otrdiena, 2014. gada 14. oktobris

zvaigznes, burti, vārds.

Un vienīgais- pavisam vienīgais iemesls, kāpēc man - nepatīk, ka man nav auto vadītāja apliecības, tāpēc ka - ja es gribu uztaisīt "ainiņu" kaut kur citur nevis noliktavā... tad es nevaru visu sakraut busā un aizbraukt.  
 Bet ainiņas man patīk.  Pat ja tās ir noliktavā.
Un es mīlu. 
Zvaigznes, mēness un burti - kad savienojas - tad top vārdi cilvēkiem. Mazo meitu mēs saucam par Helgu.. un tas laikam varētu būt otrais lēmums mūsu pieaugušo cilvēku dzīvē - par kuru mēs nestrīdējāmies vai nediskutējām skaļāk par skaļu... Un ja ņem vērā , ka abas reizes mēs nezinājām, kas ir gaidām.. tad arī vārdus domājām abas reizes pēc tam, kad bijām satikuši meitas.., bet nu stāsts šoreiz par Jaunāko, kuras vārdu izdomāja Valters. Un man patīk. 

Tad nu mazliet zvaigžņu, mazliet mēness tēlu, pāris metri ķēdes.. un stikla kolbiņu (kuras visai drīz noteikti varēs iegādāt Lakstos) gan lielākas , gan mazākas..  
Un Latvijā audzētu rožu ziedi.. tik plaši plaukst.

Un galdauts tapa no Čiekurkalna mežģīnes gabala un tamborējamās mežģīnes.. vai adāmās? kā tur ir.. nemaz īsti nezinu, bet nu no tās kuras taisa tos žabo.
Bet:) nu jā... šim visam par godu tapa pieci jauni caurumi griestos un Ozoliņš teica, ka mani sūtīs pie klientiem uz mājām - lai es viņus ar šādi iepriecinu..
Tā nu tas ir.. man patīk iesist naglu un ieskrūvēt skrūvi.. kaut kur.. lai kaut ko pakarinātu, pieliktu- kaut ir cilvēki, kuriem nepatīk caurumi, pat ja tos lieto:)  izklausās labi..