pirmdiena, 2014. gada 27. janvāris

Blogseriāls mīnus grādos.

Nezinu vai -"Paldies" var būt par daudz. Arī prieka nevar būt par daudz..    Bet.. Patiesi - Paldies par prieku. Paldies par brīvdienu! Un man - īsti nemaz nav svarīgi , ko mēs darīsim...., kāds būs dienas plāns.. jo pieredze rāda, ka garlaicīgi noteikti nav.  Bet Laine! Paldies  - Tu esi lielisks organizators un, lai cik es gribētu satikties, es savā ikdienā nespētu atrast enerģiju, lai visus savāktu kopā, visiem uzrakstītu, atbildētu, piezvanītu.. Bet Tad - Tu to izdari un mēs satiekamies. Un izrādās tie virtuālie cilvēki - ir reāli. Un realitātē viņi ir vēl foršāki. 
Pāris dienu veca fotoreportāža, varbūt pat neprasa vārdisku aprakstu, bet ja nu... 
Pirmais punkts - Latgalīte.  Par spīti mīnusiem Pāris tirgotāji - patiesi gribēja tirgoties un mēs kaut ko nopirkt. Bet vasara noteikti šim apmeklējumam būtu bijusi - lielāks drauds mūsu makiem.


Un tad , kad Tu ieraugi kādu, ko sen lasi un par kura darbiem jūsmo, bet neesi saticis jau iepriekšējo gadu blogballītēs - tad šķiet, ka ir cilvēki, kuri nāk un ir cilvēki kuri nenāk, bet šķiet, ka vienkārši katram ir savs datums, kad ir dots brīvsolis un ir vēlme pievienoties. Un man patīk, ka blogseriāla varoņus ir iespēja satikt dzīvē. Spārīte ar visiem saviem burvīgajiem filca cimdiem bija (kaut hmm.. bildē to nav) .., Filca zābakus mēs visas tajā rītā gribējām...

Pat Ķīna nespēj konkurēt ar šīm.



Un tas smaidošais Tēls - Latgales vidū ir - Gita! Viņa burvīgi zīmē un keramiķo un prot izveikt cirka trikus ar uguni, bet blogu vēl neraksta, bet pārsteigums man viņu satikt blogballē, jo viņa tak viena no dilles mīļajām skolotājām.

Aizsvīdis + aizsalis objektīva stikls. Pirts efekts garantēts. Bezgala garda sēņu zupa iekš Centrāltirgus - 371 ēstuves. Vai kafejnīcas.


Ar kultūru esmu uz Jūs. Uzvārdus jaucu, faktus neatceros..  un ja vēl tos cilvēkus neesmu satikusi un par viņiem grāmatas lasījusi...  Tad šis viss man bij jaunums.. Katrs fakts , ko tante uzspēja izstāstīt pirms Laine viņai Teica " Piedodiet, bet mēs šeit nācām zīmēt" :)) vai kaut kā tā..


Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs - vai sarunvalodā Lietišķais muzejs piedāvā arī sietspiedē kaut ko iespiest uz auduma, bet personīgi man... man laikam prieku lielāku dod, ja es pati kaut ko uztaisu.. uzspiežu.. , bet tieši konkrēto zīmējumu dēļ gan tur ir vērts aizdoties un to izmēģināt.

Un pat ja Ozoliņs no rīta, kad rullēja nost no mana melnā mēteļa suņu spalvas teica , ka nedosies mūs izklaidēt. Nu...  to meistarklasi lakstos (kā Vinita to nodēvēja) - to viņš novadīja pat ar smaidu sejā.
Un izrādās Vinitai tajā dienā bija dzimšanas diena. Un mēs to nezinājām(es to uzzināju tikai nākamajā dienā) . Nākotnes blogballē - vajadzēs ēst nost kūku. Dedzināt sveces un dāvanas dāvināt. Lūk tā!


Ja vien nebūtu jādodas mājās pie bērniem - mēs varētu to visu darīt lēnām un nesteidzīgi.., bet pat ja esi palaists brīvsolī, tad solījumi par +/- laicīgu atgriešanos pusnaktī  ir jāpilda. Un mēs to paveicām. Bet es patiesi gribētu vēlkādreiz ar meitenēm kopā floristiku veikt, jo tas ir smieklīgi bez gala. Laura savu oāzi piepildīja pēc montesori, Plūmīte - ar smalkām detaļām, Laine reciklēja vecos ziedus. Citas dāmas konservēja bundžās dāvanas  un veidoja "nakts lampiņas" .. arī no jau lietotiem ziediem. Vai vismaz 90% no lietotiem mākslīgajiem ziediem.
.. un tagad rakstot - pietrūkst kadru.  Mēs tak bijām tajā www.psaiho.lv  Tur jau nevar bildēt, bet no smiekliem jau nevarētu arī neko pabildēt.  Bet tur man bija jāsauc " Ines... vai Tu tur esi?" Un Inešu blogseriālā ir daudz. Un ja smejoties nevar nobildēt, tad Santas smieklus ar nevarētu iekadrēt.. un man patīk, kad seriālam parādās skaņa,jo pats esi tajā iekšā, kā superīgā skolas ekskursijā, tikai nebraucam kā bērni, bet kā vecāki.. fantastika.
Bet arī tiem varoņiem, kuri neraksta blogu.. tiem ar paldies, par burvīgo kompāniju un drosmi laikam. Gita(Gati), Alise, Jana, Žē..(kura vairs nerakstot, man vēl jāiegooglē, kas tad tika rakstīts) ..

Un varbūt rīt es pievienošu vēl kādu kadru. Tīri nemanot šeit pa vidu, jo daži tēli patiesi ir vairāk, bet citu nemaz.  Tātad nepilnīga blogfotoreportāža.
Boooonuskadri:













pirmdiena, 2014. gada 20. janvāris

ledus laikmets.

Noņemt objektīvu un pielikt to otrādāk - ar lēcu pret spoguļkameru, iegrozīt attālumu kā vajag.. un palielināmā stikla efekts ir garantēts. Pilnīgi pārsaluši pirksti un nokaitēta pacietība + aizturēta elpa, lai noķertu asumu. Bet tik skaisti. 
 Par zaļo gan neviens nedomā - tik par sniegu.
 Bet ja lakstos atlaižu dienās - zvaniņus neviens nenopirka.. tad man bij vesels spainis ar zvaniņiem.. - kurus es savēru virtenēs..
 .. gan kāzās .. gan zvaniņsvētkos iekārsim.. Lietosim. Un klausīsimies burvīgā - dzin. Daudz.
 Maz sniega, bet to var atrast cepurē. Vēlams ārējā pusē.
 Rokijs sildās saulē vai arī uzsūc d-vitamīnu. Un var just. Var just, ka pavasaris tuvojas, kaut ziema vēl īsti nav bijusi.
 Apliet flīzes. Sals visu pārējo izdarīs pats. Un ja sākumā domājām, ka suņi pakritīs.. viņi nav tik negudri, kā domājām un apiet apkārt.. jo uz ledus izrādās kājas arī salst daudz ātrāk kā sniegā vai flīzēm bez ledus...

 Neēdami kēksi. Ledusspēlēm.. visādām.. slidināšanai, dauzīšanai, ledingam un vienkārši ledus priekam..
 Domai patiesi auksti - jau pirmajā lēcienā pār slieksnim.
 Nakts pagalmā. viss ledū. Mirdz. Slīd ar - jo nopulēts. ar ceļiem un kombinzoona pēcpusi...
Lakstos mīl. Ģertrūdes ielas lakstos - pilna laiva mīlestības.
 Tā mūsmājās lieto būrus - un pēc pārbaudītas pieredzes.. ar pozitīvu rezultātu.. - atzīts, ka tas viss noteikti var darboties labi arī citās mājās.



 Miele patiesībā pelna savu dienišķo maizīti. Arī kaķis prot strādāt. No grāvja līdz modeles karjerai. Slava garantēta, bet to Jūs redzēsiet pēc kāda laiciņa.
 Un rūķi ar sildās.