sestdiena, 2012. gada 2. jūnijs

gadatirgus.

Šajā ziemā bij sajūta un pārliecība, ka siltumnīcai  būs būt. Bet - nav.  Bet - aug. 
 Āmurs. Dvielis.
Dankš..!!  .. - un visa gada krātā nauda, makā iekšā, lai dotos uz gadatirgu. Pagājušo gad Brīvdabas muzejā dille nopirka sev krājkasi.., lai krātu naudu nākamajam gadatirgum.
 Divdesmit seši lati un divdesmit pieci santīmi : un viņas plāns - nopirkt lelli, divas krājkases. Saprātīgs plāns.
 Kurpes jau spēja izdot skaņu.. - praktiski dziedāt korī.  Tik ļoti mīļas. Saules zaķu gliterkurpes.
 Vēl Otrdien tinās kilometriem kaprõna diega, lai jau Piektdien - tie svinētu kāzas Maskavā. (bildi burtiski izlūdzos, lai nobildē pušķīšus ar stāstu)
 Augu mājas floristikas - "makgaiveri" , pārvarot nepārvaramo rosijās pa Krievzemes galvas pilsētu, jo arī Maskavā tak precas. Un Tur atšķirībā no mums uzspīdējusi arī saulīte.
 Un visā piedāvājum jūklī - viņa ņem un pamana kaut kādu zaķi. Balerīnzaķi. Un Man patīk, ka par spīti tam, ka viņa seko līdzi pieaugušo sarunām, viņa itin neko nepalaiž garām no gadatirgus piedāvājuma. Jo viņa ir pircējs ar aci. Ērgļ-aci.
... stāsts pēc stāsta. Katrai domai un darbībai - stāsts.
Pērnajā gadā nopirkām - porcelāna vāzītes.. un tās tiek lietotas ik dienas, ik mazajam ziediņam, atrodas vieta. Un Plāns bij nopirkt vēl, jo ja viena sasitās.. un tikai divas palika.. - acīm redzot un puķēm jūtot : vajag vēl.. un nevis šādas un tādas, bet tieši tās pašas vāzītes ar putniņiem un gadu.., tad nu uzzinājām, ka tās taisa Keramiķe Iveta Šveisberga, jo mēs to ļoti gribējām zināt.
 Putni puķu draugi.

Nedalāmas bijām, līdz viņa juka pa vīlēm.., šo somu lietotu saņēmu mantojumā no fotogrāfa Voldemāra Vanadziņa, ar visu zilo līmlenti, vismaz gadus sešus, bez viņas nekur.. , līdz mirklim, kamēr bij jānes remontēt.., bet visu "somdaru" attieksme - "Priekš kam jums tāda? Aizejiet uz Latgalīti pēc jaunas..", viņa ir īsts piedzīvojumu koferis.. un nekāds dermantīns, kā viss Latgalītes piedāvājums..
Es šoreiz nemaz necerēju.  Bet ir. Pēdējie caurumi un man ir soma. Ne kantaina, bet apaļa

 Un lai arī pārdevēja - dzirdot manus jautājumus meistaram - Jānim Ķite, mudināja mani piezvanīt kādā mierīgā brīdī. Es jau zināju, ka ja es aiziešu nepasūtijusi.  Es otreiz neatgriezīšos. Tieši tāpēc, ka mani sūta prom, bet meistars domāja un nemaz nenovērsās no manas vēlmes.. un piedāvāja nākt piemērīt "aizkulisēs" .. un fotoaparātam ielienot somā.. viss šķita tik dabiski, ka nebij šaubu, ka jāņem ciet..  , beidzot man ir soma, nevis taša. Tieši tik jauka, lai nekonkurētu savā būtībā ar bijušo mīļāko somu. Ak... vai..
 Sasildīt plaukstas - vārot ziepes.  "homely" stendā...
 Dillei mazai esot - cilvēki itin - nemaz nepatika. Neizraisīja nekādas pozitīvas emõcijas, bet lūk Elita. Elita bija pirmais svešais cilvēks, kam dille plaši uzsmaidīja pretī. Pavisam vienkārši.  Tad nu viņas kopā uzveidoja ziepes. PS- dille ir ziepju fans. Rokās paņemamu.
 Pār keramikas kalnu ienākam, kad keramiķi vēl tikai modās... bet izejot ieraugam glāzes... Krievu porcelāna.. un , kaut makā ir pilnīgs iztukšīts pēc situācijas "soma" ... pēdējie lati tiek grabināti, jo kafiju dzeršu no krievu porcelāna. " Ļubļu ķebja"
 Netīrs baltais porcelāns - Normunda Lanģa keramikas kalnā.
 Mazliet neregulāra forma un netonis. Dievīgi.
 No pūļa bēgot. Kalnā augšā.
 Šī gada - naudas krātuve - tik ļota, ka dille saka, ka šito nesitīs..(kaut par iepriekšējo teica to pašu)... šī ir īsta mušmires karikatūra. Ļoti patīk.
 Visus piemēriju.. gan kaķi, gan suni - gan fotoaparātu.. viss tajā iederas organiski..:)  Šis vēl ar vien ir mans mīļākais gadatirgus. Un šoreiz arī tāpēc, ka no sirds kaut ko iegādāju.  Un patiesi var redzēt, ka cilvēki rada.. rada no sirds.
Jau sāku krāt - nākamajam gadam..