otrdiena, 2012. gada 3. jūlijs

atzīties mīlestībā. pasaulei.

ar kājām cauri pilsētai.., dodot ceļu suņiem.., vilcieniem un mašīnām. Un cilvēkiem, kuri nezin - par pareizo virzienu uz gājējietvēm. Šķiet nav iemācīti, tas smaidīt liek.Smīnēt.
Ieraugot un atrodot neparasto. Prātā atzīmējot vietas, kur atgriezties. 
 Bet par tiem senajiem laikiem bez urbja.. tad jau ar bez urbja to "svilpēju" var uzveidot gana žigli..
Pacietība. ass nazis .. un kļavas zars... un vēlreiz pacietība.
 Sīcoši - svilpoši meldiņi no kļavas nāk.. Bet manās bērnības atmiņās skan savādāk.., gribētu zināt, kā citi tās svilpes taisīja.., pēc kādas tehnikas., varbūt es kaut ko neatceros  un jaucu. Bet galvenais, ka svilpj. Un prieks.
 Biķernieku meža dārgumi. Pilsētā dzīvot blakus mežam ir vareni. Piedzīvojumu parks par pliku velti.
 Domai deguns tieši zemeņu augstumā, bet gaida - kad noplūūūksim viņas vietā.. Laukos suņi gan ēda mellenes, zemenes.. pat ērkšķogas paši. Dārzā nevarēja laist. Čita pat burkānus raka no dobes.
 Pilnām saujām. Pilnām mutēm. Pilniem vaigiem. .. Dille - lēni.. lēni brien pa milzīgo zāli... Rasā mērcējot kurpes.. tās pat atvadijās no jau tā līmētās  zoles... Dille novelk kurpes , savelk kleitu un mežoņa ātrumā traucas no viena zemeņu pudura pie otra..  Pilnīgi nemanot asos Čiekurus un zarus zālē..
 Pārsteigums. Melleņu pudurī - mellenes.
 Zīdpapīra mākoņos ietīties.
 Nelietoju dzēšgumijas. Varbūt kādreiz , bet neatceros. Neatzīstu kā sugu. Sabojā papīru.
 Zīmējam zīmogus... griežu. graizu. skalpelēju...
 Trauku švammes maģija. Pirmie mēģinājumi neveiksmīgi. Bet tad dille parāda man savu tehniku un arī man izdodas uzveidot normālu attēlu.
 Princešu pilna lapa. Pilna pasaule.
 Spalva. Koks. Princese. Mīlu. Neizgriezts princis paliek Mīlu otrā pusē.
 Ir dzirdēts, ka "mīlu.." labāk noklusēt. Nelietot dien dienā. No sarunas sarunā.
Bet man diena ar "Mīlu.." sākas.
un ar to arī beidzas.
Nozīmogot no galvas līdz kājām. Sevi. Tevi un Pasauli. Nemanāmi.