ar kājām cauri pilsētai.., dodot ceļu suņiem.., vilcieniem un mašīnām. Un cilvēkiem, kuri nezin - par pareizo virzienu uz gājējietvēm. Šķiet nav iemācīti, tas smaidīt liek.Smīnēt.
Ieraugot un atrodot neparasto. Prātā atzīmējot vietas, kur atgriezties.
Bet par tiem senajiem laikiem bez urbja.. tad jau ar bez urbja to "svilpēju" var uzveidot gana žigli..
Pacietība. ass nazis .. un kļavas zars... un vēlreiz pacietība.
Sīcoši - svilpoši meldiņi no kļavas nāk.. Bet manās bērnības atmiņās skan savādāk.., gribētu zināt, kā citi tās svilpes taisīja.., pēc kādas tehnikas., varbūt es kaut ko neatceros un jaucu. Bet galvenais, ka svilpj. Un prieks.
Biķernieku meža dārgumi. Pilsētā dzīvot blakus mežam ir vareni. Piedzīvojumu parks par pliku velti.
Domai deguns tieši zemeņu augstumā, bet gaida - kad noplūūūksim viņas vietā.. Laukos suņi gan ēda mellenes, zemenes.. pat ērkšķogas paši. Dārzā nevarēja laist. Čita pat burkānus raka no dobes.
Pilnām saujām. Pilnām mutēm. Pilniem vaigiem. .. Dille - lēni.. lēni brien pa milzīgo zāli... Rasā mērcējot kurpes.. tās pat atvadijās no jau tā līmētās zoles... Dille novelk kurpes , savelk kleitu un mežoņa ātrumā traucas no viena zemeņu pudura pie otra.. Pilnīgi nemanot asos Čiekurus un zarus zālē..
Pārsteigums. Melleņu pudurī - mellenes.
Zīdpapīra mākoņos ietīties.
Nelietoju dzēšgumijas. Varbūt kādreiz , bet neatceros. Neatzīstu kā sugu. Sabojā papīru.
Zīmējam zīmogus... griežu. graizu. skalpelēju...
Trauku švammes maģija. Pirmie mēģinājumi neveiksmīgi. Bet tad dille parāda man savu tehniku un arī man izdodas uzveidot normālu attēlu.
Princešu pilna lapa. Pilna pasaule.
Spalva. Koks. Princese. Mīlu. Neizgriezts princis paliek Mīlu otrā pusē.
Ir dzirdēts, ka "mīlu.." labāk noklusēt. Nelietot dien dienā. No sarunas sarunā.
Bet man diena ar "Mīlu.." sākas.
un ar to arī beidzas.
Nozīmogot no galvas līdz kājām. Sevi. Tevi un Pasauli. Nemanāmi.
meža zemenītes un Dille atgādināja mani bērnībā, kuru palaimējās pavadīt Biķerniekmežam otrpus ar tām pašām saujām un smilgām meža zemenīšu, melleņu, korinšu un Linezeru, kurā aizliegts peldēties, bet tak peldās :)))
AtbildētDzēstUn ar "Mīlu" dienai sākties un beigties ir brīnišķīgi!
1) Es arī gribu "mīlu" zīmogu!!!
AtbildētDzēst2) No dziļas bērnības atceros, kā vecs kaimiņonkuls taisīja stabules no suņuburkšķu kātiem. Bet tas bija tik sen, ka neatceros - kā... Un onkulis bija tik vecs, lai mani stabuļu prieki nebūtu ilgi...
Spiedogi no dzēšgumijas lieliski!!! Ievilkts ķeksis sarakstā- izmēģināt :) Paldies par ideju!
AtbildētDzēst... tas izsaka visu.... jūtu un mīlu.... citādi nemaz nevar kā lietot šos abus daudz un skaisti....
AtbildētDzēstZīmogiem būt! Fluīdi kosmosā! Es pirms nedēļas grebu kaķa pēdas un pūces pēdas :)
AtbildētDzēstTik man tie grebjamie bija nazis un celtnieku plānais skalpelis... Bet tev tādi īstie izskatās... :) Kur dabūji? :)
Un "mīlu" - nu bet protams! Jo citādi jau nav jēgas!
Inese - jā.. agrāk es ar Linezerā peldējos, kaut dilli noteikti tur tagad vairs nelaistu.. duļķis pamatīgs:)
AtbildētDzēstUna - tik to Mīlu jāraksta spoguļrakstā:) un tās suņuburkšķu kātu stabules būs jāpamēģina- jāpajautā Õpim..
Vi - Un labāk pirkt ir nevis baltas bet citas krāsas dzēšamos, jo tad var redzēt, kur skalpelis iegriezumu veicis.. ko uz baltas nevar..
Santini - Daudz daudz daudz:) man jau ar liekas , ka to mīlestību nevar nolietot lietojot:)
Laine : Man arī ir parastais plānais celtniekveikala skalpelis pa pārdesmit santīmiem..
AtbildētDzēst