pirmdiena, 2014. gada 20. oktobris

Lietus. Trešdienas.

Kad cilvēki diskutē - par lietus laika apģērbiem bērniem - tad dzirdu, ka viņi tajos sasvīst.. nu nezinu., mūsējie nesvīst. Parasti ir tik dzestrs rudenī, ka svīst nav ko, bet Lietus tērpi vajadzīgi ir - lai darītu šādi! 
 Un Konkrēti šis kombinzons no Lindex.. - Helgu atstāja pilnīgi sausu, ko nevar teikt par lielo bērnu Lindex biksēm.. it kā no tāda paša auduma..   Mums patīk lietus - peļķezeros.
 Man top - pašai savs silts kabinets iekš noliktavas. Vēl tikai durvis, logs un elektrība..
 Bet trešdienās. Trešdienās es palieku strādāt mājās . Strādājam Kopā.
 Viņa man asistē - itin visā.. Mirkļos, kad neēd kaut kādu Omes gardumu vai nediskutē ar Omu par kādu grāmatu.
 Lai izjauktu desmit abažūrus.. pirksti tūlznās.. jo nu tik stipri, tik dīvaini pielikti, pievinķelēti.. nu tā ka ar knaiblēm knapi atraut..
 Bardaks grīdas pasaulē..
 Kaut darbistabā fiziski vairs īsti vietas nav.. tā sajūta - esot starp - lampām ir burvīga.
 appērļot lampu.
 Domāt pasakas par lampām..
 Un mirklī, kad dekoratīvā lente šķiet ir sapinusies citās.. , kuras mētājas zem kājām - redzu, ka sapinusies nav, bet tiek Sildīta:)
 Tad nu vēl viena trešdiena un varēs vest tautās. Visu balto.
 Dille meklēja audumus spoku tērpam un kaut kādam abažūr mitēklim.. tie visi palika kaudzē uz grīdas.. un kāds par to ir bezgala laimīgs un pateicīgs.
 Bet lūk šis kadrs ir par godu - Inese Tev! Re kāds mincis pie viena b/d.. :) un kādā mājā viņš ielīdis.. es braucu garām, lija lietus.. es metu savu velo apkārt..   Kad fotoaparātu ieliku somā - parādijās vēl vārna, bet kad izvilku ārā tā jau pazuda aiz smilšu kaudzes .

piektdiena, 2014. gada 17. oktobris

Varbūt  - Tu lasi manu blogu

otrdiena, 2014. gada 14. oktobris

zvaigznes, burti, vārds.

Un vienīgais- pavisam vienīgais iemesls, kāpēc man - nepatīk, ka man nav auto vadītāja apliecības, tāpēc ka - ja es gribu uztaisīt "ainiņu" kaut kur citur nevis noliktavā... tad es nevaru visu sakraut busā un aizbraukt.  
 Bet ainiņas man patīk.  Pat ja tās ir noliktavā.
Un es mīlu. 
Zvaigznes, mēness un burti - kad savienojas - tad top vārdi cilvēkiem. Mazo meitu mēs saucam par Helgu.. un tas laikam varētu būt otrais lēmums mūsu pieaugušo cilvēku dzīvē - par kuru mēs nestrīdējāmies vai nediskutējām skaļāk par skaļu... Un ja ņem vērā , ka abas reizes mēs nezinājām, kas ir gaidām.. tad arī vārdus domājām abas reizes pēc tam, kad bijām satikuši meitas.., bet nu stāsts šoreiz par Jaunāko, kuras vārdu izdomāja Valters. Un man patīk. 

Tad nu mazliet zvaigžņu, mazliet mēness tēlu, pāris metri ķēdes.. un stikla kolbiņu (kuras visai drīz noteikti varēs iegādāt Lakstos) gan lielākas , gan mazākas..  
Un Latvijā audzētu rožu ziedi.. tik plaši plaukst.

Un galdauts tapa no Čiekurkalna mežģīnes gabala un tamborējamās mežģīnes.. vai adāmās? kā tur ir.. nemaz īsti nezinu, bet nu no tās kuras taisa tos žabo.
Bet:) nu jā... šim visam par godu tapa pieci jauni caurumi griestos un Ozoliņš teica, ka mani sūtīs pie klientiem uz mājām - lai es viņus ar šādi iepriecinu..
Tā nu tas ir.. man patīk iesist naglu un ieskrūvēt skrūvi.. kaut kur.. lai kaut ko pakarinātu, pieliktu- kaut ir cilvēki, kuriem nepatīk caurumi, pat ja tos lieto:)  izklausās labi..



pirmdiena, 2014. gada 6. oktobris

... aidā - Lapoties!

Mirklī, kad es kategoriski iebilstu pret to, ka baltajiem abažūriem augšējā maliņa būs dekorēta ar gaiši rozā dekoratīvo lentu.. dille uzmet lūpu. Bet nepaiet ne pāris stundas, ka viņa saka, ka varētu izdekorēt mazo balto abažūru.., bet es - viltīgā māte:) dodos uz garāžu pēc vēl mazāka..ar visu kāju. 
 Tad nu visi atgriezumi, kuri palika pāri no sarkanajām un melleņu lampām.. - tika šķiroti un izvēlēti.. Un lipināti klāt.  Smagā lampas kāja - pateicīga līmēšanai, jo nav vajadzīga "trešā roka" lai pieturētu un nekur nekas neslīdētu.
 Šķēres viņa izmantoja - piespiešanai, lai pirkstus saudzētu. Jo deg. Reizēm deg.
 Tik vien kā ieskrūvēt spuldzīti.. pat ja tā garāka par pašu lampu.. Esot gana laba!
 Deg un pa skaisto!!!
 Mazmazītiņais - atrada sev soliņu, kur piemesties ar vakara maizes riku.  Un acis ciet:)
 Pārgājiena maršuts : Ķemeri - Slokas ezers- Melnezers.. Liellie kājotāji jau var arī uz Kaņieri ar kājām, bet tur gan braucām.  Un arī ar Slokas ezera atrašanu mums negāja tik viegli. Bet tur skaisti. Tur arīdzan skaists rudens , lai nenoslogotu Siguldu..

 Lapu lapās - lapoties.  Tā kā pikoties, tikai ar lapām. Lapoties.


 Es tiešām nezinu - vai esmu teikusi, ka Rudens ir mans mīļākais gadalaiks! Noteikti esmu:) Un - Ļots - paldies, ka man neļāva palikt mājās un abažūroties. Kaut man ļoti negribējās tālāk par mājas slieksni doties.


 Sanatorijas sargs - ar ļoti skaistu balsi.. Bet ceru, ceru - ka kādreiz sanatorija atdzimss kā Rundāles pils, ka kāds viņu lolos un ļaus viņai augt.
 Purva māja.
 Mazmazītiņais kliedza " Ārā - Ārā" :) tiklīdz iekāpa laivā.. nu 32% viņa tiešām bļāva , vai arī skaļi deklamēja " Ārā - Ārā" .. mirkļos, kad mutē nekustējās ābols, puķāposts, cepums vai tēja.. vai neskaitīja gulbjus.. un dille ar no brālēna iemācijusies bailes no "ūdens zālēm"  - taisīja teātri:)  esmu baisa māte.. un mirklī, kad man apnika klausīties cik ļoti bail un domāt lietas, kas novērstu uzmanību - teicu, ka "es vispār šodien no mājas negribēju doties laukā , bet tā kā Jūs VISI gribējāt laivot - es te esmu & ir bezgala forši būt visiem kopā.. un nākamreiz neiešu no mājas laukā" .. Lūk tā! :) Un viņi noteikti negrib, lai es paliktu mājās. Vismaz vēl šobrīd. Bet nu šitā izdomāt bailes..  Bailes rodas stāstos, gan īstos - gan izdomātos.  Bet kā , lai tiek pie brīvdienu stāsta, ja bailes...


 Bet nu tiešām , lai cik bija forši:) atpakaļ tika airēts Ļotāk par ātri, jo "ārā - ārā- ārā" :)

 Bet varbūt Helga zināja, ka krastā mūs gaidīs lapsa, ko protams māte .. "ak Dievs - Traka lapsa" :) bet viņi jau pirms kāpt laivās bija redzējuši bildes ar lapsu piestātnē.. Ar divām lapsām un zināja, ka tās it nemaz nav trakas.. . bet nāk pēc zivīm un citiem gardumiem.
 Paldies - Tev lapsa! Ka šokēji mūs ar sava skaistā tēla klātbūtni... ja vēl nebūtu uzradies onkulis ar gaļas maisiņu - tad būtu tikuši pie īstas vērošanas, bet gaļa zobos un prom.

ceturtdiena, 2014. gada 2. oktobris

Abažūrot.

Salna manos roku pirkstos. Bet rudens koku zaros, akmeņos un ūdens smaržā.  Tumšos vakarus piepildīšu ar abažūru veidošanu. Kaut tā var būt arī māja kurā slēpties..:) 
 Bet kas gan ir rudens bez Skrīveru Dendraloģiskā Parka..  Un tas bērns, kurš dzīvo manī.. nu tas kurš dzīvo katrā. Tas ko reizēm piemirstam, bet nu tā sajūta- ka mēs katrs esam bērns , lai cik liels arī augtu.. Tas bērns manī ir laimīgs ikreiz, kad saprot, ka mums tā jau ir nopietna tradīcija.. Tā mēs daram un mums visiem tas ļoti patīk un ja vēl suņi līdz. Ak. Kaut Regas vecumu jau var just uz katra soļa..  Kājas nelokās un spēka nav uzlekt, uzkāpt..  Bet viņas mīlestība pret mums liek viņai virzīties uz priekšu neaptveramā ātrumā un tā riešana, kas mums šobrīd kaitina reizēm.. jo viņa tiešām rej ikmirkli kad redz mūs vai drīzāk Valteru.. tad cik ļoti tās mums pietrūks un es par to nevaru nedomāt, jo visi prasa "Viņa vēl dzīva?" , bet es Jums saku, ka ļoti dzīva! Un dzīvos vēl... tik mums jāsaprot, ka viņa jau ir veca un naktī jāved laukā  un jāpalīdz uzkāpt, nokāpt.. bet lekt viņa spēj... tik viņa pati aizmirst, ka vairs ne tik augstu... Un tie krītošie, brūkošie mirkļi - nu tā asaru pilnas acis pielīst.
 Pik niks ar zemenēm un saldu tēju. mmmm....
 Un tad.. slepenā ala ar svecēm.. , kur kā Hārdijs teica, ka ja Būšot Karš, mēs varēšot uztaisīt metāla durvis un tur paslēpties! Sarunāts! Tieši tur! Tikai ceram, ka karš nebūs. Nu nopietni.
 Miķeļdienas tirdziņā - dille teica, ka visu taisīšot pati.. un ka palīdzību - nu nekādu nevajadzēšot. Nu ko, lai saka :) - "Lai laimīga dzīve" izsaka visu..    Vārdi un attieksme:) un kaltēts kļavu lapiņu pušķītis..
 Bet es - es tiešām jau gatavojos Ziemassvētkiem. Ceru, ka Jūs arī..
 Mums kaimiņos ir daudz skaistu ēku, kuras aiziet postā..
 Abažūrot.. Kad piegriezne ir gatava - tad jau viss pārējais ir diezgan vienkārši - un ja vēl mamma palīdz uzvilkt virsū audumu.. , ko ar 4trām rokām izdarīt ir daudz - Daudz vieglāk nekā ar divām un tas iet 5x ātrāk..
 Tad vēl vairākas naktis un lampas būs gatavas..  skaistām kāzām un korperatīvajām ziemas ballītēm.
 Kaut kā jau teicu..:) kādam tā ir māja un kāds tās stumda pa istabu..:) un Jūtas spēcīgs bez gala:)

Pirms un pēc bilde. No rīta Valters man nes metāla abažurus - ko apšūt.. , dille atnes arī mazos ar piebildi, ka ja man apniks un es noguršu lielos taisot - es varēšot uztaisīt arī mazos.. 
 Un viņai taisnība.. man ļoti patika uztaisīt ko mazu ar...   Un man ļoti patīk arī pastrādāt no mājām. Ome vāra ievārijumus... es šuju un Helga skrien .. šurp un turp. Paldies maniem bērniem, ka viņi man ļauj strādāt..
 Normāla darbdiena- :) bet nu... es bez spēlēšanās nemaz i noliktavā netaisos ieiet... un par ko ne.. tikai tad kad tu 10x apviļā vienu lietu rokās.. rodās viena laba doma , ko ar to iesākt un kā uz to paskatīties no citas puses..
 Bet šorīt man tika uzstādīts sildītājs.. kamīna veidā:) Lai vismaz labā roka man būtu silta:) Bet nu tagad nudien pietiek rakstīt.. Jāstrādā! ..
Bildē var redzēt manu neapkurināmo kabinetu..