svētdiena, 2011. gada 21. augusts

Blogotājas mežā.kā ogotājas.

Laivā samest visu vajadzīgo un plūst līdz ar lietus straumi uz Zaubes mežu pie Laines ! satikt. redzēt. komunicēt. elpot. Un šūt Kājuzeķes(mukulukulokus), kuri diemžēl ir aizgājuši neceļos.. vai arī.. tās pāris stundas, kad gulēju savā "rītausmas" istabā -  mežruksis tos apēda?Protams - zinu, ka āboli gardāki.(bet ja kāds atrod - lūdzu atdot pret atlīdzību, Jums tak patiesi nevajag divas kreisās kājas)  Un beigu beigās -  fotoaparātā ir desmit kadri, no kuriem dažos ir sēnes, dažos cilvēka mazulis un dažos Inese, kura bildē sēnes un dzīvnieku mazuļus. Un protams skats no guļammaisa. 
Paldies - Laine, ka uzņēmi mūs ciemos ! un paldies arī Mārtiņam un Tavai burvīgajai mammai un Jūsu Cilvēka mazuļiem par pacietību. Es vēl ar vien lasīšu tavu blogu, jo Tu nepamodināji Cilvēka mazuli. Un , lai arī es cenšoties uztvert visu ko vien var uztvert - sašuvu sev divus kreiskājus. Laine - Tu esi laba skolotāja un Tevī ir tik daudz smaida pilnu smieklu! Paldies!  
Tik daudz informācijas prātā, ka tā burtiski - jāsaliek pa failiem, kaut gan patiesībā nemaz izstāstīt nevar, cik foršs ir tīri cilvēcīgs faktõrs - ieraudzīt, ieklausīties un runāt ar tiem, kurus lasi, vai kurus vēl nelasi, bet lasīsi, bet kuri ir tur pat kur Tu - iekš Virtuālās vides. meklējot vai daloties ar informāciju. vai vienkārši iedvesmojoties.
Ļoti patīk vērot vai bildēt cilvēkus, kuri dara to ko kas patīk . Un, kad "fotoplenēra' aktīvistes izvelk laukā savas pūra lādes.. , vai sagatavotos pārsteigumus.. - pārējās var tikai apbrīnot ! 
Un - es reti runāju par laikapstākļiem, bet nu tie bija Ideāli - tieši tādi, lai ar meitenēm kopā staigātu pa mežu un Irēnas pavadībā - drupu vidū censtos izpildīt kaut mazliet no cigun.  Un nakts bij tieši tik gara, lai izrunātu pasauli un sasmaržotu meiteņu vārītās ziepes. 
Smaids pielipis. un patiesi laba sajūta. Un patiesi skaisti ir censties no noguruma aizmigt uz Laines lieveņa, kad tikai acis no guļammaisa laukā, bet acis ik palaikam atveras, lai cerētu ieraudzīt staltbriežus miglas pļavā. 
Un vēl es ēdu - Nereāli gardu šokolādes kēksu un divreiz ap māju skrienot novinnēju puķu piespraudi. Un daudz smaidīju un iepazinos ar patiesi - patiesi foršām meitenēm. Paldies.