sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

gliemeži.rudens.

Nedēļas sākumā dzīvoklī noteikti nebij diez ko siltāks par ārpasaules siltumgrādiem, bet logi aprasoja uz nebēdu un gliemeži, bij sazīmējuši takas. Vienu atradu ātri, jo tas bij uz dilles auduma ponija atstājis pēdas un tālāk par galdu neticis.., bet viens uz stikla ballīti rīkojis.. pa abiem logiem.., to atradu pēc divām dienām. Izvadīju abus pa logu. Bet viņi man lika reāli smieties. 
 Un vēl ir nereāli labi, ka vecās "neko nedzirdu" nokias vietā ir uzradies tālruņaparāts, kur var iebildēt kadrus un uzreiz nosūtīt tos cilvēkiem.., kam svētki un kuri tādas lietas kā MMS jau ir iepazinuši pirms gadiem, atšķirībā no manis.
Un puķu nosaukumus vēl ar vien neatceros.., bet manai Rīgas Omei mīļākās puķes ir kallas. Kaut viņa ļoti konservatīva, bet kallas. Lūk skaisti.. tāds ietīts ziedlapu noslēpums... taure..
 Nezinu ko - dara citi, kad viņiem ir labs garstāvoklis..  Bet viņš lec un dzied.. :)
 Skrīveru Dendrārijs - maģiska vieta, kaut patiesi šķita, ka esam nedēļu par vēlu, jo viss bij beidzies.. pat kļavu lapas toņus zaudējušas..  , bet mums jau tikai iedod takas un svaigu gaisu..  Kad dille bij pavisam sīciņa.. braucām uz Dendrāriju bildēt viņas alni un mīkstos lāČus.. un dejot lapās.. vākt lapas. Milzu lapas sirds formā. patiesībā - šķiet, ka tieši tik lielu sirdi vajag, lai to rudeni mīlētu. Cauri vējam un dzestrumam lietū.

 Lapu lietussargs un lapu lietus.
 pāris kamolu "reciklētas" kosas "dzijas" .. un cepure rudensdienai gatava - tādai smaida pilnai dienai. Muļķību pilnai dienai. Īstai brīvdienai.



 Un pat ja Lapas bij slapjas.. es patiesi šodien biju nosalusi tik, ka pat nejutu, ka mitrums iesūcies. ŠĶiet, ka siltāk pat bija.
 Aizripojām arī Līdz Koknesei - Likteņdārzam un par spīti vējiem un lietiem, dzērām karstu kakao.. pieveicām visas takas, atradām skaistākos ziedus.. un atvedām tos mājās:)
 Bet gliemežaugi jāsastāda pa podiem. Podu nav. Devos pēc zābaka uz pagrabu.. jo viens tur palika, kad otrs pagājušo gad par puķpodu pārvērtās un šobrīd dzīvo "lakstos" uz letes. Šis zābaks manā prātā vēsturisks, jo agrāk par sētnieku strādājot varēja pie dzīvokļa tikt - tajā rajõnā. Un.. un.. manās atmiņās visas ielas tīrīšanas un kāpņutelpu slaucīšanas patiesi smaida pilnas. Bet galvenais - caurumu podam vajag, lai kāds pods..Patiesi vajag.

 Bet dille no pagraba uznesa - konstruktõru.  Uzbūvējām tautu meitai auto. Lai brauc.  Un Tautumeitas labi brauc:)