otrdiena, 2011. gada 23. augusts

pogas. sniegs. burti.

Ir jānodzīvo tieši līdz tiem divdesmit septiņiem gadiem, lai uzzinātu, ka pogas var nopirkt burciņās, nezināmā daudzumā.. Vai kaut kur tās tirgo arī uz svara?:) Vēl pavadīju pāris mirkļu pie veikala stenda, lai izdomātu, ko dille vēlētos dz.dienā.. . 
Pogu durvis var uzveidot uz rokdarbu pasauli. Uz rokdarbu skapi. Bet man viss uz grīdas un pogas tam visam pievienojas. 
Burti. Burtus uzzīmēt un griezt. Uz mirkli apjukt.. vai nudien "gulbis" rakstās ar īso "u" .. un pašai liekas  - tik stulbi to vispār prātā apdomāt.. bet uz mirkli tā tiešām bija.  Un sagriezt sniega spilvenus. un Pikoties. 
Viena mīkstā pildāmā masa slīd. Otra neslīd iepriekš to biju palaidusi garām. 
Un man par brīnumu viņa burtus pildīja cītīgāk par mani. Pacietīgāk. Es vēl ar vien nesaprotu, kura diena ir - un kā ir iespējams ka pēc nedēļas būs septembris. Un kā, lai Sevi Dabūn uz Rīgu. 
Ēdienkartē rakstīts, ka var uzcept picu.. picas nav. Picu uzveidojām.. tik ilgi kalta, ka šodien par spīti visiem baltajiem darbiem.. uzspējām to nokrāsot. Un viena kūka esot ceptuves meitenēm. Patīk skatīties, kā viņa vēlas veidot, lai dāvinātu. 
Burkānpica.Zivjupica. Ābolpica. Desupica. Sēņpica. Ananāspica. Un Tirgū es naivā noticēju, ka Kazenes ir saldas. Es iemācīšos būt tieši tik tieša, lai vienmēr visu pagaršotu pirms pirktu. Tad nu Rīt jācep īsta kūka. 
Melnais agrõtīkls kā labu labais fõns. Kaut veselas piecas dienas nebij skriets. Tvistīga mūzika atkal ausīs un smiekli par Rokiju, kad viņš pēc 3-šā trepīšu apļa padevās un sēdēja kalna galā , kā Rega. Un gaidīja, kad es beigšu savu apļošanu. Un man vēl likās, ka viņš ir labākais skrējējbiedrs -kāds man bijis. Viņš ir tik pat gudrs kā Rega. Viņš zin, ka pēc pāris minūtēm es atkal būšu tajā pašā kalna galā. Un viss no jauna.