Piektdienas vakars. Ar sajūtu , ko vajag pirkstos izmīcīt.
Nez vai varu iemācīt, ja pati līdz galam nemāku, bet bērni jau mācās paši, ja viņiem iedod materiālu un ļauj.
Tušas burciņas vāciņš vaļā - un visa pasaule vaļā.
Bet esot grūti izdomāt, ko rakstīt.
Vienā galda pusē tuša - otrā māls visādās tehnikās.. pirksti un elkoņi.. , un metāla zīmogburti.
Uz ziedlapām vārdi ar Helgas punktu uz i.
Bet viņai pašai ar sanāca lieliska puķe..
Un šķērēt spalvu...tur cauri pirkstiem iet tāds tirkšķis, kad šķērē spalvu, gandrīz kā griezt matus vai sunim spalvu, aitai vilnu..
Dille atnesa no savas spalvu kolekcijas citas spalvas..
Reizēm nedalās ne ar ko.. reizēm ar visu.
