svētdiena, 2011. gada 22. maijs

brāļi.māsas.rabarberi.

Reizēm skatos uz dilli un viņa man šķiet sireāla. Kaut kas tik vienreizējs ir ienācis manā dzīvē. Gājām uz autobusu pieturu pretī manam brālim un māsai. Un arī viņi man šķiet sireāli, ja vien viņi zinātu cik bieži par viņiem savās sajūtās domāju, kad vien domāju par to - kāpēc es esmu un kāpēc cilvēki ir tādi kādi viņi ir.. , un vēl sireālāk ir redzēt, ka dillei viņi patīk un viņai patīk reti.


Paldies, ka viņi man ir! un es viņus ļoti mīlu.
Aizbraukt un ļaut sevi paēdināt. Atrast pasaku taku. izdzenāt odus. saņemt daudz kleitas vārda svētkos. aizmigt ar zaķskābeni lūpās. un atbraukt mājās un ar Omēm kokteiļus dzert. Visas vāzes pilnas ar ziediem.

Ja dille saēdās rabarberus un zemenes par ko viņa pārvēršas?



Mõnika šodien izstāstija stāstu, ka viņai bērnu dārzā iet puisītis Valters, kuru viņa mīl. Viņa viņam skrienot pakaļ. Bet viņš viņai sit pa dibenu - tātad mīl. Es sen - sen nebiju dzirdējusi tik skaistu mīlas stāstu.