trešdiena, 2013. gada 13. februāris

brīnum.skapis.

Kartupeļ-grauzis ir melnais zvērs. Kaut patiesībā.. vecums nenāk viens - un tas kartupeļgrauzis - ir sācis čiept visu iespējamo - apēdamo no galda. Gan tad, kad esam mājās, gan tad kad neesam.  Tad nu atliek, atcerēties, ka neko nevar atstāt  zobos aizsniedzamā attālumā. 
 " Jūs ar mani nemaz nespēlējaties" ... Protams, 100% izlutinātam bērnam ar uzmanību.. tā patiesi, patiesi un noteikti šķiet. Jo uzmanība patiešām ir jādala ar mazāko. Bet mēs mācamies un prieks, ka dille tās emoooocijas - neslēpj sevī..., bet paralēli priekam par māsu, burtiski  mirkļiem izrāda arī neapmierinātību. Tā lai viss līdzsvarā.
 Bet kā, lai uzveido kādu projektu ar diviem uzmanības dinģējošiem enerģijas kunkuļiem? Es nemaz klasiski nemāku spēlēties.., un no manis to nemaz neprasa.
 Tad nu par spīti tam slinkumam, kurš tā vien caur zeķēm ielien pēdās un uzvelkas līdz rokām.. - uzveidojām Brīnumskapi. Leļļu drēbēm.
 Kartona kaste. Kartona kājas. Filca bumiņas. Filca aplīši. Maziet baltas krāsas & karstās līmes.. un kāts no meža karoga = drēbju skapis gatavs.
 Un pat ja durvis neturas ciet.
 Mazmazītiņi pakaramie uztapa.  Vēl mazākā skaitā, jo knaibles pazuda. Zūd viss... zeķes. matu gumijas. knaibles. Un man šķiet, ka arī manas drēbes, bet varbūt... jāiet uz garāžu no sirds pameklēt - kādu kasti.
 Un Brīnumsskapis tāpēc, ka pa nakti uz pakaramajiem sakāpa - drēbes.. (es nemāku šūt, man tam nav laika, iedvesmas).. bet es māku iegooglēt.. , tad nu atradu - Daci Priedi, kuras šuvums ir priecīgāks par veikalos atrodamajiem brīnumiem.  Tas nu tā, lai 100% izlutināto bērnu izlutinātu uz visiem 110% .