otrdiena, 2012. gada 27. marts

zaķis ģipsī.

 Kamolot. Nesaprotu, kāpēc vēl kamoli nav aizceļojuši uz Alūksni un kāpēc tie jau draudzējas ar manām bambusa adatām. Progresīvi darbojas.
 Bet āda uz rokām tik sausa. No vēja un ģipša miltiem. Smērē krēmus cik gribi. Sajūta, kā ar ģipsi aplipusi.
 Cimdos rokas. Cimdos ģipsi. Bet ģipsi maisīt vajag - mīkstā traukā. Noteikti ne bleķa katlā. Noteikti - Nē!
 Gluds ģipsis - patīkams kā gluds Olis rokā. Smags.. un sākumā tik patīkami silts. Maģiski tie milti. Dillei šī "steidzīgā" darbība nepatīk.. , jo ātri jāmaisa, ātri jālej, ātri jāizdomā.. pat ne pārģērbties drīkst, ne cepumu pa ceļam iekost, pat īsti jokiem tur nav vietas.., kamēr viņa joko.. gipsī vairs karoti iekšā dabūt nevar..
Sākumā viņa neticēja, ka tas notiks tik ātri. Ka laika nav.
Tagad zinu es. zin viņa. zin pat gumijas cimds.