DARBS.

un tieši tāpēc, ka "lakstos" aug . attīstās un mainās.
Un ja - Tu zini, ko vairāk par ziediem.
Vai zini, kādu kurš zin - ko vairāk par ziediem. 

kauls + saldējums

Neplānoti plānota ballīte. Un ja šodien ir pirmdiena, kurš gan vairs atceras iemeslus, kāpēc tieši pirms nedēļas braukšana pie zirgiem tika iemainīta pret ballīti. Varbūt tāpēc, ka Domai bij dzimšanas diena, kuru dille gribēja svinēt, bet mēs atkal aizmirsām. Varbūt tāpēc, ka keramikas nodarbību kavēt par godu vārda dienai ar nebūtu vēlams. Varbūt tāpēc, ka ome ar opi ciemos grib nākt tik un tā. Varbūt tāpēc, ka Atis esot teicis, ka noteikti , lai uzaicinot uz vārda svētku ballīti. 

 Tad nu Kauls par godu - Domas četru gadu jubilejai. Un Saldējums - jo dilllei vārda diena. Kartonu loknes - mājās nekad nevar būt par daudz.. un jo biežāk lieto, tad arī griezt kaut ko ļoti cietu - var pierast.

 Un saldējumus zīmēt ir tik pat gardi, kā tos ēst. Man gan savējos neļāva krāsot, bet tas mirklis, kad jādomā, kāds nez izskatās saldējums.. man vēl ir atmiņā.

 Ir vakars. Rīt svētki. Mums jāsašūj kaulu kaudze. Bet - kuram gan tas interesē... ja prātā jau ir jauns projekts, jo kaulu uz auduma neprotot zīmēt, bet krītiņot uz auduma gribas..

 Beigās sašuvās ar. Aizklapējām to kaulu šūšanu ciet un gājām gulēt, jo lācis paņēma visu enerģiju. Milzīgs ne?

 Šķībi greizu kaulu virtene.. Nu tādu apgrauztu.

Pāris grami cukura vakariņās. Kaut taisnība vien ir .. ja burkānus noliek blakus konfektēm. Burkāni ir tik pat pieprasīti kā konfektes. Tā kā ar bērniem viss kārtībā. Tajā domā par ēšanu.

 Cept.

 Un pat ja dille gribēja uzaicināt visus- visus draugus - tā biju es, tā biju es.. kas to neļāva.Bargi. Ballītes nolikums bij radi - tuvu kaulam.... un tam sekoja ".. bet vismaz Markuss?" es jau kļuvu maigāka savā pārliecībā...  Un kad iedomājos, ka mēs svinēsim un kaimiņmeitēns skatīsies aiz sētas, tad jau ar viss likās neriktīgi. Tad nu... ballītes koncepts "radi tuvu kaulam" nojuka ar pozitīvu iznākumu.

 Tā nu mēs svinējām.

 Paslēpes ar odiem spēlēt.

 Gliemeži svinēja, jo Hārdijam arī bija svētki.

 Un uz radošā galda bij : kartons, zīmēt rīki, karstā līme, koka mietiņi.. lai varētu uzveidot smilškastes pilsētu. Tas gan vairāk lieliem cilvēkiem domāts..., jo ko gan darīt - kamēr mazie rotē ap un pa māju. Tad nu veseli četri garadarbi tapa. Tad nu radošie vakari pieaugušajiem - jārīko biežāk. Jo patiesi - patiesi no malas liekas, ka viņi to dara ar prieku. Tad nu radošajiem vakariem mūsu ielā būt. Tik man jāsakārto darbistaba(ja tas vispār ir iespējams)

Ceturtdiena. maijpuķes.

Ceturtdiena.

Stipri līst lietus.  Un nevis no debesīm, bet no Ziemeļu puses, jo vējš tam neļauj līt bez lenķa. Iet meitene pa mūsu ielu. Viņai ir slapji svārki un kurpes uz augsta papēža, auduma maisiņš uz pleca, soma... un rokas tur lietussargu, kurš mazliet saliecies, mazliet saplīsis - tāds mazliet dzīvs pēc lietus un liela vēja. Meitene iet lieliem soļiem, bet bez steigas. Līst un ir vējš, bet tieši pie mūsu virtuves loga viņa izvelk no kabatas šokolādi un nokožas. Līst lietus un ir vējš. Viņa soļo ar šokolādes garšu. 

Un katrs zieds saistās ar kaut ko un Cielava uz ielas ar vectēvu... ar to es gribu teikt, ka nekad nevienam nevajag slēpt - lietas, kas patīk un sajūsmina. Nu tos sīkumus pastāstīt... ja ne lielas lietas.

sapņu komanda un krusa.

Četras debess puses. Divās no tām pa logu redzams, kā cilvēki svin vasaru, dzimšanas dienu.. vai vienkārši sestdienu . Abās pusēs varētu uzņemt filmu par to - cik ātri ir iespējams novākt ballīti pirms "vētras" ...

Un vētra bija. Vismaz milzīgs vējš..., kurš pa gaisu nesa - lapas, ziedus, smiltis, zarus & daļu no ziemas.. 

 Kamēr skrēju pakaļ burkānam & acīm... saulē sakarsušās flīzes protams pakausēja materiālu. Bet.
Ziema ir. Tepat vien ir.
Varbūt būs arī rīt.. :)

 Nebūs!!!

 Saliekamā gulta jeb "raskladuška" ir mana vasaras  mēbele.. Jāmācās apdzīvot pagalms. Tas vēl noteikti nav izdevies. Jāmācās aprast ar to, ka visi Tevi vēro no visām pusēm. Sauksim to par interesantu sajūtu. Bet viennozīmīgi - vēroju arī es.  Es gan mēdzu arī pamāt tiem, kuri aizraujas ar vērošanu. Neviens nav pamājis atpakaļ.

 Ir pagalms - ir zāle. Nav nopļauta, jo drīm tīms (dream team) tikai vakar sāka savu projektu "saliekam" zālespļāvēju. Nevar jau piecas lietas darīt vienlaikus - pārstādīt zirņus, savākt vētras paliekas, griezt pienenes, ķiķināt ar mazmazītiņo & skrūvēt . Piemēram : ja skrūve iekrīt tai paredzētajā caurumā - tad nevis vītne ir beigta un jāved prece uz veikalu, bet jāpaņem cita skrūve, kura atbilst caurumam!!!!  Skaidrs ir viens, ka kādu vakaru arī mūsu pagalmā - zāle bļaus.

 Dream team sastāvs nepilnīgs, bet tomēr pamatu pamats.

 ar mīlestību pret lakatiem un matrjoškām...

 Traks var palikt. Un klusi to sajust nemaz nevar.
Es tam pūpolbērnam stāstu... " kad dille piedzima.. viņai priekšā bij divas viņu gaidošas mīlestības , ., bet pūpolbērns piedzimst un te nu mēs esam trīs viņu gaidošas mīlestības. Un trīs mīlestības ir daudz vairāk par divām. Četras tas vairs noteikti nav klusi.. "
Un svarīga un īpaša ir sajūta - ka Tevi kāds gaida. Tā vienkārši.
No darba. No skolas. No tāluma. No tuvuma. Gaida zvanu.. vai vēstuli, vai vienkārši smaidu.. skatienu. Bet gaida.

 Par māmiņdienu varētu rakstīt un rakstīt... par deju & puķu podu performancēm pustumšā pagalmā.. par baloniem un bļaušanu & raudāšanu " ka Tu esi pa agru pamodusies " :)
Bet skolā. Nu tajā foršajā, kur dille dodas satikt savus draugus un skolotājas. Tur viņi bija strādājuši vaiga sviedros. Lai koncerts un dzeja būtu. Dejas un priekšnesums. Un pārsteigumi. Es savu portretu no visiem citiem neatpazinu. Dille pateica priekšā..

 Bet raksturojums no dilles mutes .. lasās šāds:

.. ar cieņu un smaidu.. esmu laba cepēja!!! :) 

kraaasas.volej-fut-boulings.

Un vai ūdens var garšot savādāk..?  Un vai rajonu var ieraudzīt citādāk? It kā dzīvojot tur pat. 100metru rādiusā. Var.  

Ir dienas, kad ūdens tiek dzerts no krāna. Ir dienas, kad no pudeles. Jo sākumā šajā mītnē ūdens patiesi garšoja savādāk.  Savādāku Trubu piegarša.. vai smarža. 

Un ja krāj pudeles bērza sulām.. un tad pārstāj krāt, bet krājskapī - vēl pudeles stāv. Un arī pārtikas krāsviela tā īsti netiek lietota - kā vien glazūrai un šļūtene pagalmā izvilkta, lai puķpodos saule pilnīgu tuksnesi neveidotu.  

 Sākumā noteikti ieliet ūdeni. Tā pat kā PVA līmi jaucot ar ūdeni.. sākumā traukā liet ūdeni un tad pilināt krāsvielu... Jo tas efekts, kā krāsa sajaucas ar ūdeni ir  mirkļa vērts. Nu - lai mirkli apstātos un pavērotu. Un krāsas jaukt kopā - jau nekad neapnīk.

 Mirklis.

 Un tad jau var notikt futbol-volej-boulings..

 un krāsas uz sejas ar neapnīk. Es pat nobijos, kad viņa no vannas istabas iznāca, bet krāsainas asaras garantētas, kad gulēt jāiet un tik ļoti negribas mazgāt nost.

 Un tā ir daļiņa no manis. Es tā jūtos. Kā tas tēls pagalmā. Mazliet gards, mazliet pavītis, mazliet spilgts, mazliet spārnots, mazliet sveķains, mazliet smaržīgs, mazliet no koka, bet noteikti smaidīgs un cīnās pret vēju.

svētdiena.darbistabā.

Kaimiņ-kastanis sētā sametis dārgumus. Kabatā salīduši un asnus izlaiduši.. 

Aug pa stundām. 

 Un, lai to Svētdienu pa īstam nodzīvotu.., izbaudītu, novērtētu.., jo Veras tante nāk ciemos... devos darbistabā - radīt rotaļzvērus.  Jo tie tiek novērtēti...

 Es nemāku šūt, bet mācos. Pat ne mācos, bet slēdzu to rūcēju iekšā un trākelēju taisnās un lokanās līnijās.

 Vēderā pērles, ausīs maisiņi... visam pa vidu sintapons.

 Dille atbrauc no laukiem un lec darbos iekšā.. -Gludināja, trākelēja, rībināja..  pacietība gan beidzās žigli, jo audums biezs.. adata neklausa.. pirksti nogura, poga šūpojās... Rīt turpināšot. Top soma.

 Zīlonis ar maniem iedvesmas draugiem.

 Ziedlapas  kā saņurcītas avīzes. Uzplaukst jauns zieds, kurš izskatās - vecs. Ne jau novītis, bet dauuuuudz piedzīvojis plaukstot.

 Pāris stundas "rokdarbu" - sniedz pretī neskaitāmus citus brīvmirkļus, kuros mazais pūpolbērns izklaidējas ar jaunajiem draugiem.

 Zīlonis & zirgusuns.

 Kaut sākumā noteikti uz papīra tika zīmēts suns. Puķu suns ar banti. Bantes nav. Suns šķiet, ka arī nē. Bet tas nav tik būtiski.