pirmdiena, 2013. gada 26. augusts

smilšu kūku cepšanas čempionāts.

Kas tiek plānots visu gadu. Tas tiek arī atlikts līdz pēdējam mirklim. Tēma un ideja uzradās tikai nedēļu pirms - sešiem. Man pat šķiet, ka tikai pāris dienas pirms. 
Un tad vienā mirklī.. Tavi svārki, vairs nav tavi.. Un tas ir tā tīri dabiski. Kaut es vēl tos-  ceru atkarot.
 Laiva. Ja būs laiva - tad to vajag krāsainu. Bet onkuls atved - tik "krāsainu", ka jāiet uz veikalu pēc krāsas.  Un pat ja vēl krāsas - varētu pieņemt, tad ne veidu, kā bija nokrāsots. Pat es varētu labāk nopūst.
 Melns.
 Vēl melnāks par dziļāko ūdeni pagalmā.
Atvērt acis un braukt prom. Rīta agrumā, kad laiva pa rasu slīd gana labi..
 Medaļas.
 Žūrija vakarā sazīmēja visus zeltus un sudrabus.
 Kases aparātu lentu ruļļi. Kā aizkrari uz trepēm.
 Cīniju mākonis.
 Čiekurkalna tirgū tirgotājs teica, ka viņam nekā - itin nekā nav priekš smilšu kastes no "metāla" ... es gan viņa krāmu grēdās - atradu 89% no visas kaudzes. Pārējo pie konkurentiem.  Attiecīgi pa 17.00LVL var iegūt burvīgas rotaļlietas bērniem. Kuras pēc pāris sezonām neizskatīsies ne pa toni sliktāk... + Var jau būt , ka šī nav dāvana - par ko sapņo katrs bērns. Bet mans bij priecīgs. Kaut arī kā medībusuns pa māju skrēja un jau bija pamanījusi, ka žūst vannas istabā(kurā viņa nekad neiet) krāmi, kurus bija apskatījusi:)))) viltniece.
Dienu pirms ballītes zvanīju ballīšu palīdzības dienestam:
"Labdien, vai - Valters Ozoliņš..?..Vai pie Jums iespējams dabūt Metāla spainīšus? Un Zilizaļas lentas? Un smilšu kūku galdiņus? Lielu koferi? Tāfeli? "
- Jā! Uzrakstiet sms ar sarakstiņu..
Tad nu, kamēr tētis kādam kāzas laksto.. un naktī atstājis garāžā visu sarakstu & Ome stumj mazmazītiņo pa pagalmu.

Tikmēr jaunā dekorēšanas paaudze - pie darba.
Karāties kaimiņ-kastaņa zaros un karināt lentas.



 Nepaiet ne pāris stundas, ka viss ir paveikts. Kaut šķiet, kas tad tur.. sakarini "piecās minūtēs" ...

 Bet visas ballītes pamatā doma - pievakarē iet pārgājienā uz Tramplīnkalnu(mums gan iznāca pārskrējiens), Meklēt dārgumus (ko Valters bija apracis pirms stundas ) un nest mājās smiltis, lai varētu cept kūkas un uzverēt čempionātā..



 Man patika. Dillei ļoti. Un ceru, ka patika arī draugiem. Jo ziņkāre, kas tur iekšā.. bija visiem. Protams, man bij žēl, ka dille redzēja, kas tur ir. Bet turējās kā īsts noslēpumu glabātājs un draugiem neatklāja. Pārsteiguma prieku saglabāja.
 Dārgumu pilno koferi - pagalmā atvērām. Un čempionāts var sākties.
 nu vismaz tad, kad smiltis no garāžas iznestas.






 Laiva ir izcila smilšukaste un skaista dāvana dzimšanas dienā.. . Mēs savējo dabūjām iekš ss.lv.... Onkulim tā mājas lapa ir www punkts kokalaiva punkts lv.
Un attiecīgi laivošanai - esam gatavi!
 Bet rudens nāk. Doma izvēlas siltākas vietas, kur vērot, gulēt, būt. Siltākas par zemi.  Vilnas zeķes jāvelk laukā no maisa.