otrdiena, 2012. gada 17. jūlijs

melleņu sirds.

 Melleņu milijõni no nakts tirgus brokastīs. Kā zirņi kraukšķ un krakšķ - nekrāso lūpas, nekrāso pirkstus.
Nez vai ir limits suņu daudzumam vienā vieglajā auto... , bet pāris gabaliem tur vēl noteikti ir vieta.
Un ja bērnības meža takas ir pārāk tālu, bet sēņot & ogot gribas... cik liela ir iespēja atrast mežu, pat ja tie ir visur, kur vien līkumo pa lauku ceļiem..
 Auto pie auto.. gar ceļa malu. Katram sēņotājam sava sēne un pilna mute ar ogām, bet tad meža vidū - jauns ceļš. Pilnīgi jauns... tieši tāds, kurš beidzas nekurienē.. ar neaizaugušiem grāvjiem un milzīgām trubām..
 Sajūta kā atrakciju parkā - dubļi, saule, mellenes, pārlaimīgi zvēri un lēkājoša jaunatne.. un milzu ceļš, pa kuru nekursē neviens auto pusotras stundas laikā..

 Caurtekas truba. Drosmes pārbaude - tika paveikta... bet ne ar pirmo reizi..
 Pāris dzeltenas gailenes spainī.
melleņu zābaki.
 Un delikatesi bija noēduši jau tārpi. Tik kvalitatīvs darbs. no iekšienes sagrauzts ik milimetrs.., bet no ārpuses..- par to neliecina itin - nekas...
 uzņemu laiku, kas pavadīts skalpelējot vienu grāmatu. Bez sirdsapziņas pārmetumiem, jo šo nudien nesapratu . neizjutu.
 Tās ausis gan nav tik mazas ,lai iemestu somā - un nepamanītu.. bet skaidri zināms, ka nevajag rakāties ilgi, lai saprastu... vai aizmirstas vai nē.., bet ausis atvieglo ceļu uz pacietību - gaidot mani. Paldies viņām.
 Salātu vietā. Brokastu vietā. pusdienu. Bet vakariņās ceru uz kartupeļiem- vārītiem.


8 komentāri:

  1. Pēdējā bilde - pasakaina!

    Mellenes rullē! Pat tad, ja tomēr nākas sasmērēt pirkstus, mutes un lūpas un ļoti salīt! Tā mums gāja pirms pāris dienām :)

    Tik Dillīga Dille ausīs!

    AtbildētDzēst
  2. Milzu intriga - kas tā par grāmatu. Tā arī neatšifrēju. :D
    Fantastiskas bildes.
    To caurules testu es diez vai izturētu.

    AtbildētDzēst
  3. Laine- protams mellenes visos veidos, bet tās lielās krummellenes ir kā narkõtika.. gribētu tādus krūmus savā dārzā.
    Diāna - .. tā ir Noras Ikstenas "Amour Fou", tagad šķiet.. kā tāds plastikāta gabals var visu ceļa svaru noturēt.. bet tur + neaizmirstams rotaļlaukums pa pliku velti:)

    AtbildētDzēst
  4. Viss tik skaisti, maigi, brīnumaini... Brīnišķīga ir tava pasaule!

    AtbildētDzēst
  5. fantastiskas bildes ar kolosālu sajūtu, it kā būtu jums tur līdzi bijusi, ne fiziski - bet sajūtu līmenī...
    Kad Tu paspēji apbērnoties ar trešo duksi??? Stāsti, iepazīstini!!!

    AtbildētDzēst
  6. Plūmīt - vai man dieniņ.. dabūju pārlasīt sevis rakstīto:)).., bet ja ar bērnu un suņiem izejam dabā - tur ir brīnumains vieglums un tik tik tik dziļa elpa un prieks..
    Inese - Tas Brūnais spalvu kušķis patiesi nav bijis blogā? Ak vai dieniņ - tas ir mammmas Līgatnes suns Panda Rokijs:) kurš jau mājās netiek atstāts, ja braucam turp un atpakaļ...

    AtbildētDzēst
  7. kaut kā iepriekš nebiju viņu manījusi, bet man jau liekas, ka lopus parasti ievēroju vairāk kā cilvēkus :D
    Feini, ka sunči savā starpā tā labi sadzīvo, manējā meitene ar mammas meiteni kā īstas bābas, gatavas viena otrai rīkli pārkost :(

    AtbildētDzēst
  8. Inese: Jā.. suņu draudzība ir svarīga, tad viss vienkārši(kaut iedraudzēšanās process mūsmājās bez kaušanās ar neizpalika, bet tagad visi zin savu hierarhijas stāvokli un zin, ka kauties nedrīkst) ,. izskrēju cauri bloga bildēm.. un fūūū...:) viņš parādās gandrīz tik pat bieži kā citi suņi:) Detaļas un esība, kaut viņš patiesi nav sabiedrības dvēsele, ja tev rokā nav gardums un roka nemitīgi viņu nebužina..., viņš pie mums pirms gadiem no Tukum patversmes atceļoja..

    AtbildētDzēst