komēta. šūpoles.

Magones miega pilnā dienā. Pelnīts miegs. Var nopelnīt naudu.. un nopelnīt arī miegu. Jā. 

 Cirkulis. Plastalīns. Cirkuļot apļus. Skatīties olimpiādes atklāšanu. Melno rinķi nomainīt ar balto, jo melnās krāsas vienkārši nav.

 Suns. Viņa sēž nekustīgi 2h mašīnā, jo zin - ka vecmammai laukos jauns suns..- rezultātā sastapām vēl dievīgāku radību - nekā spējām iztēloties.
Atceros, kad es pirmo reizi braucu uz laukiem... Tik pat veca, kā dille - un audžutēvs stāstija par jauno vecmammu un vectēvu - ko satiksim.., - kā runājām par to, kā saukt.., bet svarīgāk par visu -viņš teica, ka būs trīs suņi. Braucām dzeltenā moskviČā.. līkumu līkumos - vēlu vakarā.
Trīs suņi. Laris. Bomzis. Čapa.. Patiesībā - man jaunie Vecmamma un Vectēvs šķita kā dievišķas radības, jo viņiem bija veseli - trīs suņi un pilna kūts ar lopiņiem... par kaķiem un vistlīdzīgajiem nerunājot.
Un tie suņi. Ak dievs! Man šķiet, ka tad manai dzīvei radās taustāma, sajūtama.. un patiesi īsta jēga. Lari man ļāva vakaros atlaist no ķēdes. Bomzim es slepus atdevu visu savu gaļu. Čapa gulēja kā cilvēks koka kastē.. un ēda Vectēva piparmētru konfektes un vēlākos gados sēņojot, es izbēru sēnes un nesu viņu mājās grozā, jo viņai bija mazmazītiņas takša kājiņas un bezgala sirma sirsniņa.  Un ar viņiem kopā viss šķita paveicams un itin nekas biedējošs. Katram sunim savs stāsts manā sirdī.

Bet, ja nu Jūs gadijumā  redzat - kaut kur skrienam, skumstam, esam vienu.. šo Ineses mīļo suņa būtni - Mokku, tad dodiet ziņu, dodiet pagaidumājas.., jo viņa ļoti tiek meklēta un pēc viņas ļoti ilgojas , jo izbīlī aizmukusi  nezināmā virzienā no - Ogres raj. Ciemupes..!!!      Labojums : Šī Rīta blogvēstis ziņo, ka suns jau ir mājās! 

 Magones . Margrietas. Duļķainajā mālu dīķī.

 Bet no rīta - es cerpu siermaizes.., kurām šķinķi zem siera , kā komētu taisīju.. izspiedu zvaigznes un saliku asti....., bet tieši no 16:40- 17:20(tad rāda seriālu Draugi)  man bij ļauts Voljērā finierzāģi pielietot.., kaut izlūdzos. .. jo pa gaisu ejot indīgi līmes putekļi.  Finieris patiesībā esot velnišķīgi indīgs. Es tam neticu. Varētu uzjautāt googlei, bet - Nē.

 Sēdi un izšuj - to man šodien ļāva.. Jo miega diena. Katrs jau svin savu dienu pa savam.
Un Gāles Namam fui. Viņi nemaz nepārdod daļu no lielajām finiera loksnēm... Es tak pirktu arī visu, ja vien pārzāģētu uz pusēm.., lai var iestumt iekš auto.. Nu ja ne.. tad ne.

Krāsot ar sūkli. Daudz vieglāk par otu. nav tik ļotu svītru. Ātrāk žūstošas kārtas.

 Patiesībā tur stāsts ir par kanniņu. Keramisko, kurai nevarēju paiet garām - ieraugot skatlogā.  Vairāk gan neko nestāstīšu.

 Jo šūpoļ-komēta. Tehniskas nepilnības novērstas ar  baltām auduma strēmelēm.. Cik daudz milzu kokus ar milzu zariem vajag ap māju, lai Tur var sakārt visas sapņu šūpoles?  Jo šūpojoties rodas daudz labu domu. Sajūtu. Ideju. Prieka. Prieka. Un šajās  - komētšūpolēs arī muskuļaudu - un pirkstu izturības.

 Es vakar aizmigu šūpuļtīklā pa pieci lāgi - pusotras stundas laikā.

 Mājās uz galda vajag gan kūku .. gan puķes. Nez ko pamana pirmo?