trešdiena, 2014. gada 3. decembris

ar cieņu un smaidu.

Ziņu nav - bet viena būs. Sākšu ar vienu.   Varbūt būs citas. 
Bet visā visumā  - Rūķu laiks ir sācies un reizēm īsti nesaproti, kur paliek stundas.  
Šis gads ir mans pasaku gads. Un cilvēkiem noteikti vajag pasaku, vajag - noticēt tai.  Bet it viss. Itin visa pamatā ir smags darbs. Bet es zinu, ka Jūs to zinat. Es to zinu. 
Un kāpēc - man būtu pārsalušiem pirkstiem jākrāso zvēriņi? Nu nezinu, jo mani uz priekšu dzen prātā izveidojusies doma, no kuras es netieku vaļā, kamēr nerealizēju.  
 Un tad es nolīdu pagrabā.  Es noteikti neesmu florists, kaut stresa situācijās spēju uztaisīt visu. Bet šogad man tika ļauts.. - vienkārši lietot materiālus. Un visjaukākais ir tas, ka - tas kas man sanāca.. tika un tiek arī pirkts. Tadas mazas pasakas, bez vārdiem.
 Putnu būri ar vāverēm un pūcēm..
 Un paldies - Bērniem, ka viņi cenšas saprast - to ko nevar saprast. Kāpēc vecāki nav mājās. Un ir cilvēki, kuriem darbs nav no 9-17:00.. Bet darbs ir visa dzīve. Bet es vienmēr, ja varēšu fiziski un garīgi .. un ja tas būs kaut cik droši bērniem. . tos centīšos ņemt sev līdz. Mazmazītiņajam gan vēl jāpaaugas.  Kaut vienu dienu - es zvanīju visiem, kurus zināju , ka viņi maniem bērniem patīk.. un aicināju palīdzēt..atnākt paspēlēties.. un visiem protams bija kāds darbiņš. Un neviens.. neviens nepiedāvājās atnākt paspēlēties kādu citu vakaru.. tajā adventes trakumā. Un tad man sevis palika ļoti žēl.
Bet tikai mazliet, jo ir mums tik burvīga ome un ir tik forši draugi un kolēģi, kuri palīdz tikt galā ar rūķu darbiem. Bez Jums nekā. Paldies!
 Un Floristi ir barga tauta. Viņi sākumā smējās un smīnēja par visām manām realizācijām. Bet tie kuri tic pasakai.. tie turpina lipināt:)
 Šāds man sanāca pirmais - mākslīgo ziedu & dekoru pušķis ar kanēļa smaržu, Ziemassvētku noskaņās..  ziedi, bumbuļi, čiekuri, kanēļa standziņas, rieksti, skujas...- mākslīgais sniegs... un daudz pva līmes :)
 Maza figūriņa, maza pasaule - ap sveces liesmiņu.  Tik smalka un viegla, tieši tāda, lai adventes vainaga vietā.. , neskaitot nedēļas... vienkārši baudītu svētku laiku..
 Pilns galds ar zvēriem. Uzradās arī aitas:)
 Un ja vien man ļauj. Ja vien man - ļauj darboties - tad manā prātā rodas domas. Pirkstos darbi.. maisi šujas, pildas ar salmiem un ģipsi un mīksto masu..
 Visa pamatā ... - maiss pilns ar mieru. Un šo es izdomāju - domājot par to, ko es vēlētos Ziemassvētkos.. un prasot citiem. Mieru.. Prātā.. sirdī.. un fiziskajā esībā ar..

 Un šāds izskatās sausais  - mākslīgais sniegs.. ko var pielīmēt..
 Surikāts gaida savu kārtu. Un tas bardaks uz rūķu galda ir mans - es strādāju bardakā. Man uz galda vajag visu.. un es neko nenovācu:) pāris dienas un tad atkal viss no gala..
 Un ak Jēl.. es tiešām.. tiešām.. Tiešām! Ceru, ka kādreiz tikšu pie spēka un laika - izveidot pasaku grāmatu.. bet ja caur Dekoriem var rakstīt pasakas.. tad man patīk. Tā man der!
 Un aitiņu nopirka kāds Omītis ar Opīti.. Nu traks var palikt, cik mani laimīgu dara doma.., ka ne tikai bērniem.. bet arī citiem gribās pasaku un viņi to itin nemaz nebaidas atzīt..
 Tas papagailis bija mazliet izmisumā veidots:) jo galvenais rūķis teica, ka vajag dažādību krāsās... Nu .. tad es gaidu, kādu kuram  - tāda dažādība būs tuva..
 Bet garausis.. Garausis svin ne tikai Lieldienas, viņš Ziemassvētkus - reāli svin, jo viņam nav jāstrādā...!!!!
 Un zīlīte. Nu Kurš Latvijā dzīvojošs uz sava svētku galda nevēlētos zīlīti.. ?
 Vai lapsu.. kaut lapsa nodzīvoja visilgāk uz pārdošanas galda.. Bet ik svečturs ar labām domām par pasakām veidots..
 :) Un šāds adventes pārsteigumu grozs būtu manās mājās, ja vien mūsu bērni - vecākus redzētu un viņiem būtu laiks izdomāt, ko tur likt iekšā.. nu laika nav.. bet ir Forša Ome, kura visu nokārto un konfekšu kalendārs stāv arī uz mūsu palodzes...
 Un ja miegam laika ir apmēram 5h.. vai tajās vēl vajadzētu iespiest šūšanas stundas - maisiņiem. Nu man vajag..
 Un dzīvie ziedi arīdzan vēl ir mūsu ikdiena, kaut - arīdzan .. mazliet ar pasakām:)
 Te ir nakts. Citi guļ, bet citi krāso.. un kad bērns sāk īdēt.. tad kāds aiziet gulēt ar pilnīgi sakrāsotām baltām rokām un neaiztaisa krāsas bundžu...
 Būra burvība.
 Māja Maisā Pilnā ar Mieru.
 Un violetā Jums patīk tik pat ļoti cik baltā un zelta un sarkanā.. Jums izrādās patīk visas krāsas un visādi zvēri. Tā pat kā man:)
 Man nav bildes no mana pirmā adventes vainaga.. jo to nopirka ātrāk nekā es to nobildēju un tā ar daudziem darbiem... bet šis ir otrais(vēl nav nopirkts) un man ļoti patīk.. ja nenopirks tad nesīšu mājās..
 Un ir jau vēl cilvēkiem arī pamat- darbs..  Kad pabīdās malā "pārdod Lakstos" bet dekorēt..
 Un man patīk detaļas. Man patīk stāsti. Man patīk sīkumi. Un esmu ar mieru negulēt.. Ja man ļauj realizēt, domās - kuras nesās pa galvu kā neprātīgas..
 Čuč. Es dienas laikā atslēdzos vairākas reizes, bet ja tu neguli daudz un visu laiku strādā ar rokām un pirkstiem.. tad beigās sāk šilierēties prāts.. un ja vēl īsti arī neesi ēdis un dzēris ūdeni:) tad Čuč - nāk. Un uz trepēm i paskatīties nevari - kur nu vēl uzkārt bumbuli stāvot uz ceturtā pakāpiena..
 "ČuČ" kadrs tapis sadarbībā ar - I.Koha 
 Bet nu bez smiekliem. Tieši tā man laukos izskatās "Lapsu kalnā" - tieši tā.. Pauguriņu kuros lapsa vai lapsas dzīvo tik ir krietni vairāk.
 
ar cieņu un smaidu, rūķis - Kikī..

4 komentāri:

  1. Beidzot, beidzot Jūs esat atpakaļ ěterà! Esmu jau kļuvusi mazliet atkarīga no jaunákajám ziņåm Jūsu kluso sajūtu pasaulè.Nedaudz sabijos, ka ziņu vairs varétu nebüt, bet izràdījås, ka vainīgs ir vnk klikśķis un vecàko ziņu sadaļa.
    Lai Jums viss, viss! izdodas ...arī izguléśanās prieks un auklīśu padarīśana. Jūs esat to pelnījusi, jo ar savu būśanu un rosīśanos darat pasauli skaistáku!
    Ar cieņu, Aija
    P.S. Jūsu iespaidá śogad esmu radījusi savu pirmo adventes vainagu.

    AtbildētDzēst
  2. Vienkārši burvīgas pasakas.. dikten jau patīk..maisi pilni ar mieru ..super..izturību rūķiem ;)

    AtbildētDzēst
  3. Ak jē, paldies par ierakstu, jau satraucos... jā, bet... bet tik un tā kreņķis, jo vecās klusās sajūtas ta vairs nav :( bet es tās ik pa laikam pārskat-lasīju... iedvesmai, kad par daudz bija ieiets ikdienišķumā... bet nu to vairs nav... jeb es kaut ko ne tā daru? Ak, un Kristīn, Tu pati esi viena pasaka, burvīga un aizraujoša... un ja vien, bez visiem tiem brīnumiem, ko dari, mācētu vēl transformēties uz citu vietu, tad labprāt, labrāt būtu piedāvājusi Tavam vismazākajam vienu liiiielu un viena maziņu rotaļu draudzeni, lai lakstu rūķi var mierīg-cītīgi darboties :)

    AtbildētDzēst
  4. Ar to blogspotu nevar tikt gudrs. Ir nav. Veras neveras.
    Un paldies, ka atverat pat tad, kad neveras..

    AtbildētDzēst