vēstules un irbuļi-knibuļi

Lazda uzzied vēl klusāk par māllēpēm.. kā spilgti sarkani skūpsti pavasarim. Kamēr ņēmos pa virtuvi - dille no atvilknes izvilka brūno vēstuļtušu.. viltīga pudelīte - tieši tik maza, lai maziem pirkstiņiem gribētos zināt, kas tur iekšā..

Vai cilvēki vēl raksta vēstules? Raksta. Es rakstu, reizēm pat saņemu. Mana Ventspils Ome dzīvo tieši tik tālu, lai viņu varētu aizsniegt ar pāris markām. Kaut šķiet , ka šobrīd vēstules es protu rakstīt tikai dillei. Man ir svarīgi viņai rakstīt, tas notiek viegli un nav jāmeklē vārdi.. Rakstu tagad, bet viņa lasīs tad, kad es tos daudzos uzrakstītos notikumus un sajūtas būšu sen- sen aizmirsusi... vai uztveršu savādāk. Pieļauju, ka mana pastkastītes slēdzene saplīsa no biežas - jo biežas slēgšanas "vaļā un ciet".

Mazliet ielocija spalvu, bet tā jau nevien to ir pieredzējusi.. iztaisnoju un rakstīja tālāk, bet koncentrēšanās neapgāzt mazo pudelīti ir to vērta..(es to pati vēlāk apgāzu rakstot) ..., tikmēr es centos tikt galā ar riekstu vistu recepti no www.fotoreceptes.lv - paldies, sanāca savādāk, bet gardi un paldies:)

Vienu vasaru, kad dille man bij puncī - savā dzimšanas dienā rīkoju vēstuļu ballīti, cilvēki rakstīja vēstules.. Un mans Opis veidoja aploksni/vēstuļpapīru - kādu viņi taisījuši kara laikā.. tādu, kas sastāv no vienas lapas, tādu, lai nenāk vaļā, bet lai var atvērt nesaplēšot.., ja kādam interesē izlasīt, kas tur iekšā.... Bija markas.. bija papīri un visi kaut ko rakstīja, un veidoja aploksnes.. - kādam.. un nākamajā dienā vedu uz pastu.. viskrāsaināko sūtijumu.., mums pat bij eksperiments..uz pieclatnieka uzlīmēta marka un adrese uzrakstīta... - galā saņēma! ievietotu konvertā! Sajūtas un nauda nonāk mērķī! Jo galvenais - to darīt no sirds un ar prieku!

Lūk šādi viņi veidoja konvertus kara laikā.. Sen - sen..

Bet visādi citādi ! ar Irbulīšiem knibinājām rīsus un paldies! makdonaldam par tiem irbuļiem, ko lieto dille, jo forši! tādus ceru, ka var nopirkt arī kaut kur citur, jo knibināties patīīīīk....

otrdiena.

Divas saujas zemes + pus sauja graudu = pavasara bize. smaržo tik labi, ka nograuzt pāris zaļumus nemanot var.













Kādreiz skrēju ar suni. Tagad skrienu ar mūziku. Pietrūkst Regas slinkā dzinējspēka. Tieši saules gaismā pietrūkst.
Dille atnākot no "skolas" - samīļojot kaķi teica "chauuuu , Bruno - brīnums mans"
Bet vakar vakariņās bij ēdamgalva.

Otas

Protu ar aizvērtām acīm sapīt bizi ap galvu. Mati mezglos savēlušies. Iepinu tajos šodienas sajūtu. Un tad atkal izpinu, bet sajūtas atstāju.
Katram auskaram savs stāsts. Auskaru ausī ielikt ar aizvērtām acīm ir grūtāk, kā to bizi sapīt.
Pirms vairākiem gadiem atradu "otas kabatiņās".. - Otas vajadzēja, bet noteikti - ne tik daudz.., bet tik skaisti un vienkārši.. katrai otai - sava vieta un tik vienkāršās krāsās.. un vēl aptīta ar virvīti.. - kabatiņas ilgi pildija savu "Otu/šķēru mājas" funkciju, līdz man apnika katreiz iet un padot dillei tās otas..., jo biju pienaglojusi diezgan augstu... , bet jau no pirmās dienas otām blakus ieviesās auskari.. Šodien ejot uz būvmateriālu veikalu pēc "līmes stienīšiem" - aizklīdām pēc vienas platas otas, un stāv netīros un nomocītos iepakojumos "otas kabatiņās" un protams ar atlaidi... - tā nu dille tika pie savu otu mājām..

Ar otām, tā pat kā ar zeķēm. Reizēm nozūd. Citās atvilknēs. vai kastēs..

.. toties kamēr es te rakstu - dille ņem un atlūzt.. kaut pirms mirkļa vēl centās pierunāt mani "Lote no Izgudrotājciema" DVD uzlikt uz mana datora, lai dziesmas padziedātu..

piekdienā- jārīko ballīte, lai netiktu jautāts "kāpēc nebraucam uz laukiem?"

"Moooosties - moooosties... " dille mani krata, lai veru acis vaļā, bet es zinu,ka ir tikai 7-ņi un ne pa kam negribas.."izstiep roku tā - otru tā ...saliec!" - tad viņa man liek uztaisīt mazmazītiņu - īsu vingrinājumu.. , kas protams ir tik smieklīgs, ka acis vaļā, jo man jāredz, kā viņa man rāda to darīt..
Divi olu baltumi + 100 grami cukura = bizē/bezē... viss lipa un viss garšo pēc kaut kā salda..

ir viens sautējums, ko dille apēd tā ka izlaiza šķīvi.. nekas super veselīgs tur nav.., bet visiem garšo.. :sagriež papriku,sīpolus,vistas fileju mazos gabalos.... -> vienā pannā olīveļļā apcep sīpolus un papriku, otrā vistu, galvenais nepiededzināt tos sīpolus un papriku...-> tad tos samet katliņā, pieber klāt ananāsu gabaliņus, no konserva..-> piekļeksē skābo krējumu un tomātu mērci, tā lai šķidrums ir .. nu , lai sajaucot ir arī šķidrums -> tad liek sautēties zem vāka un ik pa laikam apmaisa, ja šķidruma mazāk, tad piedeg... ja vairāk, tad ne tik ātri piedeg ... bet šitajā sautējumā dille apēd gaļu, sīpolus - ko citur ēd diezgan maz.. jo visa pamatā tas viss garšo pēc paprikas un ananāsiem, kas viņai ļoooti garšo...

Tad protams saldējuma kokteiļļļļļi un balllīte - vienkārši piekdienai par godu...

Un iekš rimiiiii - parasti t-krekli pa 0.99LVL... maksā tieši tik, lai gatavotos pavasarim... , dille uzzīmēja meiteni ar bizēm:) Bet Valters savus balõnus caur meditāciju - ilgu un garu... pieveica...

Nevar nesmaidīt par viņu draudzību.. Šodien kaķu kontā saplēsta iestiklota bilde.. un viens lēciens uz galda, kad griezu fileju.., pati gan domāju, ka viņš vēlāk pats saprata savu reāli "negudro" rīcību man klātesot..

zemeslodes krāsas

0.75 LVL pirku rõzlillā glāzes, biezum bieza stikla un stāvot pie kases un runājot ar pārdevējām ievērtēju viņu jauno "kases aparāt sistēmu" un pamanīju kaut kādas dīvainas krāsas.. - protams kas tās par krāsām es sapratu mājās.. vēl sapratu ka esmu pārmaksājusi nejēgā:) par eļļas krāsu un terpentīna sajaukumu - bet dille bij priecīga par zemeslodēm, kuras varēja sakrāsot, kā burvju feja.. Sava veida maģija tajā visā ir pat ar manu aci skatoties...Un labi vien ir, ka tās tūbiņas tik mazas un dilles pirksti ar tām var tikt galā.. un nav jājauc atsevišķā traukā , bet citādi - labi gan, ka manā rajõnā nav neviena normāla rokdarbnovirzienveikala..., jo man vajadzēja tikai glāzes..

...glāzes, jo rīt piekdiena.. un apsolīts, ka rīt veidosim, kokteiļļļļus - rõzā... un ar saldējumu.., tad nu šodien gatavojāmies -rītdienas ballītei.

Kūku bļoda ar tapa. Ar slotu un dusmīgu saulīti , man tika ļauts nokrāsot apakšu un nolakot pēc tam..:) ... un virtuve šodien šķiet tukša, jo no palodzes aizceļojuši zirņi uz ...- nemaz nezinu kurieni, bet virtuve gaiša un tukša..

Bet tā kā ballītei nepieciešams arī - galdauts, jo - kas gan tas par galdu bez galdauta.? Dille ļāva nogriezt daļu no viņas gultas "baldahīna" jo citādāk nevienu vienkrāsainu auduma strēmeli neatradu.:) tad sākām zīmēt arī to, kaut gan tik daudz šodien krāsots bij, ka ātri apnika.... , bet nedēļas laikā būs labu labais..., tas nekas, ka rīt jau ballīte un būs jālieto nepabeigts... vēl protams pielikām pāris virtenes virtuvē virs galda, pirms tās nav aizceļojušas dekorēt skatlogu.., bet to visu rīt..

Bet kaķi.. - tie vakar spēlēja futbolu ar mazajiem tomātiem.. 2 reizes no "nedrīkst kāpt" galda nogāza.. , ritīg dusmojos, bet šodien... kārtīgi kā pundurtrusīši, tik pa grīdu...

Sajūtu mākoņi..

Ne mirkli neesmu domājusi, ka tas kā es rīkojos ir pareizi - vai esmu "pareizāka" par citiem.. kas tas vispār par vārdu? Bet vai tad, ja man ir viedoklis - par kuru es cīnīšos tas nozīmē, ka tikai es esmu pareiza? Citi izslāpuši pēc vitamīniem, bet man burtisks mīlestības trūkums organismā. Labu vārdu trūkums.. un ne jau no citiem, bet no tās mīlestības.. ,
bet toties kaķis.. - kaķis spēlē "klavieres" un baksta skaņas.., kad tās stāvēja plauktā - tad līda plauktā, tagad stumj pa zemi un izklaidējas mūzicējot..

Ieklīdis pie mums ir mazs aparāts, kurš razho burtus.. un izprintēēēē.... , citi cilvēki - jau to noteikti pielietos īstajai nozīmei, bet kamēr viņš vēl nav aizceļojis uz tirgotavu.. ar dilli to izmantojam "nenopietni" ... visādas pogas un opcijas.. un POGAS!!! maziem pirkstiņiem.. un ne tik maziem..:)

Izcili.. kāds ir sarakstījis "mākoņu grāmatu" - visu cieņu - Juri Kronberg! ļoti patīk!

Mākonis vispār ir tāds maģisks vārds.. daudz ko izsaka, ja vajag... bet ja nevajag, tad neko... - jokojot vai nē, bet ja kādreiz precēšos.. tad uzvārdu mainīšu tik tad ja otra puse ar mainīs.. un tad mainīsim uz Mākoņiem.. , nevienu ar tādu uzvārdu nepazīstu.. priekštata nav.. bet virs galvām, vai galvās tie vienmēr ir..

tīri formuliski uz mūsu ārdurvju iekšpuses jau vairākas sezõnas - virs ģimenes iniciāļu koka ir uzzīmēts mākonis, jo ja cilvēkus atrod - kāpostos, atnes - stārķi... tad mūs no teikti izmeta no mākoņiem.. sajūtu:) Paldies par grāmatu, kura noteikti kādu laiku tiks šķirstīta - kā ikdienas labo ziņu bībele.
Bet no aparāta izdrukāju tos "sajūtu mākoņus" ..mazliet pagraizīju to textil lentu.. un piegludināju pie krekla... pirmais mēģinājums.. - printētos burtus nedrīkst gludināt kustībā.. uzlikt un noņemt gludekli.. vai labāk caur sviestpapīru.., ko es neizdarīju...! bet nekas... tad jau redzēs, ko tas joks teiks par veļasmašīnu..- tieši par burtiem domāju...

Puķu diena.sieviešdiena.pavasaris.

Dille starojoši pieņēma faktu, ka tētis vakar nebija mājās ar domu, ka šorīt būs puķes '"Man un Tev - tētis taisa puķes!!!"
Saskaitīja, novērtēja - vēlējās izpakot un pielietot.. un staroja un tirinājās:) uzvedās kā īsta sieviete, kurai patīk saņemt ziedus:)

Ar katru šūnu uz ielas var just to pavasari, kamēr stāvēju rotaļlaukumā un centos nemanāmi ieplūst dilles skolas draugu pūlī - caur mētelīti jutu kā saule silda lāpstiņas.. mm..

No lentu kastes dille izvilka lampiņas.. un tad tās nolēmām pielietot.. kamēr vēl kāds tumsas mirklis katru dienu sastopams..

patiesībā kaķi man traucē koncentrēties - uzrakstīt tekstu, jo viņi skrien pa māju skaļāk nekā teikumi manās domās:) kaut kaimiņus man nav žēl, jo šodien viņu suns gaudoja skaļāk par jebko.

pirmdiena

Ja elpo klusi - es nevaru aizmigt, jo cenšos saklausīt , ja elpo skaļi, tad nav iespējams aizmigt. Šonakt klausījos kā rodas iesnas, bet saules stari uz palodzes zirņos jau var sapīties.. Visiem noteikti netiek veidotas dāvanas tik rūpīgi, bet dillei ir "draugi" vai cilvēki - kurus viņa piemin ik dienu.., - vienu no tiem ir redzējusi uz pirkstiem skaitāmas reizes, bet mums pašām liekas, ka redzam ik dienu, jo ja kaut kas paliek pa mazu un tā notiek katru dienu:) tā tiek pieminēta Justīne, jo tas jāliek viņas maisā, kaut dienā, kad dille sāka plānot sev māsu, Justīnes tēls reizēm nozūd, bet rīt viņai ir īsti svētki.. un tā kā dille ir saņēmusi ielūgumu uz ballīti nedēļas nogalē, tad ik dienas kaut ko uzveido.., šodien ievērības cienīgs un pabeigts darbs bij dāvanu kaste...

Kaķi revidē dilles mantu skapi ik dienas.. to pat vairs nav jēgas kārtot, Bruno - grauž grāmatu, kurai par godu viņi ar Mati tika pie vārda..

Viņi aug un kur iet tur viss krīt.. es ļoti gaidu, kad viņi izaugs.

albīns zirnis

Skrienot pa meža takām, domāju cik ļoti man patīk skriet.. , katru reizi citā distances posmā, vai citā laikā - ir tāds mirklis, kad nekā citādi to nevar nosaukt kā par 100% baudu kustēties - izjust ķermeņa kustības..., kaut attiecībā uz mani tas mirklis ilgi nevelkas, bet skriet patīk. un paldies mazajam pirkstiņam, ka viņš beidzot ļauj sevi iestūķēt kedā un skrienot itin nemaz nav jāklibo. Visu ziemu kedas kalta siltumā.
Visā zirņu "metumā" izdīga viens albīns. Brīnumainā tonī, likās - viņš kalst nost.. vai kā, bet nē auga līdz ar visiem..
Baltā māla "cepumi" tapa nedēļas beigās.. sieviešdienai par godu.. dille gan savējos princhus ar "adatu" sacaurumoja, un tad sarullēja un izdzīvoja tikai viens putns, kuru nemaz krāsot šodien negribēja. Kaut princeses noteikti rīt krāsos.

Tieši tādi arī viņi ceļo līdzi puķpodos.. tie lakstos salīdušie vīriņi un sieviņas.. nes sveicienu un smaidu.. - plikumus un tikumus pieseguši.. vai tieši nēē..!

cerību krāsas lāpsta.

Dilles istabā ir "siltumnīca", pieļauju , ka pretējās mājas iedzīvotāji prāto, par to ko mēs audzējam un sāks uz savām palodzēm audzēt tomātus, jo gaismiņa spīd arī naktī, lai aug - aug un izaug uz rītdienu. noklīdu pagrabā, ielūrēt - ko var paņemt uz augšu(meklēju finiera gabalu), izvērtēju mūžsenos kaimiņu sanesumus.., bet atverot savu pagrabu lāpsta likās vērā ņemams objekts. tieši tik masīvs, lai nebūtu masīvs ..
.. Kādreiz man mamma un audžutēvs strādāja par sētniekiem, lai tiktu pie dzīvokļa.. lūk tā kādreiz bija.. atceros sniega tīrīšanas un kāpņutelpu slaucīšanas , tad nu lāpsta no tiem laikiem..

Dillei protams tas krāsošanas process, ka tik nokrāsot kaut ko kas nav papīrs... gandrīz nokrāsoja arī savu jauno princeses Bellas-Rozes kleitu.. bet īsti nesaprotu, kā lai iemācās arī uztraukties par krāsu traipiem.
atradām burtu kasti. Burtiem uz lāpstas jābūt, lai lāpstai vārds būtu, tad nu lāpsta būs "dun-dun" un kaut sākumā likās, ka dun dun apmetīsies uz dzīvi koridõrī , tad nokļuva virtuvē zem dzimšanas dienu rāmja.

patiesībā jau knaģos pieknaģēsies dilles zīmējumi, ko no "skolas" stieps vai uzveidos pēc skolas, jo lielajā istabā visi neskaitāmie knaģi jau vairākos slāņos iepildīti ar papīra lapiņām.. un vēl tur karāsies kurpe, jo gaidīs kad atradīsies otra kurpe.