koka kuģis.

Saknītes ir pārsteidzošas.. - kā no filmas "Avatars" , pirmos stārķus redzēju e-pastā atsūtītus.., tad šodien domāju..kādi man tie būs pa īstam.. vai uz lauka, vai ligzdā.. - jo kā stārķus redz.. tā vasaru pavadīsi.. ja lido ~tad ceļo, ja ligzdā ~tad sēž uz vietas, ja staigā pa lauku ~strādā.. protams var būt variācijas par tēmu:) tik tad jāsāk dzejot un tulkot katram persõnīgi.. Un vēēēl troleibusi brauc pa tramvaja sliedēm un ir vietas, kur viņi brauc bez vadiem un stangām..- tāpēc, ja nav vadu un ir tikai tramvaja pietura, nevajag domāt, ka tur nepiestāj arī trolejbusi.. No rīta nopirku zāģi un jaunu katlu. Gan vienu - gan otru pielietojām. Pirāti.kuģi.auskari.lakati.kartes un karogi. Bieža nodarbe, kurās ievelk mūs dille.. un pagalmā noteikti gribētu kuģi, kur dillei ar draugiem ceļot.. kaut man nav pagalma:) Tad nu veidojām mazu kuģi lellei Raspunzelai ar tiem garum garajiem matiem.. no multfilmas..

Galvenais veidojot kaut ko ir neaizmirst, ka tas ko veido ir nevis tavs veikums, bet bērna.. Tev tikai jāizpilda tas ko bērns nevar.. , bet Valtera jaunās idejas dillei likās vareni labas

pat zīmulis kā "skrūvgrieznis" - un tad dille saka.. "es jau zinu ... es jau saprotu.. es jau māku"

Valters gribēja kuģi nokrāsot melnu, bet dille ar virvīti visu izlēma.. - jo cik tad var krāsot.. novinķelēt ar virvi viņai izdodas lieliski.. , mezglo vienā laidā:)

karogs vējam

Vakar uzveidojām kārtējo, bet šoreiz rõzā vējkarogu un plīvurmatus . izlēkšoja peļķes ar to. Rõzā plīvurmatus gan uz ielas neļāvu vilkt, jo vējš un ausis tik plikas vēl nēēēvar..

viens simts divdesmit piecas gumijas.

aizāķēt aiz zoba.. stiept - stiept.. un trinkšķināt, tik pat dabiksi, kā no saplīsuša balona mazus balonus veidot..., bet viens simts divdesmit piecu gumiju bumba katram ofisā ir knibināšanai un hmm..sen sen Ostā strādājot ar viņām skaidro naudu boss žūksnīšos saspriegoja:) Bet visādi citādi.. šodien oficiāli atklāta smilšu kastes sezõna.. un pilsētā/dzīvoklī dzīvojot tas nav maz..- ja vien dille gribēs.. mēs tur pavadīsim kaut visu dienu pēc skolas..jo jāelpo un jāskrien un jāelpo un jādraudzējas ar rajõna draugiem - un mūsu rajõnā par demogrāfisko situāciju sūdzēties nevar katram brālim māsa.. māsai brālis.. un dille visiem pa vidu..smiekli un kritieni un smilšu kūkas, kaut šodien bija arī īsta pica, ar kuru puisīt's Hugo dilli uzcienāja.. - pikniks.. Dēlis + naglas + āmurs + maksimums divas minūtes darba = kaut kāds rets naglu mežs. Kaut patiesībā noteikti vēlēšos tādu koka tapu mežu.... vai vismaz apaļu finieri ar naglām.., jo šis tik viegls, ka jāpietur, kad nospriegojas gumija.. Dille piever acis...- gaida kad plīsīs.. ,bet neplīst un mūzika.. katram garumam sava..dziedājām un trinkšķinājām un īpatnējo rakstu vietā viņa izdomāja taisīt aplokus zvēriem.., gumijās vēl salika naglas, veidoja jumtus, karināja - vinķelēja dzīvniekiem siksnas.. - biju plānojusi, ka viņai tas patiks labi ja 5 min... - pavadijām nepilnu stundu..

kaķi jauc visu, kas jaucams.. virtenes, lampiņas iet pa gaisu uz nebēdu..,vienu baldahīnu jau norāva.. otrs par brīnumu stāv...

Kad tur rakstīts: sestdiena,svētdiena.

Pa vaigiem sist, lai smaidu nodzītu. Pavasaris galvā. Uz gavlas. Vai arī cilvēks pats ir pavasaris. Kaut šodien redzēts, ka cilvēks nemaz nenojauš, kas viņam ir uz galvas.., bet tā jau ir viņa galva. Puisis sestdien ienākot tirgotavā gribēja tērēt sešus latus par kaut kādu lakstu pušķīti.. bet izgāja ar septiņdesmit deviņām tumši sarkanām garām rozēm(tāda klasika mazliet) :) un tā viņam bij pirmā pieredze ar tādu kvantumu ziedu, izskatījās cerīgi labs sestdienas vakars viņam būs.. - bet prieks par viņu ! Jo viņš nudien viņas dabūja super duper labā /lētā cenā, jo bij ar mieru pirkt visas un redzēt to mīļotās meitenes sejas grimmasi.. Nez vai iespējams izaudzēt zilu zāli.. vai iespējams izaudzēt zāli zilā mākoņūdenī? Zilā želejā? Un vai zilā želejā augusi zāle būs zaļa? Un vai vispār kaut kas izaugs.. , bet ja neizaugs - tad zināsim kāpēc.. un nākamnedēļ mēģināsim tirkīzā:) Ieber.Uzgaida kad uzbriest. un Nekādā ziņā nelej caurulēs to joku!!! Dillei patika, kaut protams - protams , nav jau Rõzā.

Vēsturiski.

tas bij tālais - senais 2009.gads .. , kad tā vien uzzīmējās uz auduma, izgriezās un piestūķējās un sašuvās, .. un pavisam godīgi dēļ zaķiem fotosesijas laikā uzzinājām , kas citam zaķim vēderā - nu puiks vai meitēns, jo paši jau neteica.. , bet ap sevi savāca Rõõõõzā:) Bet patiesībā mēs ar viņiem pievilinājām pavasari, kausējām dīķī ledu un vēlāk gan vienu uzdāvājām Opim, parējie izjaucās finansiālu apsvērumu dēļ, jo vajadzēja piepildīt putnus

Un kaut dille bij maz - maziņa.. viņa vēl ar vien zaķus atceras un plāno, ka vajadzētu viņai vienu tādu atkal..

Rokijs bij no patversmes tieši pie mums atbraucis.. un ja tagad viņu nobildētu - kopā ar zaķiem, tad brūnais suns būtu Lielais Panda un pundurtrusīši :)

ranunkuļi

Ranunkuļi - milzīgi, skaisti un atplaukuši... no tirgotavas atceļoja, dille centās mani pierunāt matos tos visus sabāzt... Nekā nebij!!! lai zied vāzē..

Tad nu pie tā zaļuma šķīvjos, podos, krūzēs, glāzēs ir viegli tikt(kaut gan pēc apkārtējo cilvēku jautājumiem un neziņas, var spriest citādi) .. ieber zemi.. uzber graudus(kvieši,auzas) ..mazliet uzkaisa zemi pa virs, .... kārtīgi salej.. un pēc piecām dienām rasas graudi persõnīgajās palodzes pļavās būs klāt.., iespējams vēlāk, ja telpa auksta un tumša.. bet ja silta un gaiša... un vēl apsmidzina/aplej un pasaka labus vārdus un sargā no kaķiem.. , bet ja to visu slinkums darīt, tad uz tirgotavu jānāk pirkt..

Dillei gan vislabāk patīk zirņus stādīt... caurumi un katram caurumam savs zirnis...

un ziedoša krūzīte, kā "lejkanna" ir obligāta, ja grib , lai dikti ātri viss izaug un spilgtos toņos un tik gari, lai bizes var pīt, ja lej ar ko citu - tad bizes neizaug....

.. un vēl - tie kas labi strādā - tiem vakarā Valters "uzcep" kūku... tik baltu kā ranunkuļi.. un ar silto zemju zemenēm..

prasu dillei : " Kas ir mīlestība?"

Dille :"Sirsniņa"

es :" Kā mēs izrādam mīlestību?"

Dille :" Ar Dieviņu"

es: " Kā Tu izrādi mīlestību"

Dille: " ar zemenēm" , kaut gan pa dienu vēl nezinājām, ka pie zemenēm tiksim.. :) kaut pēc tam viņa uzskaitīja visus zināmos gardos augļus/ogas..

rõzā.zaķis.slapsh.

Skudras jau sauļojās. Un zoo veikalā šodien uz letes bij Salamandra/s, kuru pārdevēja baroja ar tārpu, vai centās viņam to piedāvāt.. un es iemīlējos no pirmā skatiena. Liels superīgs kurkulis. Vai arī es vienkārši ilgojos pēc kurkuļpilnadīķa. Aprīlī būs Lieldienas. Lieldienās zaķi ir vairākumā. Filca zaķi mūsmājās klīst visu gadu, vieni sasveicinās uz ārdurvīm, citi karājas virtenēs, dzīvo puķēs un dāvankastēm uz jumta.

Dilles pirksti ir izauguši un spēj mērcēt un cept filca pankūkas zilgmes putās.., virpināt filca zaķu kājas.. un ausis.. ... visilgāk un aizrautīgāk beigās gan tapa neskaitāmi filca tārpi.. tie vienkārši peldēja un peldēja..

Uz radiātõõriem zhūt un zhāvēt!

Zvēriem ar šodien jaunumi. Kaķi tika pie kaķu siksnas.. Bruno iemēģināja gan siksnu - gan meža takas.., skaidrs ir viens - Doma un Bruno rīt ies uz mežu kopā. Mati paliks mājās, gaidīs - kad nopirkšu viņam ar :) ... Bruno pirmais, jo viņš nav bailīgs un cerams - ka izdosies abus iedrošināt.. un pieradināt pie pastaigām.. un tad jau varbūt kaut kad arī bez siksnas..- pilnīgi ticu, ka tas ir iespējams..

Rõzā patīk arī runchiem.. kaut dilles smaids nebij ilgs, jo bante aizgāja līdz ar kaķa nagiem.. un tad bij trīs sekundilgas asaras... , kuras Doma kliedēja ar savu banti:)

Sauss.. var likt kopā.. un likt mammai šūt... mazliet ciku caku un zaķi gatavi..

Dillles makets.

Rezultāts.. stāv viņi, jo stieple pa vidu..līdz pašam auss galiņam.., bet ja taisa lielās rokas to visu, tad , ja ausis stingrākas, tad piešuj stingri.. tad stāv arī bez stieples.. tad to tik vaig līdz kaklam:) Mūsu dzīvē jau esošie cibric - cibric...

Ceļā.

Gājputni debesīs un kuģi aiz loga. Dilles mērķis bij Ventspils vecome, Valteram - Liepāja, man - Kaņierezers/putni/pavasaris. Atradām visu. Bijām visur. un vēl visur pa ceļam. putnu pilnas pļavas, kaut visvairāk tos redzējām no Liepājas uz Ventspili, skaņa tāda, ka putnu pasaulē mēs, nevis viņi mūsējā - jo viņu tur TIK TIK daudz:) zosis, gulbji, dzērves..

Vējš elpoja manā vietā - vienkārši neļāva ievilkt elpu.. dille pati uzkāpa tornī.. nesaportu kāā viņu vējš neaizpūta pa gaisu.. jo to ka tur viņš tik liels, mēs to uzzinājām kāpjot aiz viņas un daudzus vēja mirkļus vēlāk.. Vasarā milijons odu Kaņierezera krastos, bet Ziemā - vējš.. skrien-skrien -skrien.. - Ir vērts tur aizbraukt, kaut prieks, ka tur nebrauc tik daudzi, jo viena no sakoptākajām vietām..

Patiesībā uz Liepāju braucot karogus vajag līdzi ņemt..- tādus baltus - baltus.. garus garus..

Divas dienas. Divas jaunas adāmadatas. Divas uzadītas cepures. Divi kaķi - kuri mūsu prombūtni nemaz nepamanīja. Un divi pāri vienādu mazu meiteņu kurpīšu - vienā liftā un Neskaitāmi smaida mirkļi...

vēstules un irbuļi-knibuļi

Lazda uzzied vēl klusāk par māllēpēm.. kā spilgti sarkani skūpsti pavasarim. Kamēr ņēmos pa virtuvi - dille no atvilknes izvilka brūno vēstuļtušu.. viltīga pudelīte - tieši tik maza, lai maziem pirkstiņiem gribētos zināt, kas tur iekšā..

Vai cilvēki vēl raksta vēstules? Raksta. Es rakstu, reizēm pat saņemu. Mana Ventspils Ome dzīvo tieši tik tālu, lai viņu varētu aizsniegt ar pāris markām. Kaut šķiet , ka šobrīd vēstules es protu rakstīt tikai dillei. Man ir svarīgi viņai rakstīt, tas notiek viegli un nav jāmeklē vārdi.. Rakstu tagad, bet viņa lasīs tad, kad es tos daudzos uzrakstītos notikumus un sajūtas būšu sen- sen aizmirsusi... vai uztveršu savādāk. Pieļauju, ka mana pastkastītes slēdzene saplīsa no biežas - jo biežas slēgšanas "vaļā un ciet".

Mazliet ielocija spalvu, bet tā jau nevien to ir pieredzējusi.. iztaisnoju un rakstīja tālāk, bet koncentrēšanās neapgāzt mazo pudelīti ir to vērta..(es to pati vēlāk apgāzu rakstot) ..., tikmēr es centos tikt galā ar riekstu vistu recepti no www.fotoreceptes.lv - paldies, sanāca savādāk, bet gardi un paldies:)

Vienu vasaru, kad dille man bij puncī - savā dzimšanas dienā rīkoju vēstuļu ballīti, cilvēki rakstīja vēstules.. Un mans Opis veidoja aploksni/vēstuļpapīru - kādu viņi taisījuši kara laikā.. tādu, kas sastāv no vienas lapas, tādu, lai nenāk vaļā, bet lai var atvērt nesaplēšot.., ja kādam interesē izlasīt, kas tur iekšā.... Bija markas.. bija papīri un visi kaut ko rakstīja, un veidoja aploksnes.. - kādam.. un nākamajā dienā vedu uz pastu.. viskrāsaināko sūtijumu.., mums pat bij eksperiments..uz pieclatnieka uzlīmēta marka un adrese uzrakstīta... - galā saņēma! ievietotu konvertā! Sajūtas un nauda nonāk mērķī! Jo galvenais - to darīt no sirds un ar prieku!

Lūk šādi viņi veidoja konvertus kara laikā.. Sen - sen..

Bet visādi citādi ! ar Irbulīšiem knibinājām rīsus un paldies! makdonaldam par tiem irbuļiem, ko lieto dille, jo forši! tādus ceru, ka var nopirkt arī kaut kur citur, jo knibināties patīīīīk....