mīlestības zupa. deja. burti.

slapjas pēdas. slapji mati. slapji taureņi un pļavas. Nav ne mazāko nojausmu - kā ģērbjas hipiji, bet tie noteikti pārtiek no mīlestības zupas un zemenēm. Vēl viņi savām aitām baro puķes.
Bijām ciemos pie pilnīgi citas latviešu cilts - tādas, kuru bērni māk dejot un dziedāt no sirds. Un es te nerunāju par bērniem, kuri iet bērnudārzā vai pamatskolā, bet bērniem kas ir tik pat lieli kā es un sveic savu tēti ar tādu sirsnību un sajūsmas vērtiem deju soļiem pie dziesmas "daddy cool" ...

un nav jau tā, ka dille ēd visas zupas, bet šo ēda pat ar lokiem peldošiem. jo sirds.

Atklāt kā darbojas urbis. Ak jēl - ieejot pie brāļa instrumentu stūŗa es skatos un domāju, ka gribu visu - gan urbi, gan zāģi, gan kaut kādu šmirģeļ-sparģeli:) Un skrūvspīles ir apbrīnojams instruments , kā trešā roka. Sazāģēt un "iegludināt burtus" .


smaržoju pēc deguma. dūmiem un kvēpuma. pēc dedzinātiem burtiem. Rīt jāmeklē info, kā to dara tie kas to māk darīt:) Bet pagalma pļava pilna ar stārķiem, tārpiem, cielavām un kaķiem. Mūsu. Kad viņi izaug viņi ir forši. Esmu viens no cilvēkiem, kam patīk mazi bērni, lieli bērni, bet suņi un kaķi patīk tikai lieli.
Līst ik pēc mirkļa. Pumpis salūzis mājā.. ūdens jānes ar spaini un netek no krāna. Uzvārīt ūdeni ieliet bļodā un mazgāt traukus. Ha!
Un pēdas lietū nomazgāt. Lietus skaņa pret jumtu kā sirdspuksti putnam. Un kā kaija var piedzimt pilsētas centrā? Rīgā pie Alfas viens pūkains kaijēns pa pagalmu klīda, bet vesels Aukļu bars no jumta lūrēja uz visiem, kas vien kustēja apkārt pūkainajam ar garajām kājām. Ir tā grāmata par Kaķi, kurš izaudzināja kaiju. Tur bija laba doma. Aizmirsu kāda. Jāatrod grāmata.
Bet tagad jāpietin pie matiem mūzikas aparāts un jāiet peldēt, jo lietus piepildījis dīķi par pāris centimetriem, apgāzis manu puķu māju,ko piesējām ar oranžu lentu.. tīri pa slinko.. tīri pa sievišķīgo..

planēta, kas nav zeme

Pļavā pieprasītākie ir spilgtie dadžu ziedi -bitēm velk uz Rõzā vai arī tur ir ļoti daudz garda iekšā, jo atrast kādu ziedu bez bites bij neiespējami.. bij jāgaida, kad bite dosies prom. Lupīņu pļavā salasījām Lupīnes. Dadžu pļavā - dadžus cienot bites. kaut Vēlāk pagalmā vāzei labāk bij netuvoties, jo tur bites bij vairāk nekā dadžu.

Zeķes zūd. Ķemmes zūd. arī knaibles zūd. bet brāļa galā atrastās ne vella neknieba - knieba, bet ļoti smagi.. Paldies, šķērēm! Kniebām vadus un tinām nost spuldzes. Ziemassvētku bumbas kļuva par kosmoskuģi - lasam grāmatu par "Mazo princi" tur kosmoss... uz dilles planētas ievācās kaķi.
Lakstos var nopirkt sveces.. un dažas tādas kuras peld un "zied" - tad nu uz viņām rakstīts visāds stundu skaits . Cik svece deg, ja viņa nav ievietota stikla kolbā? Deg tieši tik cik tur rakstīts un vēl vairāk, par spīti vējam.. ~21:20 iededzām un iepeldinājām dīķī, tās bumbiņas vējā nopūtās, bet ziedi dega un peldēja. Pienāca nakts un aizgājām gulēt.. un No rīta dodoties pāri visam pagalmam uz WC gar dīķi -.. dīķī atradu lielo puķu sveci degam.. un tas bija pāris minūtes pirms 8:00 un viņa būtu degusi vēl, ja vien es visas neizvilktu laukā.. Kaut uz papīra bij rakstīts deg 7h.. patiesībā deg vairāk par desmit stundām un neizskatās nemaz tik muļķīgi. Bij pat jāatzīst, ka izskatās labāk par bumbiņām, kuras sākumā man patika visvairāk.

Mazo sīko knišļu mušu uzbrukumi ir neciešami.. viņi sakož visu pieri un ausis. brrr... , bet ar lakatiem aptinušās turpinājām savu iedegt vakaru un gaidīt tumsu.

Lidot un izbāst laukā zeķu pēdas. Dille gribēja savā kuģī/planētā lentas un tad jautāja vai viņai sanākot labāk par tēti siet tās. Protams.! :)

Patīk vējā un caurvēja svechu pilēšana. Pil un vilina vērot. Bet cilindrsveces ar savu smaržu nomāca svaigi pļauto zāli. Nezinu vai pat aizdzina mušas vai tās bij aizgājušas gulēt. Neatceros.

puķu rehabilitācija. bērzā māja. vilnas zeķes.

Pirmo reizi mūžā biju uz kāzām iekš baznīcas..- kā viesis, nevis fotogrāfs. Neparasti -nepierasti ir neredzēt visu, nav ļauts griezties un skatīties - jāskatās tikai uz priekšu. Neparasti to visu vērot no iekšienes, nevis ārpus viesu burbuļa. Vērot fotogrāfu.

Hmm.. uz savu vidusskolas izlaidumu sev uzšuvu somiņu. Mazmazītiņu - devos uz kāzām un vieta somā.. tieši makam, vēdeklim un telefonam un konfektēm vieta - agrāk gan noteikti tur liku kaut ko citu. Bet nu fakts ir un paliek fakts.., ka viņa vēl ar vien kā jauna.. un patīk. Bet patiesībā labprāt gribētu uzzināt, kur var tikt pie skaistas somas - tādas īstas sajūtu-funkcionālas somas.
"Indānos" starp pīlēniem un lietus pilēm bij dillei izlaidums - pļavā ar pikniku un ugunskuru.. - liela mape ar pusgada papīrdarbiem un "liecība". Bet visam pa vidu kaut kur pazaudēju sajūtu par to, kas īsti ir kas.
Bet pārbaucot pāri pus Latvijai.. atkal Līgatne. Pārmocītās puķes podos atbraukušas uz rehabilitāciju - un ja var ticēt, ka Līgatnes rehabilitācijas centram ir aura, tad jau izaugs un viss kas nokaltis tas ataugs:)
Atbraucu uz Līgatni vakar, bet tikai šodien ap pusdienas laiku pamanīju, ka topošai mājai "bērzā" brālis uzspējis uzveidot kāpnes. Tik - TIK - skaista sajūta tur uzlienot un ielienot.. ,tik skaista māja būs mazajiem mežoņiem. Logi apaļi - kā pasaule. Un bērzs šķiet lepnāks palicis. stāv un nekustās vējā . Viņam patīk, ka viņam uz vēdera māja uzaugusi.
Aizbraucot uz Rīgu.. uz piemājas flīzēm atradām savus zīmējumus.., jo lietus nebij bijis, šodien gan tie noteikti nomazgāti, bet tas jau neliedz apzīmēt Omes kāpņu akmeņus.
No augšas uz Leju. No lejas uz augšu. Bet par to visu tad, kad Kārlis to pabeigs projektu "bērzā" , Bet Rega jau tagad cer uz liftu. Un patiesi kas gan tā par māju kokā, ja tai nav lifta priekš suņiem?:)
bet man ala zemē ar visiem iespējamiem darbarīkiem nesanāca..sakne pie saknes, akmens aiz akmeņa, bet Kokus zemē ierakt/sadzinu. par lenķiem neko nezinu.
Un dille velk aplīšus uz papīra(vienu iekš otra) - malka sanesta, ūdens sanests, puķes aplietas un pa vidu tam uzzīmē smaidiņu, jo visi darbi padarīti - sanāk saulīte.
Šodien pēc pirts un pēc tam, kad dillli noliku gulēt... nokāpu zemē - . uzvilku džemperi.. vilnas zeķes un Rokijs pieleca kājās jo padomāja, ka es eju laukā, uz ko es viņam teicu - man vienkārši auksti! :) un kamēr es rakstu.. man mamma aizgāja uz "ģērbistabu" pakaļ biezākai segai, jo ar palagu ir pa aukstu.

Haosam Nē! Vismaz šodien.

Visi visu noliek un atvelk uz priekšnamu.. un noliek tur , lai it kā vēlāk to noliktu citur un lielākoties tas tur arī paliek. Un ja es tur vēl zāģēju un lipinu un dille tur ceļ segu mājas.. tad ir 100% Haoss. Un Haosu mēs spējam radīt nepilnas dienas laikā. NEPILNAS.

Priekšnamam ir 6-šas "durvis" ... divas uz āru. viena uz garāžu. viena uz māju. Viena suņiem. viena kaķiem. Ziemā tur nav sniegs pāri ceļiem, Vasarā tur dzīvo ēna un caurvējš, kad Ome pārvācās uz šejieni dzīvot, tad tur bij gan virtuve, gan guļamistaba. Tad nu šodien mērķis bij dilles mājai uzveidot kājas un noapaļot stūrus un SA-kārtot, bet... tā vietā atradu garāžā milzu galdu ar apaļiem stūriem.. , kurš sver kā zīlonis. jo laikam no ozola un flīzēts pa vidu. Fui, bet Ideāls pamats. stabils un apaļiem stūriem un ideālā augstumā.
Tur vēl dzīvo viens skelets no kubkrēsla, kura mīksto daļu suņi izārdija. Ja man būtu šeit kaut kas ar ko ātri sašūt.. es uzšūtu matracīšus. Bet es viņus salīmēju. Karstā līme un kokvilnas audums gaišos toņos ļoti labi sadarbojas.. Kaķu krēsls tapa.
Līgo ugunskuram atņēmām visu sakaltušo sienu - piepildījām, kaut pietrūka. Vecomei kādreiz bija siena matrachi - uz kuriem gulējām, kad bijām pie viņas ciemos.. smaržoja visu ciemošanos laiku... gluži kā sienaugšā.
Putekļi un acīmredzot "lidojošas peles" sagrauzušas bij lampiņu vadus 4-trās vietās. Nudien nesaprotu, kā tas var notikt ar lampiņām kuras karājas pie griestiem, pāris gadus gan.. bet tomēr.. tad viņas lido:) vai arī kaut kādas "vadu mušas" - bet mazliet lipīga audumleikoplasta un viss gatavs, kaut dažas lampiņas ir beigušas savu mūžu.
Es zīmēju ūsas kaķim. Viņa karti uz Līgatni un Pabažiem. Es slaucīju grīdu. Viņa rakstīja "Līgatnes zīmi." Leona burts. īpašais burts. gundegas burts. a burts. t burts. naudas burts. un e. Katram burtam savs nosaukums, bet daži jau ir tapuši par vienkārši burtiem.
Pagājušo vasar ar dilli Gāles namā nopirkām 50-desmit pīlītes.. peldinājām tās pa baseinu, bet tā kā Rega tās pīles 2 minūšu laikā spētu sagrauzt un iznīcināt.. nesām uz māju un pielietojām zīmējot un ledu saldējot.. un visbeidzot ieliekot skapī, lai gaida kādu labu mērķi.
Dille man piešķīra sešpadsmit pīlēnus. Un tagad viņi spīd. Bet pīlēnus pārpūšot pelēkus - no tiem varētu sanākt gulbēni. Tai gulbju ballei, ko viņa plāno sev dzimšanas dienā.


Priekšnamā ir kārtība. Ja vēl varētu tikt vaļā no tiem skapjiem, kas tur bezmērķīgi uzturas. uff.. Bet kaut kam jau tiek glabāti. Tā nevajag darīt. Mēbele jau grib dzīvot un tikt lietota.
Un sajutos kā caca - Deportējot smagos granulu maisus.. metot zemē atlauzu - savu tā jau ļoti īso nagu.. aaaa...:) Tad likās - ka Tas tur augšā liek sevi manīt - Nav ko nest un stiept to kas sievišķim nav jāstiepj. ja vien nav ziema un 8ņi grādi istabā un bērns piesalis pie dīvāna.

pērt.pērties.

Lielas vāzes - mazas vāzes. Un uz vāzīžu "dibeniem" ir iespiesti dažādi gadi.. tātad mazākā vāze no 2008-tā gada dzīvojusies pa gadatirgiem, lai beidzot- beidzot 2011-gadā kāds (es) to nopirktu. Pārējās tikai kops 2010-tā. Patīk fakts, ka tur tas gads virsū.

Slēpties ēnā , aiz lapu lapām un cīnīties ar odiem. lapu un lakstu meklējumi beidzās veiksmīgi. Pīlādzis, bērzs,raspodiņš, upene, kalmes, vīgriezis. Dille posmā - "plūkt raspodiņus" savāca lapu kaudzi un teica, ka skrien mājās, jo Karsts. Aizskrēja ar.

Mājās nonākot piesēdos pie grāmatas "google" un viskaut ko par tām pirts slotām uzzināju - ko vēl mēs būtu varējušas plūkt klāt un kam tas viss domāts, bet šoreiz nekam citam pakaļ negājām, kā vien izmetām vīgriezi - jo tas nebij minēts nevienā slotā.
Un knaibles tik - tik nolietotas, ka dille manāmi uzvilkās kniebelējot un teica, ka labāk šķiros, lai es pati kniebjot. Trīs kaudzītes - visās viss no visa.
Siet.
Un burti.
Un gatavs. Gan malka sanesta . gan ūdens sanests un saliets. Tagad tik jāgaida vēsais vakars, lai pirti kurinātu.
Vieglu garu. Dille gan iešot pirtī tikai tad, ja es netaisīšot to dīvaino skaņu, kas rodas uzlejot ūdeni uz akmeņiem.

frīda.žanis.oskars.zenta.

Līgatnes dīķī man ir pāris ļoti - ļoti labi draugi - kautrīgi, dusmīgi un vienkārši zaļi.. Frīda, Oskars, Žanis un Zenta. Bet lūk pārējos šodien nobildēt neizdevās. Katram no viņiem ir savs dīķa stūris un man ļauts uzturēties tikai pa vidu. Dīķis šodien sāk žūt.


Bet gadatirgū tantes teica, ka nākamgad zeķes, kurām ir izdiluši papēži var nest atpakaļ. Un arī šogad viņas mums pirkumu iesaiņoja pašu šūtos maisiņos.. Nemainīgi labs serviss.