otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

rūķot.

Paldies - Inesei par rūķu ikgadējo projektu! 
Man patīk būt rūķim. Man patīk dāvināt. Un šogad bij ļoti viegli, jo cilvēku - kuram jāveido dāvanu pazīstu un attiecīgi daudz foršāk ir domāt dāvanu.. Es gan biju patiesi slikts rūķis un Vinita manu veidojumu saņēma padsmitajos ziemassvētkos, vai tieši dienā - kad cilvēki mājās novāc egles. Bet es zinu arī to, ka prieks ir par dāvanām, kuras kavējas. Un viņa prot priecāties, to nu es zinu.. 
 Vizuāli biju iztēlojusies rezultātu, bet būvniecības veikala plaukti ir pilni ar dzelzi un plastmasu. Koka instrumenti ir deficīts.
 Tad nu stāvēju garā rindā ar saviem koka āmuriem.. , līdz mani viens veikala darbinieks uzaicināja pie citas kases, kamēr es pagriezos, devos.. jau pieci citi bija priekšā..., bet ko viņš... - viņš panāca man pretī, izbrīvēja ceļu un citiem teica - Ka šai dāmai priekšroka.  Tā sajūta ir priecīga.  Paldies.
 Ko es māku uzveidot? Ko esmu iemācijusies šogad? Daudz lietu nav.. nu nav nekā tāda, ko dāvāt pieaugušam cilvēkam.  Tad nu tīri loģiski uzmetot acis savam blogam.. - nonācu pie secinājuma, ka zīmogot Vinitai patiks..
 Mūsmājās Vinitas villotā pūcīte, kaut mazmazītiņa.. - vēl ar vien nav noklīdusi pie mazo mantiņu kolekcijas. Bet vienmēr ieņem kādu diezgan augsta ranga vietu. Attiecīgi redzamu un dilllei itin nemaz divreiz nebij jāsaka, kuru pūci , lai atnes uz mini zīmogfotosesiju.
 Tad nu cerēju, ka Vinita tagad katreiz kādam dāvinot.. varēs pievienot zīmogotu lapiņu.. & iemācīties zīmogus izgrebt pati.. , es gan bailēs no tā, ka pa pastu nevar sūtīt šķidrumu - neievietoju kastē tušu..., bet lieki, jo manu kasti neviens darbinieks neatvēra. Varbūt tāpēc, ka Valters uz viņiem ļoti nikni bļāva " kur šeit ir vadītāja?" :) nabaga tantām tak sirds kambari streikot sāka. Bet pelnīti, jo ja ir numuriņu sistēma tad visi šitie cilvēki.. man tikai minūtīti vajag "konsultāciju"(iepriekš nevēršoties pie tiem, kuri stāv rindā bet vienkārši pielien priekšā.. - tā nav norma).. Tad nu dāvana apvīta ar visādiem "rindā" stāvēt notikumiem, jautriem bez gala.
 Zīmogāmurs..., tur gan vajag arī piešaut roku zīmogošanai.., bet ticu, ka viņai izdosies..:)

 Bet mans rūķis bij uzdevumu augstumos. Madaras veidotā dāvana mani sasniedza pirms Ziemassvētkiem..  Katram mājiniekam savs prieks bij no kastes satura.. Valteram piparkūkas, man tēja un dillei protams Kaķis..., jautājums vispār netika apspriests, ka kaķis varētu nebūt viņai. Rozā tak. Tas noteikti esot sūtīts viņai.
 ...virtuves plauktā Madaras tēja šobrīd ir vienīgā, jo itin nevienam.. nav iedvesmas no vecajām mājām atvest visu vajadzīgo uz jaunajām.
Paldies - Madara! Smaržo un garšo burvīgi.

sestdiena, 2013. gada 5. janvāris

elpot.

elpot. just un nepazust. 
elpošanu es izjūtu kā baudu. rītausmās. klusumā. skrienot. mežā. peldot. gadalaikos un stihijās. pat cilvēkus- caur ieelpu.  visas dzīves un saprāta pamatā man ir - ieelpot.  caur ieelpu sajust pasauli. 
un tad Tu vienu dienu saproti, ka nespēj ieelpot. Ieelpot bez sāpēm. 
Patiesībā jau nemaz - nesaproti, kas notiek.. un kā būtu jābūt. Un ja Tev paprasa - vai Tu vari izturēt un paciesties.. - nu vēl mazliet. Tev jau nekas cits neatliek - kā varēt.
Nespēj elpot. nespēj iemigt. Nespēj ar saprātu aptvert un turies pie domas, ka ja dakteri saka, ka jāciešas.. tad tā arī ir. Kaut iekšēji panika ir lielāka par puteni. 
Un tad pēkšņi viss risinās neatkarīgi no Tevis.  Un - Paldies par to.
Par to, ka man blakus ir cilvēks, kuram no sirds rūp.
Paldies, ka viņam apkārt ir cilvēki, kuriem rūp.  Paldies, Jums-  par spēju elpot. 
Paldies - par palīdzību.  Paldies par Osteopātu. Paldies, ka mēs zinam, ka kaut kas tāds arī notiek šai pasaulē. Paldies par burvīgiem dakteriem. 
Man tas viss ļoti- ļoti palīdz ticēt & cerēt, ka viss būs labi. 
Paldies. 
 Bet pasaule jau tāpēc vien neapstājās.  Kaut laiks šķiet bij apstājies.  Mūsmājās svētki ienāca ar joni. Valters darīja piecu rūķu darbu, kamēr es ekistēju ar pāris realitātes apziņas mirkļiem.
 Uzveidotos Ziemassvētku apsveikumus - tā arī neviens pa pastu nesaņēma un tie vēl ar vien stāv skapī.
Virtuves plauktiņos - katrā pa savai izrādei & klusajai dabai - ieviesās.
 Un Mūsu sniegpārsliņa.  Viņas pacietība un izpratne par visu notiekošo ir prātam neaptverama, bet viņa tic un liek ticēt arī mums.
 Māla egles rotājumi, kuri līdz eglei nemaz netika, jo augumājas šefs egli ņēma savā pārziņā.  Dillei sava egle. Valteram sava egle. Bet man liels prieks , ka viņiem pašiem tas likās tik normāli. Ka katram sava. Man vajadzēs savu. Dille ziemassvētku vecītim lūdz - pašai savu eglīti - tuvu gultai:) Viņi kā gleznu viņas dekorēja. Katrs savu. Mācijās neiejaukties - otra redzējumā. Un es arī.
 Un kādā panikas pilnā naktī tapa - cirks. Dillei bij plāns, ka dzejoļu vietā ziemassvētkos rādīsim cirka trikus. Kādus nu kurš mācēšot. Man gan tika dota atļauja - nedarīt neko. Kam par godu atļāvos salipināt  no kartona kastēm burtus.
 Cirka istaba gatava. Brīnumus un trikus gaidoša.
 Finieris.
 Un dāvan-kaste gatava. Ja visas dāvanas šogad nebij paštaisītas- tad iepakojumi bij gan. Tik fotoaparāts nebij tas mans labākais draugs.
 Pie griestiem lido.
 Un vienā telpā ir vairāk palodzes nekā divistabu dzīvoklī kopā. Un uz palodzēm zied. Atceļo ziedi un zied. Kluso ziedu dabu - kāds klusi nomaina. Ik dienas pārmaina.
 Viss mirdzēja. Un kaut man likās, ka būtu jānolien dziļi istabas stūrī. Valters teica, ka jāsvin... un tā arī bija, kaut mans veikums bij niecīgs. Es tik vēroju un priecājos. Jo šķita, ka pirmo reizi augumāja ir iebrukusi mūsmājās. Kā vētra.
 Un man ļāva iesist naglas. Jaunajā plauktā. Domāju, ka tikai tāpēc, ka manī uz mirkli parādijās vēlme vispār kaut ko darīt. Bet rezultāts ar māla sniegapiku virteni ir bezgala svinīgs.  un plauktam piestāv.
 melnie cirka putni. Trennēti. prom - nelido. Neķērc. Neknābj.
 Dille gan zin, ka mēs paši esam rūķi un viens otram dāvanas gādājam, ja vien zin, ko otrs vēlas un ir pelnījis. Kaut viņa arī tic, ka viena dāvana ir no īstā Rūķa. Jo viņš ir. īsts.
Es no dilles saņēmu - jūras kociņu. Kuru sen centos no viņas iemainīt, bet man nedeva.. Bet Ziemassvētkos saņēmu.
 Sniegoti klusā daba. Mana dekorētā egle. Egle = koks kas balsta audziņu.
 Nozāģētā egles kāja, kā izcila mājvieta briedim.
 Un uz palodzēm svētki. Visu svētku laikā mainīgi. Dille kaut ko pārkrāmē. Valters pārkrāmē. Nēsājas abi ar svecēm un vāzēm. Es tikai skatos. Kā filmu. Ar skaņām un smaržām.
 Silda. ļoti. Sveču liesma.
 Un viņu dēļ ir iespējams pat neiespējamais.
Un gan es kādu dienu izdomāšu - kā pateikt . Paldies. 

pirmdiena, 2012. gada 17. decembris

prieks.panika.putenis.

Tāds patiesi īsts klusums, kādu laiku būs.
Pilns ar labām domām.
Paslēpšos spilvenos un segās. Un tad atgriezīšos ar skaidru saprātu un spēju ieelpot.



ceturtdiena, 2012. gada 6. decembris

kadiķis kūp. zvaigzes.

 Katrs savu vietiņu atradis. Viens uz malkas. Viens aiz aizkariem. Mēs arī meklējām savējo. Atradām.
 Finierloksnes - skaistas šķiedras, viegls materiāls.. Tīkams rezultāts.

 Ragavu sezōnas atklāšana mežā.  Izrādās var aizmirst - vai ir bail braukt no kalna. Vai nav.

 Ledus pasaule. Līdz ar sauli - izrauj Tevi no istabas, pus pliku - pus ģērbtu. Jo bail, ka saule tūlīt pazudīs.
 Bet viņa uzlādēja mūs..vismaz pāris stundas.. Un tas ir daudz. Decembrim.

 Kadiķa zariņš. Svecīte. Un visi mājas stūri tiek izkūpināti. Viņš saka, ka tā vajag. Ja vajag - tad vajag. Šonakt gulējām mūsu jaunajā adresē. Tukšās sienās un telpās, bet gultas ir. Un suņi ir. Un putnu barotava uzkarināta & putni jau to atrada.. Sirreāli.
Sirreāls ir "uuuu ūūūūūū .. kur Tu esi? " :) jo divistabu dzīvoklī nekad nav bijis iespējams nozust pašam negribot.

sestdiena, 2012. gada 1. decembris

ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris

brūkleņmētras. piparkūkas.nikns rūķis.

 Biķernieku mežā aug viss. Arī brūkleņu mētras.
Arī dubļi aug. Saaug kopā ar sakritušajām skujām un veido bezgala slidenas taku takas..
 Pēdējās papardes & pirmās piparkūkas.
Piparkūku mīkla garda bez gala. Tumšā, neapgaismotā Rīgas centra ieliņā nopirkta. Paciņa pret naudiņu. Slepeni bez gala. Tāpēc vēl gardāk.
 Burtot piparkūkas. Burtu formas lielākas kā pērnajā gadā. Tagad katrs burts x2 mūsmājās.
Visu cieņu veikalam Rimīī. Kaut ciparus gan klāt nav piemetuši.
 Gadi iet. Gadalaiki mainās un tiešām ticu, ka vārdu "mīlu" nevar nolietot.
 Piparkūkglazūr meistars.
 Sākums protams bij daudzsološs...  actiņas, deguntiņš.. punktiņi..
 Beigās gan vēlme pēc glazūras laikam ņēma virsroku, jo sniegavīrs knapi bij redzams zem "olasbaltums+pūdercukurs" sakaltušās glazūras.

 Putnu barotava nosnigusi. Tieši tik, lai taptu īsts sniegavīrs. Tas nekas, ka plaukstas lielumā.

 Glazūrvīrs - ne sniega piparkūkvīrs.
Bet lūk, lai piedod man Doma. Es ļāvos tam dilles Ziemassvētku priekam & pārģērbties priekam vispār. Un Domai ir pirmais Kostīms.
Bet visā visumā - Šo bildi pie parādes durvīm "Bez dāvanām nenākt! Nikns rūķis!!! " - nopietni!!! :)
Suņa sajūsma par kostīmu ir nepārprotama. Piedod - Doma. Nav viegli, būt mazas meitenes labākajai draudzenei.
PS - visiem dzīvnieku & rūķu mīļiem par mierinājumu varu teikt, ka Doma ir "dusmīga" uz mani nevis uz tērpu. Un arī uz mani pa jokam.