lieldienu koks. bizes pavasarim.

 ar baltu krāsu pār visām pavasara sajūtām ziema pārvilkusi. Mežā slīd uz visām pusēm... visas takas uz visām pusēm.  Balets nomainīts pret keramiku, tur gan māls savādākā tonī nekā mājās.

 ... reizēm domāju, ko es vēlētos apgūt. iemācīties.
es vēlētos iemācīties rakstīt. Nez, kur to māca, kā to sauc. Fotogrāfiju mācīties ar gribētu..nu tā pie cilvēkiem, kuri spēj iedvesmot.. , spēj uzdot uzdevumu, kas liek izkāpt no tā rāmja, kas iemācītu paskatīties uz sevi no malas - rakstot un bildējot.

 Ziemassvētkos - egle. Lieldienās - lieldienu koks, jo kur gan citur to visu sakarināt?  Es patiesi neatceros - kur dzirdēju, kurš teica... bet ar kokiem esot tā, ja tu vienā Latvijas galā nolauz bezjēdzīgi koku...- tad otrā Latvijas galā to koki zin.. un uz labu enerģiju no kokiem nav ko cerēt.

 bumbuļi.māls un kokolas. - Lieldienu koks gatavs. Gaida. Dille savu koku lieldienās nesīšot laukā.

 Ziemassvētkus sev astē velku līdz - ar to balto krāsu. Tad visu krāsaināko no kastēm izvilku, lai sapītu pīnēs. Dzija varētu būt lieldienu krāsa, kad ziema vēl nav atstājusi pļavas.

 Pagājušo gad bija pušķīši. Šogad pīnes un bumbuļi. Tiem jau būs garāka dzīve par lieldienām... , bet sākums nav slikts.

Sapīt. savīt. sapinķerēties. Es mācos klausīties radio - pinot.

 ... kartoona dators- top.... :) īsts kartona ābols ar " disney junior "  spēlēm.. , tikai šitas ir īpašāks.. jo viņam ir skārienjūtīgs ekrāns.. ..

 Cirka istaba ir nenovērtējama ar savu šūpoties vietu . Paldies tai. Tā ir kā siena šķūnis no manas bērnības.

Beigās gan secināja, ka man pīt sanākot labāk.. un ja es pārpīšot viņas pīni..- dabūšu pārsteigumu.

 Plāksteris. Pāstaisīts - jo īsto mājās nebija. Plāksterus vajag - mājas aptieciņā tos patiesi vajag. Arī īstos.

 Starp kamoliem un pīnēm. Šķaudīt dzijas putekļus.

 Bet .. nudien.. ir pēdējās dienas, kad iestādīt ģipsī savu Lieldienu koku... un tam pa virsu iesēt zāli.

 Un pēdējais laiks - to arī nokrāsot. Man bij balts, līdz man radinieki norādija, ka - tomēr Ziemassvētki vēl tālu. Tur gan lomu spēlēja arī čiekuri, tos gan vēl nerādīšu.

 Tad nu mans dzeltenais koks gaida svētkus kopā ar virtenēm, kurām gan vēl ar bumbuļiem jāapaug. Un dzijas veikali varētu savus plauktus papildināt ar spilgtiem toņiem.. :)  jo man to patiesi pietrūkst.

..

 ..mazmazītiņa zebriņa. Arī to tas leduslāču onkuls/tanta izgudroja..- vareni, jo viņi man rada prieku, gluži kā figūrzvēriņi vai piparkūkformas... - es varētu kolekcionēt arī knaģīšus..., bet ne jau tāpēc, lai vienkārši viņi tur būtu.., bet lai dzīvotu pilnvērtīgu "lietot un pielietot " dzīvi mūsmājās.  Un Zebra arī dzīvo.

 Tikai es ar viņiem reizēm dzenu jokus. Nu ar tiem knaģīšiem.

.. zebra kā īsta sieviete.. bauda ziedus, kāpj kokos, maskējas zālē, audzē ražu. Jā. Tas dzejas vietā. manam saprātam.

 Mieži aug labāk par kviešiem. Bet, lai cik liela pieredze "sēt" zaļo jomā. Reizēm sanāk pārsteigumi ar to ka neizaug nekas. Mēness. Mitrums. Trauks. Plauksta ar ko sēj. Nez. Vienos traukos izaug. Otros tik pāris graudi. Pārējie guļ.

 Bet tie kuri izaug - tie jau pa skaisto. Tie rada prieku ēst - pie galda.

 Un.. kad Tu esi beidzis dekorēt galdu - tad dille sāk.

 Spēle - kā ar kristālu nogāst putnus. Tas tad, kad pie galda paliek garlaicīgi . Varbūt īstajos viesību galdos ar vajadzētu tādu spēli. Kaut kādu.

 Bet Bēbis tika pie - vietas, kur gulēt. kartona šūpulis.

 Pilsētā dzīvojot - nu tajā pirkt laikmetā... esot iekšā. ejot pēc piena - Tev pirms tam jāiziet cauri veselai Rozā- zili- zaļi mirdzošai rotaļlietu ērai. Nav viegli izstāstīt , kāpēc - visu nevar nopirkt, kāpēc visu nevajag nopirkt, pat ja makā tajā dienā ir naudiņa.

 Bet man prieks, man patiesi prieks, ka biežāk par nopirkt no viņas mutes var dzirdēt , ka varētu uztaisīt, uzveidot, uzgatavot, uzšūt.. , jo lai arī mēs visu nemaz nemākam darināt.. vairums mums sanāk.. kaut plāni viņai ir daudz lielāki. Bet tas priecē. Ka uztaisīt ir lielāks par nopirkt.

 Bet darbistabu ir pārņēmis. ieņēmis pavasaris. Tur ir siltumnīca.

 Vasaras rīti ar rasu.

 ... un uz vienas kājas zāle gracioza. Kā augstpapēžu kurpes uzvilkusi.

puķes. putenim. puskukulis.

foxtrot. maina krāsu ... maigs brīnums..

..klusi, klusi zāle aug un tulpes veras vāzēs.  Un saules stari šķiet tās nokrāso.., jo sākumā viņas nemaz tik rozā nav. Un vēl - jo vairāk patīk, jo tās augušas Latvijā..te pat kur Bauska.
 Un tad es savu rīsa sirdi dotu par pilnu vāzi tulpju.

 Čiekuru kolekcija. Lēni, bet aug. nedēļā viens labs, kvalitatīvs čiekurs noteikti tiek atrasts.

 Svētdienas rīts. Putenis. Valters atbrauc no "lakstos" un saka, ka esot dāvaniņa atstāta man tirgotavā , bet viņš mašinā atstājis. Putenis. Viņš varot pastāstīt, kas tur ir.. ja es gribot. Protams , ka es gribu zināt, jo saprotu, ka putenī viņš atpakaļ neies. ... " Maize esot... paciņā esot maize" - Tad jāiet pēc maizes. Putenī.
Nav jau daudz cilvēku - kurus iedomāties, kā maizes dāvātājus. Man gan prātā bija tikai viens. Un pēc garšas tas bij īstais:))
Un - Paldies Tev Griezīt par maizi!!! Paldies - vīram:)
Tā vēl ar vien ir tik pat garda, kā es to atceros. Dievīga. Paldies!!! Un viņa atbrauca tieši uz brokastīm.. Minūte minūtē. Pat caur puteni.

Veiksmīgi izvairījos no projekta "loks". Izņemot to, ka biju aizgājusi līdz t/n "kurši" un nopirku asu skalpeli &  virvīti.
PS- tur uz sienas bij rakstīts, ka sieviešdienā... sievietēm atlaide 25% visām precēm. Tad nu iespēja ar atlaidi tikt pie kārotām lietām.. Kāda urbja vai finierzāģa, vai jaunām otām un krāsu toņiem. Man tas liekas forši, jo atlaide liela & visām precēm. Tā tas ir retu kur.

Tad nu "loks" uztapa. Un tieši tik lokans, ka funkcionē.  Mājās gan pārvietoties ir gana bīstami.

Es nezinu - kas ir tas. Bet nu tā nu tas ir.

Un tad mīkstais suņ-matracis pārtop par mērķi. Tieši tik - lai koka bulta tajā ieslīdētu, ja šāviens ir gana stiprs un nomērķēts "matrač-mērķa" virzienā.. :)

Puķu otreizējā izmantošana.

Un, lai arī ar slingā iesietu & aizmigušu zīdaini rakstīt nemaz nav tik viegli (prāts nav tik brīvs kā pirksti) .. Slings ir varena ierīce. Vienīgā, ko nebiju nevienam atdevusi, kad dille izauga no tā lietošanas. 

ledus lāči. cepures. triks.īsts.

 .. un tad kāds cilvēks- kaut kur dzīvo,strādā.. un vienā no savām darbdienām izdomā, ka lūk uzveidos knaģus kā baltos lāčus. Šķiet viņš uzveidoja arī pingvīnus un vēl kaut ko.. ko neatceros..

 Pārvācoties.. es saliku kastē 98% savas DVD kolekcijas kartona kastē un domāju, ka Ziemassvētkos to kasti aizsūtīšu uz Vino Rosso viesnīcu, lai viņi noliek to tajā projektooor istabā, jo viņu kolekcija itin nemaz nav kolekcija un tur nav ko redzēt. Bet sakarā ar visiem force majeure pirmsvētkos. Tā kaste tā arī palika garāžā... , bet stāsts par to, kā tiek izvilktas sen redzētas filmas no kastes.. un, ... ka filmā " Wall street - money never sleeps-"  cilvēku savstarpējā dialogā tika minēta doma, kas man lika manai pārliecībai sašķobīties. Attiecīgi, ka ja cilvēkam mīļākā dienas daļa ir rītausma(rīts) - tad vai tas nozīmē, ka viņš no dienas nesagaida neko daudz labāku? Nekas brīnumaināks nenotiks? Tad nu es vairs nevarēšu teikt, ka rītausmas ir mana mīļākā dienas daļa.. - jo patiesi tā nav. tikai Es nekad nebiju aizdomājusies to no tāda skatu puntka. Jo esmu pārliecināta, ka diena spēj pārspēt rītausmu, tikai tad nav tā klusā sajūta, ka esi Tu un pasaule. Tad viss lielā jūklī. Sajūtu jūklī, kur nespēj skaidri salikt domas un sajūtas.

 Ik dienas Tu mācies un iemācies kaut ko , pagājušo nedēļ kontā ienāca : ķīsēlis, rīsu saldais krēms & dateļu/biezpiena klimpas - un pats trakākais ir tas, ka dille to visu noēda nemanot. Un tā nemanot tās receptes prātā un pirkstos rodas un padodas.

 Ledus lāči sargā visādus birstošus produktus.

 Cepures. Kartona cepures - lai top par cirka vadītāju un triku meistaru cepurēm.

 Un izrādās rozā krāsa vairs nav mīļakā. Jo no tās žilbst acis.

Krāsot nemāku. nepatīk. palīgā.  Nav viegli. Nav viegli mazam būt. 

Bet "CIRKA" istaba.. - tur viss notiek vēl ar vien.. Triki uz pilnu klapi tiek noslīpēti. Rokas.kājas trennētas. Arī pacietība un pašdisciplīna, ka  cepuri kārtot un karāties vienlaicīgi nav iespējams. Un baleta nodarbībās iegūtās zināšanas&varēšanas pielietotas gaisā. 

Vispār nepatīk. Arī cirks & cepures. Cepuri gan spēj nomest sekundes laikā. Nav viegli mazam būt vēl ar vien.. bet nav neiespējami. Cerība ir. 

 Cik svarīgi cilvēkam ir justies spēcīgam. Mazam spēks ir nomest cepuri. Lielākam karāties, šupoties, pievilkties, lidināties, tirināties un to visu līdz pirksti pagurst. Un pa visam lieliem - arī. Kā kuram.  Es sapņoju par skriešanu.

 Un visā visumā "kultūršoks" par to - ka nu mājās ir vēl viens diriģents.. ir pārgājis. Vai vismaz ļoti mazinājies - līdz minimumam.. izņemot kādus neizprotamus mirkļus. Pat Domai vairs nav paniskas bailes no mazā bļāvēja un ir iedevusi jau pāris bailīgas bučas. Dille vairs netaisa " neviens ar manīm nespēlējas " teātra cēlienus paralēli tiem " māsa ir mana lielākā mīlestība" cēlieniem.. .  Un es.. man patiešām šķiet, ka es visu uztveru jau mierīgāk. Daudz.

 Galvenais neielikt rāmītī - ne sevi. ne bērnus. Tad ir daudz mierīgāk. Jo katrs esam savādāks. Gan es. Gan Tu.