Janvāris.

Nav jēgas strīdēties ar ziemu .. ir auksts, jābūt aukstam - un es negribu, lai ziema pazūd, pat ja pirksti nosaluši un visi radiatori nokarināti ar žūstošām āra drēbēm.  

 Un visļotāk no visa - man patīk gatavošanās... Un pat Ja nemaz nebija plānots svinēt.. nu tā , bet patiess prieks, ka vecgada vakarā novācām Ziemassvētkus, lai uzliktu, jo citu.. Kazu gadam par godu. Un nav viegli saņemties, bet skaidrs ir viens, ka ja Ziemassvētkiem pieliek klāt Jaunā gada dekorācijas..  svētki pazūd  un sajūtas samaisās. Vismaz mūsmājās.

 Un pat ja - uz mirkli virtuvē bija zelta lietus nolijis.. tas ātri vien pazuda. To mēs atstāsim rusifikācijas ballītēm. Citiem Jaunajiem gadiem. Bet tā stunda mirdzumā bija - varenu pārdomu pilna.

 Ome , kā katru gadu bija sagatavojusi - zvīņas.., kuras dille saveidoja sainīšus, lai visiem izdalītu.

 Un kinētiskajās smiltīs.. traktors pa šķīvi brauc. Nav sliktas tās smiltis - nudien.

 Bet, ja Tu atbrauc no ziedu tirgotavas "Lakstos" un noliec ziedus uz grīdas.. tad - tos var atrast arī kā spilvenu izmantotus.

 mē.

 Ugunskurā - vecgada vakarā sadedzināt visu lieko - savās sajūtās un vēlmēs.  Uzcelt sniegavīrus un doties ballēt.

 Un Jaungada rītā apņemties novākt galdu- lai ballīte var turpināties. Bruno svinēja visilgāk. Ballītes kadri gan izpaliks. Bet jauki - patiesi ir jauki, ja kāds uzprasās pie Tevis ciemos. Un mēs jau arī centāmies tos ciemiņus atbilstoši sagaidīt. Dekorējot un gardumus taisot.

 Dilles dekori priekšnamā.

 Un.. it kā jau pirmā janvāra rīts neatšķiras no citiem rītiem. Tik pat daudz iespēju, kā katru rītu - visa pasaule vaļā.

 Un šī gada apņemšanās man ir - dzert daudz ūdeni:) neatkarīgi no gadalaika..  Tik vienkārši.  Bet visādi citādi - paldies, es Jūtos bezgala laimīga.. par  to būšanu kopā.
Par to - darīt kopā prieku.   Vecgada vakarā ugunskurs  Rīgas centrā un Jaungada pirmajā dienā Jūras malā - līdz dziļai tumsai.

 Kušs.
Bet tagad. Lai spēks strādāt un sapņus piepildīt.

Svētku laiks .

Vēl ar vien ir laiks - lai apsēstos un saveidotu svētku sveicienus.. Jaunajam gadam!  Mēs gan šogad to paveicām laicīgi.. kaut visus vēl neesam nosūtījuši..., bet svarīgākos gan.  Šogad pat pāri okeānam sveicieni nokļuva laicīgi.  

 Kartona lapiņas no jaunā "Timmarī"  vai Astra .. - patiesi bija ļoti labā cenā..  izcilā izmērā un biezumā.. un daudzumā..

 Zīmogi no Tchibo kafijas precēm:) iekš tā atlaižu veikala brīvības ielā simts un viena laba lieta vai kaut kā tā... kaut varbūt tas jau ir sen ciet.., bet  Tur rudenī nopirku šos burvīgos zīmogus un izcilus trafaretus un papīrus ar Ziemassvētku ornamentiem.. Kas noderēja konvertiem..

 un Sniegu var uzšūt:)

 Manā darbistabā ir bezgalīgs bardaks.. 1) jo es ļauju bērniem tur 101x dienā tur kaut ko paņemt un praktiski nekad nekas netiek nolikts vietā 2) jo es pati daru desmit lietas vienlaicīgi un nekad aiz sevīm uzreiz nenovācu 3) vienmēr kad kāds nezin kur kaut ko likt.. to uzstutē uz galda. 4) bardaks noder, jo mazmazītiņais netraucēti un samērā droši var izklaidēties tur tupot.. un netiekot nekam pāri, bet sajūsmas pārņemts vienmēr atrod ko darīt.  Bet šeit top apsveikumi.

 Katram no mums ir kāds īpašs cilvēks.. Nu kāds  tā kā uz sajūtu podesta. Sirds siltākajā un drošākajā stūrītī stāvošs. Tad nu arī Ozoliņš piesēdās, lai Tam savam īpašajam izcakotu sveicienus..

 Mirdzošs zelta audums.. un bezgala daudz baltā diega - šujmašīnas dūrienu..

 Un bārkstotas kartiņas maliņas..

 Bet mazmazītiņais uztaisīja pats savu datoru.. dille nodrošināja - darba kabineta dizainu. Un aidā..

 Un katram.. kaut vienu.. Kaut vienu sūtijumu pāri pļavām un laukiem.. sūtīt! Un katram kaut vienu novēlu arī saņemt.. Vislabāk jau negaidītu:)

 Bet "Lakstos" pagrabā.. tapa daudz jauku lietu.., kuras man nudien patika, tās patiesi nebija laiks sabildēt.. Tiešām.

 Bet nu elpot ar nav ko- ja dedzina uzrakstus Jūras kokos un nav loga ko atvērt..

 Bet lūk šeit ir pamatu pamats kompozīcijai. - ar stiepli pievilkta zaru bumba.. pie objekta.. vāzes, svečtura.. un tad to visu apdarina un noslēpj.. No stikla vienmēr to varēs dabūt nost, jo karstā līme aukstumā paturot nonāk ļoti viegli.. no koka gan nenonāks bez bojājumiem.. no plastikas arī . Bet arī atkarīgs no tā - kādi līmes stienīši.

 Pasaku kompozīcijas.. Brīžiem likās - ka tādas nevienam nevajadzēs.. bet Vajadzēja:) un kādam tās patika.. Un Man ļoti liels prieks.. Konkrēti šī "Klusi "  kā arī Miera maisi.. - tapa ar bezgali daudz labām domām.. nu tā ka daudz!!!!

 Bet vāzīte ar pievienoto vērtību.. Un dekorācijas ir svarīgas. Tās rada prieku un pilnīgi citādas domas.

 Un tas sniegs ir neticams. Viņš ir un nav. Uzsnieg un nokūst. Īsti vēl nav nogaršots.

 Bet kad pie sienas pielīmēju vēstuli ziemai.. tad uzsniga arī Ziemassvētkos .... Un es tik ļoti ticu:)- ja kaut ko ļoti vēlies un vēl dari.. tad tas notiek.

 Bet  laikā, kad Alfas lielveikalu gāza rinķī mašīnas.. - mēs devāmies ceļā pēc zariem.. gar Alfu:) Kā uz veikalu, bet gar veikalu... Uz veikalu ar zāģi.

 Katru rītu dilli uz skolu vedot.. to zaru pie Kinostudijas vēroju.. un  priecājos, cik laba forma tam. Un tad daļa no tā zara mūsu lielajā istabā .. aug..
Un Mazie solīši pārtop - lielos soļos.. caur somu, ja jāuzspēj līdz mežam un atpakaļ, bet Krēsla jau ir liela.  Kaut ilgāk par 15 min tas mazmazītiņais zvērs nemaz tur negrib sēdēt, ja es netaisu jokus.. bet 15min  x 2  turp un atpakaļ ceļā ... tas ir daudz, ja viņa jānes opā un jānes arī zars:)

 Un - man ļoti patīk tā sajūta, ka Regai vajag visu zināt.. visur būt. Būt kopā ar mums, lai cik tas kaitinoši..  un lai cik reizes viņu sūtītu vietā. Lai cik reizes viņa mazmazītiņajam atņem gardumus.. viņa atkal ir klāt.. un atkal visu uzmana.  Dille vakar  pacēla Regu opā. Tā kā to daru es.. pieeju un apķeru un paceļu uz augšu.. nu tā ka priekšķepas paliek gaisā.. tā ir tāda smieklīga sajūta. Un Regai patīk. Dille paceļ.. un jūtas liela, bet Rega i ne rūc.. i ne ņem vērā.. Dodas tālāk. Un Paldies - Tev Rega, ka Tu vēl ar vien esi ar mums. Man tas ir bezgala svarīgi.

 Nu lūk.  Zars griestos. un Zvaigznītes no veikala - Koka varde ar.

 Ziema ar izcepta.

 Un Latvju zīmes ar iegriezušās ciemos..

 Mirdz  - palodze .

 Nu ar to rūķi un dāvanām ir dīvaini. Bet šogad dille bija rūķim rakstījusi un sūtijusi sveicienus, un ka dāvanas viņai nevajagot, bet ļoti vēlētos sarunas ar fejām. Es to uztvēru - kā viltību, kā pārbaudījumu, ka rūķis gan jau nemaz nav.. un sarunas ar fejām  Bet Ha ha haaa... :) Rūķis atnesa diktafonu ar ierakstītu vēstijumu (diktafons patiesi labs, kaut ,lai dabūtu kaut kādu kvalitatīvas skaņas ierīci,šķita ka rūķim būtu jācenšas vairāk, bet-  kura gan ieraksta, gan atskaņo... bet izcila.. un ļoti vienkārša)  + Mūzikas instrumentu Kalimba  - īsta feju mūzika.

Un Vēlme saņemt dāvanas ir katram! Kaut jāatzīst - ka šis noteikti bija pirmais gads, kad kaķi un suņi pie tādām netika:) 

Bet ziedus, kurus svētkos nenopirka.. tos mūsmājās  florists - sasprauda kompozīcijās. Skaisti!! Un es.. nudien piederu pie tiem, kuriem nepatīk mājās ziedi, kuri smaržo. Nepatīk.  Es par svaigu gaisu svētkos!!!
Bet sveicieni svētkos ! Un - lai spēka un iedvesmas pilns nākamais - jau divi tūkstoši piecpadsmitais gads !!!
PS- tekstos veiktas izmaiņas, jo aizmirsu, ka mazākie no mums tak seko un lasa. aaaaaaaaa... gandrīz vai pieķēra...

Pasaka. Būt svētkos. Kopā. un Rūķis.

Daudz agrāk par decembra steidzīgajām dienām..
Daudz klusāk par sirdspukstiem - Taviem un maniem..
- Kāds brīnumam tic..
- Kāds brīnumu rada.
Un pat , ja Tev šķiet, ka brīnumu nav..
Tie ir. Jo Tu esi.
Bet rūķis bij šogad šķiet bijis vēl čaklāks - kā pērnajā gadā. Pienāca ziema un pagrabā pēkšņi - pilni plaukti pilni ar gardumiem burkās.  Un pat ja uz burkas nav rakstīts Tavs vārds , šķiet - kāda ir Tava... tieši Tev gatavota.. jo viņš zin, kas garšo tieši Tev.

 Vējš gāž vai no kājām, bet aiz apkakles netiek un netiks... jo rūķis, tas vēl klusāk par ievārījumu vārīšanu ir uzadījis šalli tik pilnu ar labām domām. Tik silltu no rakstu rakstiem. Tik mīļu no mīlestības glāstiem, kā tikai rūķa rokas spēj..

 Ir vajadzīgs mirklis miera, lai izdomātu - kam šogad vēlies par rūķi kļūt.
Es esmu.
Tu esi.  Mēs esam svētkos kopā.
Es esmu Rūķis.
Tu esi Rūķis. Jau daudz agrāk par steidzīgām decembra dienām.jo mirkli nepietiek, lai dāvanu kādam īpašam - izdomātu un uzveidotu.

 Bet rūķis, kurš visu gadu ir smagi strādājis.. viņš decembra pēdējās dienās.., tajās dienās pirms svētkiem, kad nakts daudz garāka par dienu. Tas vakaros dzer tēju - pilnīgā mierā. Vaigos staro sārtums un acīs dzirksteļo noslēpums.

 Un svecīšu liesmiņas - kā kluss sabiedrotais - tik tik stalts .. un lepns par paveikto.

Bet rūķis, lai cik mierīgs  - Tas neguļ. Tas plāno, ka puzurus nakamgad pīs ... un bluķi vilks ap māju Saulgriežos un visu gadu par to lasīs un citiem prasīs, lai zinātu kā ... lai zinātu, ko.. - jo rūķis zin, ka - lai cik skaistu dāvanu viņš arī neuzveidotu.. Svētki ir sajūta, kad esam kopā. 

Bet šogad.. , vēl tikai šogad..  - viņš galdu klās ..

Mirdzošu un spožu.. Mīlestības pilnu. Ar ziediem - kuri auguši citās zemēs.  Ar tik daudz sveču liesmiņām, lai saules siltumu caur sirdi justu. 

 Un no noslēptām kastēm, tas dekorus mirdzošus vilks.., un pagalmu dekorēs - lukturiem, gaismiņām, virtenēm.. , lāpstu visur līdzi pa pagalmu vilks... - jo ja nu sāk snigt.. - ja nu tik ļoti, ka mājās atpakaļ nevar tikt.

 Un kad pagalms ir izrotāts..

 Un šķiet, ka neviena lentas krāsa nav īstā . Tad jāliek ir punkts.. un jāmeklē miers..

 Un reizēm ir pārsteigums liels, kad dāvanu maiss ir lielāks par egli, bet labāk... labāk, lai mazāks par čiekuru tas, bet no sirds.

 Un klusi ir jāizjūt ziemas prieks, caur meža biezoknī atrasto eglīti - sevī jāielaiž miers. Caur klusām sarunām - rotājot to... pasakot, skaļu  - paldies.
Par to, ka mēs esam - viens otram.

 Un daudz retāk  - par katru gadu, ir jāsaņem dāvana, lai sajustu - to pārsteiguma prieku. To īpašo sajūtu, ka dāvana ir tieši Tev, kā vismīļākais ievārijums pagrabā. Kurš šķiet uzradās tik klusi, it kā nemanot.

Un noticēt brīnumiem. Brīnumi ir - jo tos rada. Un noticēt - sev , ka iespējams viss... gan saņemt kaut reizi dzīvē.. vis skaistāko dāvanu, gan iemācīties būt vislabākajam rūķim... gan uzzināt, kā nosvinēt svētkus tā - lai mēs no sirds būtu kopā, kur acis  mirdz spožāk par veikalā nopirkto mirdzumu. Un sirds tik karsta no prieka, kā ugunskurs , bet smiekli un sarunas gardas, kā kopā vārītā zupa.