papīra grabulis.

Spīd, kā svece, bet nav svece. Turas sveČturī, bet nav tam paredzēts. Un vēl skan, ja izkrīt no turienes..

 Bet visā visumā - reciklējot žurnālu "Franks" - sanāk papīra grabulis(marakass), kaut visu procesu beigās, no papīra tur ne miņas..

 Saplēst. Saliet ar karstu ūdeni

 Ūdeni noliet un Bllllllenderēt.

 Līme pa gaisu.. ,grīdu., galdu.. visur.., piecus milimetrus no objektīva tāāāāds kļoksis aizleca... jēēēēl..

 Tad nu sablenderētajām papīram pielej to PVA.. un kļoksis gatavs..

 Egle = 2x garāka izaugusi. Zaļums tieši tāds, lai gribētos nograuzt.

 Stiepļu restes, karkass.. tīri haõtiski uzveidots...., bet papīra masai noteikti vajag būt mitrai, bet ne ļoti slapjai, jo man sanāca fušieris ar - pārāk slapju masu, tad garais gals krita nost.. , jo žūstot ūdens jau tek uz to un krīt nost.. kā dubļi..

 dēļ tā slapjuma, beigās uzlipināju toletes papīru, lai turas kopā, kas man nebūtu jādara, ja nebūtu tik slapja masa...

 Tad Tie objekti žuva nedēļu... , kam sekoja ķirurģisks process. "balons laukā"

 Un vēderā iekšā.. Vienā sīkas pērles.

 Otrā milzīgas. un viss cits , ko vien tur samet.., kaut milzīgas.

 Tad noloka tieples, lipina kātu.. un atkal liek žūt..

 Es 100% neesmu tēlnieks. Kaut varbūt esmu..un tas grubuļainums = dizains.

 Žūstot, gan parādijās sprauga, bet tas nav būtiski, jo tā ir tikai pati maliņa, ko aizziedu ar krāsu un laku.. ciet.. un viss super..

 iztērēt rõzā krāsu. Rõzā krāsas trauks tukšs vēl līdz galam obektu nepabeidzot.. un tad tas man nemanot pārtapa melns..

 Un otrdienas rītā pamostoties pārsteigumu pilna gulta. Grabuļi nolakoti, skan tik ļoti, ka miegu pat no jebkurām acīm izgrabinās.. + viņi sanāca lieli un smagi bērna rokai.. gluži mazas- minī hanteles:) Un Mammas roku šūtais "cibri" krekls pret pidžammu tika nomainīts zibenīgi.  Tad nu viens ir skaidrs, ja vien Mammas roku dizaina/mārketinga nodaļa piekritīs.. šūt. Dille šūsies dizainā. jo.. jāatbalsta jaunie uzņēmēji/dizaineri/reciklētāji nevis lielveikalu kūltūra un pa skaisto!

 Un tieši tik klusi skan pasaules sirdpuksti, kā baltais grabulis.. Kaut ko veidojot.. veidojas pasaule. Man mana. Tev Tava.

 Un dillei ļoti patīk .. uz pogu ejot pat jaciņu virsū nevilka, jo tak oranžo krāsu neredzēs.

Paldies:)

sirdī sniegs.

Un vēl ar vien uz ielas ir balts . Vēl ar vien tas baltums uzlādē. Burvīgs pārsteigumpilns rīts.. no rīta no sniega - ne miņas.. un divu stundu laikā - balta brīnumaina pasaule. 

 Dille par sniegu nenojaušot - pasūtija sev zirgus. Tos pašus, ko rāda Multeņkanāla reklāmā. vienu.. divus.. trīs.., lai visiem var uzdāvināt.., bet es apstājos pie skaita - divi.

 Jūras koks. parasts koks. apgrauzts koks. karoga koks. ozolkoks. stiba. ir. viss ir atrodams šajos cik tur kvadrātmetros.

 zīmēts zirgs no suņa atšķiras ar ko? ar milzīgāku degunu.., kaut beigās pat dille izdomāja, ka ne ar ko.. var - gan tā... gan tā - zirgoties.

 Un prieks vislielākais - man.., par to - ka Markusam, tas zirgs nudien patika. Par spīti sniegam un ragavām un  Sniegam! Zirgs tika pielietots no sirds. Tad nu ir vērts - ir vērts . Un vēl ir forši - dzirdēt vārdu savienojumus "uztaisam" nevis "nopērkam" ..

 Dille cep cepumus  - protams - Tētim..! Jēl, bet māte - ņēma un pusi sadedzināja! Man atliek vien ielikt un izņemt no krāsns  , bet dūmi pa gaisu, jo domas pa gaisu.

Mežā - kleitas pat tiem, kuriem vasarā ne skujas vairs.

 Bet tiem, kuriem - alinģī vairs sen nav drosmes līst.. tie apmierinas ar sniegu žaketē.

 Jā!  un prāts noskaidrojas..., visu stresu var izkliegt - spiedzot, cik auksts.. - VISU!!! un to ko neizkliedz.. to var izlēkāt, cenšoties no kakla dabūt to visu nost.. , bet patiesi, ja Tev vēl mežā ir sniegs..- vajag aiziet un iekrist.  Bez sniegahidrotērpa.

 Tāāāāds vieglums un prieks iekšā paliek. Apsnigt no iekšpuses - caur āru.

 Sniegavīru bars. Burtiski!

 Katrs savādāks. Bet baram bara iezīmes.

 Bet tie jau atkal uz lakstos ceļos..

rasa uz palodzes.

Prātā -zāle, ziedi , krāsas.. .., bet par to nevar nedomāt. Un es domāju. Domāju par to, kā dāvināt pavasari.. Rasu kviešos. Un kā aizpildīt tukšumu, kurš radies - novācot Z-svētkus. 

 Kaut protams - laukos cita laika josla, cits klimats.. septītajā  šī gada dienā nonācu arī citādu domu joslā, ne tikai sapņojot par kaut ko sireālu, bet esot kādā kalna galā un domājot par to "kā būtu ja - būtu , tieši Te!"  .. Tas sākums kaut kam savādākam.. kaut vai sniegavīram.

 Zupas šķīvī - zirņu zupa.

 Ja vien palodzes būtu platākas.., bet kopš kaķi pārcēlušies uz laukiem.. istabas augi atgriežas.. un zieeeed.

 Un lietderīgi ir nopirkt piecus skaistus traukus.. piecos traukos salikt zemi.. tajos iespraust sīpolu.., mazliet paaudzēt.. un ikreiz ejot ciemos, vai sveicot kādu = stiept to veselīgo loku audzi līdz. Kā dāvanu un ziedu kopā. Manējie vēl aug. Ciemos ejot nesīšu kviešus.

garša.iedvesma.

 Tieši tik vienkārša tā zupa arī ir.. vistas stilbi,kartupeļi,burkāni un sīpols.. biezum - bieza.. ar oranžiem burkān kurkuļiem.
Pirmais krõkuss ir vaļā un govs klāt.
Patiesībā varētu arī nebildēt, nepublicēt, nerādīt.. , bet jā,man patīk parādīt un  man prieks, ka ir cilvēki, kuri ne tikai iedvesmojas, bet pasaka paldies par iedvesmu, un rada iedvesmu tālāk citiem.  Tā arī notiek ar mani .
Viņa iedvesmo mani sapņot un domāt, lai dienai būtu iedvesmas garša. No viņas man. Viņai no manis... no mums.

 Sen, pat ļoti sen.. solīju Kafijas Gatim uztaisīt zvārguli un nosūtīt pa pastu. Nu nebija īsto zvārguļu. Ne īstais tonis, ne īstā forma, ne īstais lielums.  Bet tad atradās.. sīki smalki.. kā kafijas pupiņas.

 Dille prasa : Kam To mēs taisam?
Es saku: Kafijas pupiņu Gatim.
Paiet laiks. sarunu sarunas. paiet vēl mirkļi.. atnāk Valters.. un saku dillei, lai izstāsta, kam mēs to taisam..
Dille : " Neatceros.."
Es :" Pavisam neko - neko?"
Viņa:" Pupu meistaram" .. tā arī ir.. Pupu meistaram kafijas pupiņu skaņa.

 Drēbju skapim pirms gadiem bija bīdāmas durvis. Koks deformējās.. un durvis tika izmantotas par "paplāti.galdu.zoodārza pamatni - par visu" .. beigu beigās.. sapratu, ka mana dzīves telpa ir par mazu, lai visu turētu "uz galda" .. visas pērles sabēru kopā - BRUTĀLI.. tā atbrīvojot veselu kvadrātmetru no pustukšām kastēm.. sastūmu visu skapī un instrumentus , kuri visu laiku klīda pa plauktiem, jo ielikt instrumetnu kastē es viņus spēju tikai tad, kad jābrauc "izsūtijumā uz laukiem.. vai kaut kur" .., tad nu tos ņēmu un pieskrūvēju pie "skapja durvīm"

 Krāsot protams dilles darbs. Patīk.sanāk.

 Konservu bundžu otrā dzīve.  Un galvenais, ka ne jau es būšu tā, kas tur visu karinās, jo es tam esmu par haõtisku.. un to darītu tikai kārtības dienās, bet lūk jaunākajai paaudzei, ļoti patīk, ja zināma ir vieta, kur kam būt. Kur ko dabūt. Un man ļoti patīk reizēm "norīkot".

 Bet šito "spilvenlelli" dille vēl pirms vecgada uzveidoja. Jo viņa gribēja kaut kādu lupatlelli taisīt, es gribēju tikt vaļā no visiem sazīšļātajiem, spalvainajiem spilveniem.. un lai nav jāšuj jauni...dille uzskicēja.. uzgraizīja.. es iešuvu.. piestūķējām.. un gatavs..

 Lai cik arī jautra tā nebūtu. Viņa tiek vilkta pa visurieni līdz un viņai der visas dille kleitas.  Gada beigās varēs šūt citu.

 Izpunktota dille dilllē.

 Bet baltās desu dzijas avots.. iedāvināja mums vēl divas krāsas. Tieši tik ļotas, lai tās nemainītu toni..:) jo baltās šūpoles vairs sen nav baltas..

 UN šoreiz biju gudrāka.. dvieļus tinu ar makgaiver skoČu..., lai var mazgāt uz nebēdu un iekšā tie dvieļi nepaliktu mitri un nesāktu - pūt un smirdēt..  + lai var karināt arī vasaras sezõnā  - zem debesīm.

 2x lielāka sanāca ar.

 Zvēru boulings. Baisi.

 Bet šorīt pamodos ar vēlmi pēc vistas - Cõlā. Tad nu sviestā ceptie un tad vārītie rīsi .. līdz ar to..

 tad nu Tūtas .. , jo ar sirdīm baigais Čakars:) jo tā silikõn forma jau visām sirdīm kopēja.. un grūti dabūt laukā neizjaucot citas..  + dillei šitas joks patika daudz labāk.
Un man arī.

 Gards rīsu tornis, bet nu jā.... mums nudien garšo vēsi rīsi. un Rīt ir piekdiena.