olu magnēti.

Attiecība.

Patīk divpadsmit lietas - nepatīk viena, es ceru, ka ir pieļaujama - zaļajai ceturtdienai. 

Baltas olas, brūnas olas. Ledusskapī ir gan baltas, gan brūnas. Tik brūnas, kā bērnībā - ar reljefu un rakstiem. Audžutēvs reizēm no laukiem atved īstas olas. Tās garšo tik īsti. 

 Olas ģipsī. Nogrimssss? vai nenogrimmsss..? Magnēts ģipsī.. nogrimsssss.... vai tomēr nenogrimss?
Es nespēju katru dienu aiz sevis novākt, ja zinu, ka rīt darīšu to pašu. Tad nu guļamistaba ir ģipsī. Bet mani tas itin nemaz neuztrauc, nesatrauc.. - jūtos labi. Dille no basajām pēdām noslauka asos ģipša gabalus un dodas tālāk..

 Bet nebūt nav tā, ka viņa ir sajūsmā par ģipsēšanu - jo tas viņai pirmajā reizē nesanāca(jo gribēja pārģērties, jokoties un sakalta) .. Un vēl jo vairāk, ka to visu, ko uztaisa - ved prom - uz "lakstos" .  Pavisam nav normāli.

 Tad nu desmit olas - sabojāju "uzvārot " ģipsī.., bet tās baltās ir tik trauslas..  . Kēkss - olu trauks, kurā aug hiacinta. Nez kurš izdomāja tik skaistu kēksa formu. Izcila doma. Paldies par to.. , jo mums patīk to pielietot.

 Lieldienu magnēti. Mazmazītiņš ģipša daudzums.. tik mazs, lai dille piekristu mēģināt, ne tikai pieliet ūdeni, vai iekrāmēt ģipsi... bet mēģināt vēlreiz.. bez jokiem..

 un es tik šūpojos un bildēju..

 Tik uzmanīgi un rūpīgi.

 Pēc laba darba cienāt. un cienāties.

 Lielie magnēti ar ziloņspēku izdauzīti no formām. Mazie vēl žūst.

 Filca tērpi , jo mēs noteikti neesam no līmētājiem. Noteikti.

 Krāsotāji gan esam. Krāsošana ir meditatīvs process..

 Mans zaķis.. viņas "pārēdies olas cilvēks" ..

 Un ledusskapis aicina lieldienas. Aicina.. aicina un stāsta par tām.. Atgādina, ka visas olas, ko sasit - apēst nevajag!!!

 Vismaz vienā dienā ..

 - Cik dienas mēs vēl paliksim laukos?
- Trīs..
- Es gribētu piecas..
- Labi , paliksim piecas..
- Varbūt, mēs varētu palikt - desmit...

 Varbūt.  tik ļoti daudzi varbūt.

ja jau. Tad jau .

aprīlis.

 Saule audzē. Saules pielieta "siltumnīca" guļamistabā uz grīdas. Kaķiem par brīnumu tas neinteresē, tie izlavierē cauri un uzlec gultā.
Bet pirmais aprīlis pilns ar jokiem. Gulta pie dīķa. Vai aizmigušu mani var atnest no mājas līdz dīķim, lai es to nepamanītu?

 Zem debesīm - iekš dūnu segas, spilvens tik mīksts un elpa tik viegla. Klausīties putnos un "iemigt".  Svētdienas dienas miedziņā. Kaut mirklīgā. Tādā īstā aprīļa miegā, skaitot gājputnus debesīs.

 Āķis. Dille gan lūdza enkuru, bet finera atgriezums nebij tik plats.

 Finieris tik plāns kā papīrs.

 Salīmēt virtenes.

 Virtenes, kā māja miega biedriem. Domas atvaļinājums no miega peles lomas ir sācies.. līdz nākamajai sniega/sala  īsajai sezõnai.

Finierpuķe pilsētā , kaut pāris reizes remontēta, kritusi un cēlusies. Vēl ar vien pilda savu "skapja" funkciju. Tad nu redzēs, cik ilga izturība būs virtenēm.

 Miega stāsts turpinās. Tik šoreiz gultai pāris stabu un tā nopirkta vietā, kur puiši "aizmirsa" ielikt gan tapas, gan ārējo "margu".. , aizmirsa arī piezvanīt un pateikt to, bet nav jau tā, ka nezinam, kur ir būvmateriālu veikals. Bet tomēr slinki un neatbildīgi pret klientiem tie LV gultu ražotāji iekš - www.kokagultas.lv . Bet piedodam.

 Savilkt virves, lai neizveļas laukā. Uzsiet grozu, lai lifts darbojas, jo nevarot grāmatas uznest pa stāvām trepēm.

 Āķis pie groza.. un miegs laukos gatavs. Arī manējais.

 Bet joki jau šodienā nebeidzas. Ome kā finiera princese, slēpotāj tērpā.

 Kaut kas žūst vai kaut kas aug, kaut kas noslēpies cimdos..

 Tik matēta un asa un sireāla pasaule. Šķiet patiesi var redzēt un ne mirkli nav jāšaubas vai asssssss ir tas ko redzi. Pilnīgi bez jokiem.

 Vējš bērzam pēdējos zarus lauž. lauž. Tik daudz, lai ligzdu uzvītu Milzīgam "putnam" .  Šodienas statistika - dillei divi joki sanāca 100%, lai tētis noticētu. Es patiesi ticu, ka caur bērniem ienāk joki mājās. Smiekli un joki. Cita smieklu dimensija. Īsta un itin nekādi to nevar prognozēt. Būs vai nebūs smieklīgi. Un ir tad, kad nemaz to negaidi.

klusi

 Tie burti tik svarīgi. Jo sākumā viss notiek klusi, līdz Tu pasaki. Līdz Tu pats sevi sadzirdi, ja vien ļauj sev to darīt.
Tad vien paliek izvēle, to pastāstīt vai noklusēt.
Bet ja vien burtos neuzraksti.
Visu . Itin visu var norakstīt uz iedomām.  Jo Tad, kad uzraksti.. tad viss izskatās savādāk.
Klusi. Nemaina nozīmi. Ne prātā. Ne uzrakstīts.

 Stabulēt. Noteikums nr.1. Stabulēt ārpus telpām. Jo tas noteikti nav klusi.

 Kartõns. Karstā līme. Finierloksnes.

 Attiecīgi ir skaidrs, kā to darīt.. Un ko nedarīt. Bet tā jau ar visu. Pirms neizmēģini..

zaķis ģipsī.

 Kamolot. Nesaprotu, kāpēc vēl kamoli nav aizceļojuši uz Alūksni un kāpēc tie jau draudzējas ar manām bambusa adatām. Progresīvi darbojas.

 Bet āda uz rokām tik sausa. No vēja un ģipša miltiem. Smērē krēmus cik gribi. Sajūta, kā ar ģipsi aplipusi.

 Cimdos rokas. Cimdos ģipsi. Bet ģipsi maisīt vajag - mīkstā traukā. Noteikti ne bleķa katlā. Noteikti - Nē!

 Gluds ģipsis - patīkams kā gluds Olis rokā. Smags.. un sākumā tik patīkami silts. Maģiski tie milti. Dillei šī "steidzīgā" darbība nepatīk.. , jo ātri jāmaisa, ātri jālej, ātri jāizdomā.. pat ne pārģērbties drīkst, ne cepumu pa ceļam iekost, pat īsti jokiem tur nav vietas.., kamēr viņa joko.. gipsī vairs karoti iekšā dabūt nevar..
Sākumā viņa neticēja, ka tas notiks tik ātri. Ka laika nav.

Tagad zinu es. zin viņa. zin pat gumijas cimds.