pirmdiena, 2013. gada 3. jūnijs

par tirgu. Brīvdabas muzejā.

Tirgus mežā.
.. ar burvīgu enerģiju, jo patiesi vairums .. vismaz 95% lietas ir ar rokām darinātas.  Valters atstāstija dialooogu.., kur viena dāma  - māksliniecei vaicājusi - " Kur gan tās idejas filca mantām... tik skaistas viņa iegūstot?" .. un tā esot atbildējusi " Nu kā... atver google un tur viss ir" ..
un tā jau ir. Mēs visi iedvesmojamies no google. Bet tomēr man ir pārliecība, ka jārada ir arī pašiem. Lai kādam citam būtu ko iegooglēt..
Bet sākums protams visam ir - krājkases šķaidīšana. Un ne man āmurs jāmeklē,ne dvielī jātin,  ne jāstāsta, kas jādara.... es tik spēju ķert pledu un likt zem dvieļa, lai grīdā caurums nav...
dillei Krājkasē sakrātais + nauda par veco velosipēdu, ko Ome notirgoja = pārlaimīgs bērns ar 45.00LVL makā..  un tā ir milzu nauda esot gadatirgū.
Saadīts. sašūts. sazāģēts. sakrāsots. sapīts. sakārtots. gaida - kādu, kurš pamanīs.
Bet ir lietas, kuras nevis pamani, bet meklē..  Balerīnzaķuražotni, kur dille gadu atpakaļ iztērēja savus pirmos krātos latus.
Un ir.  Un tā - tā iedvesma apmainās. Mums prieks par zaķiem, kuri dejo baletu un mēs tos ejam meklēt...., bet pati zaķu Māte Ieva izrādās lasa mūsu blogu. Un dille tiek pie sava kārotā bēbju zaķa pa pliku velti. Traks var palikt. Bet nevar nesmaidīt.
Jā un ir jāmāk radīt lietas. Tieši tik vienkāršas, lai būtu iedvesma spēlēties. Balet zaķim svārki. Balet bēbim - kūniņa. Bet lūk , kur iegādāt bez 1x gadā gadatirgū - uzprasīt aizmirsu, un draudzene google uz atslēgas vārdiem " Ieva. cik jauks. zaķis. balerīnzaķis" neko nedod.
Un vienā kalnā - tieši pretī baletzaķiem . Dundura kungs no koka saveidojis tik pat vienkāršas un vērtīgas lietas no koka. Un stāv tur koka rati. Nē... es zinu, ka mājās ir viena koka kaste uz riteņiem. Un otri rati, kuri tur 100kg.., bet es gribu tieši koka ratus, tik dzīvus un vienkāršus un mīļus. Lai var vizināt. Māsa māsu. Un ,lai pēc gadiem var nolikt pagraba bēniņos mazbērniem...
Vilkām visi. Gan dille, gan Ome, gan es, gan Valters.. Labi rati. Īsti.
Lapsa. Vaļiniece savā teltī - ražo arī Lapsas. Tās, kuras ap kaklu var likt, lai nesalst .

Tajā kalnā, kur parasti tirgus beidzas -Normunds Lanģis atkal sacepis dievīgus traukus. Tiku pie mazmazītiņām glāzītēm- vāzītēm. Lielām nē... jo mans skapis patiesi nav bezgalīgs.  Un jāsadauza vēl tās iepriekšējā gada glāzes līdz galam. Bet jā man patīk. Keramika tonī, kuri ir netoņi. 
Tad nu teicu, ka plīst trauki (kas man liekas loģiski.. ne tāpēc, ka sūdzētos)... tiku pie glāzītēm, kuras noteikti neplīsīs.  Traks var palikt. Atkal dāvāna.
Manis izvēlētās.
Man uzdāvātās.
Ejam tālāk. Kad pirms gadiem meklēju - kādu, kurš varētu man uztaisīt somu (no ādas) kā koferi..., nebija viegli..  Lūk - google bija pilnīgi tukša. Nevienu meistaru man nedeva. Izņemot Kāpiņas kundzi, kura caur e-pastu pasūtijumu pieņemt negribēja pamatojoties uz izmēriem un fotogrāfiju. Pagājušo gad atradu tirgū Jāni Ķiti. Paldies - viņa veidotā soma kalpo labi un kalpos mūžīgi.  Man patīk mūžīgas lietas. Jo es ar tām iedraudzējos uzreiz.. un tad man svarīgi, lai viņas man līdzās būtu ilgi.  Un vēl man ir svarīgi, ka tā ir ražota Te. Latvijā.  Tāda sajūta - laba .
Tad šī gada atklājums ir Liene Eltermane. Patīk.  gan mezgliņš, gan pogas. gan toņi. Citām virsū gan bija uzspiesti kaut kādi raksti. Bet arī šī māksliniece rada vienkāršas un skaistas lietas.
Josta. Kāpēc tāda vajadzīga - nezinu, bet viņš grib.  Jau tik ļoti sen grib. Un Ziedonis Āboliņš Kuldīgā tādas arī auž, bet galu sapin sieva. Tai lietai ir stāsts. Un ir patīkami, ja pārdod lietu - izstāstot mazu stāstu. Pus teikuma garumā. 
Un karavāna iet tālāk.
Odi. Saule. un celšanās , kad pulkstens vēl nebija seši. Īsta gadatirgus diena.  un Josta jāpērkot esot , lai var līdz mājām visu aizvest.
Lapsa galvā.
Un par visu jau nemaz nevar uzrakstīt. Un visur arī nemaz neizstaigājām.. Piemēram par restaurēto plauktiņu - neko nezinu , bet man patīk.. tai vietā bij tik daudz pircēju, ka stāstam laika nebij. Pat jautājumiem.   Un meitene, kura pārdeva cimdus - ar bez stāsta.. palaida cimdus. Bet tie  skaisti - pēc pievienotās zīmītes secinu, ka tos adījusi Lāsma. Man tie atgādina miglainus, puteņainus ziemas rītus. Dēļ toņu pārejām un pelēkā. Un es jau zinu, kam tos dāvināt. Un par Ķenguru ar bēbi kabatā.. un par Bē piespraudi..., krāt ir prieks. Ja tirgus ir pilns ar priecīgām lietām.
Un rotaļās ar Lielvārdes jostu var doties.
Paldies par iedvesmu - tirgū. Makā tukšums. Laime sirdī. Sievišķīga bez gala. PS - sestdienas dienā/vakarā "pazaudēju" tālruni. Nez vai tas ir sievišķīgi. Bet sajūta dīvaina, ka kāds kaut kur - šķirsta manis bildētos telefonkadrus, lasa man rakstītās īsziņas..vai kaut kā tā.
Bet nu radam paši, lai ir. 

trešdiena, 2013. gada 29. maijs

DARBS.



un tieši tāpēc, ka "lakstos" aug . attīstās un mainās.
Un ja - Tu zini, ko vairāk par ziediem.
Vai zini, kādu kurš zin - ko vairāk par ziediem. 

otrdiena, 2013. gada 28. maijs

pirmdiena, 2013. gada 27. maijs

kauls + saldējums

Neplānoti plānota ballīte. Un ja šodien ir pirmdiena, kurš gan vairs atceras iemeslus, kāpēc tieši pirms nedēļas braukšana pie zirgiem tika iemainīta pret ballīti. Varbūt tāpēc, ka Domai bij dzimšanas diena, kuru dille gribēja svinēt, bet mēs atkal aizmirsām. Varbūt tāpēc, ka keramikas nodarbību kavēt par godu vārda dienai ar nebūtu vēlams. Varbūt tāpēc, ka ome ar opi ciemos grib nākt tik un tā. Varbūt tāpēc, ka Atis esot teicis, ka noteikti , lai uzaicinot uz vārda svētku ballīti. 
 Tad nu Kauls par godu - Domas četru gadu jubilejai. Un Saldējums - jo dilllei vārda diena. Kartonu loknes - mājās nekad nevar būt par daudz.. un jo biežāk lieto, tad arī griezt kaut ko ļoti cietu - var pierast.
 Un saldējumus zīmēt ir tik pat gardi, kā tos ēst. Man gan savējos neļāva krāsot, bet tas mirklis, kad jādomā, kāds nez izskatās saldējums.. man vēl ir atmiņā.
 Ir vakars. Rīt svētki. Mums jāsašūj kaulu kaudze. Bet - kuram gan tas interesē... ja prātā jau ir jauns projekts, jo kaulu uz auduma neprotot zīmēt, bet krītiņot uz auduma gribas..
 Beigās sašuvās ar. Aizklapējām to kaulu šūšanu ciet un gājām gulēt, jo lācis paņēma visu enerģiju. Milzīgs ne?
 Šķībi greizu kaulu virtene.. Nu tādu apgrauztu.
Pāris grami cukura vakariņās. Kaut taisnība vien ir .. ja burkānus noliek blakus konfektēm. Burkāni ir tik pat pieprasīti kā konfektes. Tā kā ar bērniem viss kārtībā. Tajā domā par ēšanu.
 Cept.
 Un pat ja dille gribēja uzaicināt visus- visus draugus - tā biju es, tā biju es.. kas to neļāva.Bargi. Ballītes nolikums bij radi - tuvu kaulam.... un tam sekoja ".. bet vismaz Markuss?" es jau kļuvu maigāka savā pārliecībā...  Un kad iedomājos, ka mēs svinēsim un kaimiņmeitēns skatīsies aiz sētas, tad jau ar viss likās neriktīgi. Tad nu... ballītes koncepts "radi tuvu kaulam" nojuka ar pozitīvu iznākumu.
 Tā nu mēs svinējām.
 Paslēpes ar odiem spēlēt.

 Gliemeži svinēja, jo Hārdijam arī bija svētki.
 Un uz radošā galda bij : kartons, zīmēt rīki, karstā līme, koka mietiņi.. lai varētu uzveidot smilškastes pilsētu. Tas gan vairāk lieliem cilvēkiem domāts..., jo ko gan darīt - kamēr mazie rotē ap un pa māju. Tad nu veseli četri garadarbi tapa. Tad nu radošie vakari pieaugušajiem - jārīko biežāk. Jo patiesi - patiesi no malas liekas, ka viņi to dara ar prieku. Tad nu radošajiem vakariem mūsu ielā būt. Tik man jāsakārto darbistaba(ja tas vispār ir iespējams)

piektdiena, 2013. gada 24. maijs

Ceturtdiena. maijpuķes.

Ceturtdiena.
Stipri līst lietus.  Un nevis no debesīm, bet no Ziemeļu puses, jo vējš tam neļauj līt bez lenķa. Iet meitene pa mūsu ielu. Viņai ir slapji svārki un kurpes uz augsta papēža, auduma maisiņš uz pleca, soma... un rokas tur lietussargu, kurš mazliet saliecies, mazliet saplīsis - tāds mazliet dzīvs pēc lietus un liela vēja. Meitene iet lieliem soļiem, bet bez steigas. Līst un ir vējš, bet tieši pie mūsu virtuves loga viņa izvelk no kabatas šokolādi un nokožas. Līst lietus un ir vējš. Viņa soļo ar šokolādes garšu. 


Un katrs zieds saistās ar kaut ko un Cielava uz ielas ar vectēvu... ar to es gribu teikt, ka nekad nevienam nevajag slēpt - lietas, kas patīk un sajūsmina. Nu tos sīkumus pastāstīt... ja ne lielas lietas.

pirmdiena, 2013. gada 20. maijs

sapņu komanda un krusa.

Četras debess puses. Divās no tām pa logu redzams, kā cilvēki svin vasaru, dzimšanas dienu.. vai vienkārši sestdienu . Abās pusēs varētu uzņemt filmu par to - cik ātri ir iespējams novākt ballīti pirms "vētras" ...
Un vētra bija. Vismaz milzīgs vējš..., kurš pa gaisu nesa - lapas, ziedus, smiltis, zarus & daļu no ziemas.. 
 Kamēr skrēju pakaļ burkānam & acīm... saulē sakarsušās flīzes protams pakausēja materiālu. Bet.
Ziema ir. Tepat vien ir.
Varbūt būs arī rīt.. :)
 Nebūs!!!
 Saliekamā gulta jeb "raskladuška" ir mana vasaras  mēbele.. Jāmācās apdzīvot pagalms. Tas vēl noteikti nav izdevies. Jāmācās aprast ar to, ka visi Tevi vēro no visām pusēm. Sauksim to par interesantu sajūtu. Bet viennozīmīgi - vēroju arī es.  Es gan mēdzu arī pamāt tiem, kuri aizraujas ar vērošanu. Neviens nav pamājis atpakaļ.
 Ir pagalms - ir zāle. Nav nopļauta, jo drīm tīms (dream team) tikai vakar sāka savu projektu "saliekam" zālespļāvēju. Nevar jau piecas lietas darīt vienlaikus - pārstādīt zirņus, savākt vētras paliekas, griezt pienenes, ķiķināt ar mazmazītiņo & skrūvēt . Piemēram : ja skrūve iekrīt tai paredzētajā caurumā - tad nevis vītne ir beigta un jāved prece uz veikalu, bet jāpaņem cita skrūve, kura atbilst caurumam!!!!  Skaidrs ir viens, ka kādu vakaru arī mūsu pagalmā - zāle bļaus.
 Dream team sastāvs nepilnīgs, bet tomēr pamatu pamats.
 ar mīlestību pret lakatiem un matrjoškām...
 Traks var palikt. Un klusi to sajust nemaz nevar.
Es tam pūpolbērnam stāstu... " kad dille piedzima.. viņai priekšā bij divas viņu gaidošas mīlestības , ., bet pūpolbērns piedzimst un te nu mēs esam trīs viņu gaidošas mīlestības. Un trīs mīlestības ir daudz vairāk par divām. Četras tas vairs noteikti nav klusi.. "
Un svarīga un īpaša ir sajūta - ka Tevi kāds gaida. Tā vienkārši.
No darba. No skolas. No tāluma. No tuvuma. Gaida zvanu.. vai vēstuli, vai vienkārši smaidu.. skatienu. Bet gaida.
 Par māmiņdienu varētu rakstīt un rakstīt... par deju & puķu podu performancēm pustumšā pagalmā.. par baloniem un bļaušanu & raudāšanu " ka Tu esi pa agru pamodusies " :)
Bet skolā. Nu tajā foršajā, kur dille dodas satikt savus draugus un skolotājas. Tur viņi bija strādājuši vaiga sviedros. Lai koncerts un dzeja būtu. Dejas un priekšnesums. Un pārsteigumi. Es savu portretu no visiem citiem neatpazinu. Dille pateica priekšā..
 Bet raksturojums no dilles mutes .. lasās šāds:
.. ar cieņu un smaidu.. esmu laba cepēja!!! :)