svētdiena, 2011. gada 20. februāris

skan.

Neskaitāmi plastmasas šķīvīši, pāris spaiņi ar ūdeni, šauras virvītes, sasaluši cimdi un saule, kas iedvesmo. ārā ledusskapis . Sākumā šķita, ka viss būs daudz vienkāršāk. Dilles klepu dzinām prom ar krāsas sajaukšanu pūšot gaisa burbuļus un debess zilām ledus virtenēm, kuras saulē pārveidojās par netipiskām lāstekām. Bet patiesībā ļoti vēlējos ledus vēja zvanus kokos, kaut tad vēl nezināju, cik patiesi burvīgi tie skan..


vislabāk klepu un punķus aizdzen draugi, kas sasilda un ledus, kas jānogaršo un sniegs kurā iekrist ar visu seju, bet šis šļūcam-peldampūslis ir vajadzīgs gan vasarā, gan ziemā - katram bērnam, jo tīk labi slīd.. un viegli.. patiesi viegli.. un ātri.
Burbuļot krāsu ar ūdeni kopā, saliet šķīvjos - iemest tajā lentu un pēc pāris stundām izkārt..



kaimiņu Reksis . Baiss pie ķēdes. Draudzīgs, kad atnāk ciemos.


ābelē tik daudz ķērpju un kling-klang..skan.. skan..un mirdz..

bērni parasti iet pa ceļu gar ābeli uz skolu.. ceru, ka viņiem būs pārsteigumprieks redzēt..un dzirdēt..

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru