piektdiena, 2013. gada 24. maijs

Ceturtdiena. maijpuķes.

Ceturtdiena.
Stipri līst lietus.  Un nevis no debesīm, bet no Ziemeļu puses, jo vējš tam neļauj līt bez lenķa. Iet meitene pa mūsu ielu. Viņai ir slapji svārki un kurpes uz augsta papēža, auduma maisiņš uz pleca, soma... un rokas tur lietussargu, kurš mazliet saliecies, mazliet saplīsis - tāds mazliet dzīvs pēc lietus un liela vēja. Meitene iet lieliem soļiem, bet bez steigas. Līst un ir vējš, bet tieši pie mūsu virtuves loga viņa izvelk no kabatas šokolādi un nokožas. Līst lietus un ir vējš. Viņa soļo ar šokolādes garšu. 


Un katrs zieds saistās ar kaut ko un Cielava uz ielas ar vectēvu... ar to es gribu teikt, ka nekad nevienam nevajag slēpt - lietas, kas patīk un sajūsmina. Nu tos sīkumus pastāstīt... ja ne lielas lietas.

4 komentāri:

  1. Past-kar-ti! Past-kar-ti! Past-kar-ti!
    ;c)

    AtbildētDzēst
  2. es GRIBU tādu pastkarti, to pēdējo :))))))

    AtbildētDzēst
  3. Li-ki O-k! :))))
    Unknown - milzīgas brillles vajag cilvēkam un mazus smalkus pirkstiņus:)
    Madara - es gribu visas:)

    AtbildētDzēst