šodiena un advente.

Un vēl no rīta man likās, ka vienīgais, kas liecinās par "svētku" sajūtu šodienā - ir konfektes, kuras dot bērniem, kuri klauvēs pie vārtiem.. un spokoties solīs. 

Bet tad .. ir gan beigtas peles dzeltenās bantītēs.., gan ķēde un mežģīnes melnas.. un sveču siltums. Un dille zīmē un zīmē un zīmē ķirbjus un mošķus ... tur rodas viņas vīzija par šiem svētkiem. 

Peles ir lieliskas, ceru tās dabūt vairumā , kad svētki būs beigušies un pārdevēja uzliks atlaižu lapu - 70%...  Un nez kā var justies lieliski zem beigtām plastikāta pelēm. Bet ko tur daudz?  ja jau jāsvin.. tad jāsvin.. un to melno ķēdi jau sen gribēju.  Bet melnās mežģīnes par santīmiem Čiekurkalna tirgū jau pirms nedēļām ar dillli dabūjām.. ar neskaitāmiem metriem citu krāsu mežģīnēm. 

 un mice. Par šo dienu divejādas domas. Bet karinot.. es domāju par prieku. Par prieku un smaidu, ko justu tie, kuri nāk ciemos , kaut mēs tos nemaz neredzam. Nu gaidam:) no sirds..

 Bet mežā. Tam par godu domāju veikt īpašu ierakstu, jo tur kaut darbdienās ir bīstami iet... tad brīvdienās..

 NU tur ir īsts - "būvmateriālu, rokdarbu, mākslas un iedvesmas" gadatirgus.

 gan skaisti sakaltuši zari, gan šķības un visādas koka ripas pie celmiem atrodamas.. par smaržu nerunājot.. un tas viss te pat.. Biķernieku mežā.

 Bet par godu tam, ka "lakstos" būs nr.2 iekš Ģertrūdes ielas... Tam par godu varēs nākt veidot adventes vainagus kopā ar Valteru.. , viņš arī sola ar karstvīnu cienāt un kafiju, tēju.. nu nezinu. Nezinu. Viņš jau līmes pistoli no rokām neizlaidīs un jādzer būs citiem, kas nāks kaut ko uzveidot.