Burleska.Lielas un mazas princeses.

Katru pavasari notiek viens un tas pats, ar pāris dienu nobīdi. Katru gadu var izskriet pagalmā un nobildēt ziedošas plūmes, ķiršus zilās debesīs.

No pirts pagaldes izvilku laukā Hārdijam(dilles brālēnam) šūto māju, ko Valters šuva pāris gadus atpakaļ, kad dažas sezõnas pēc kārtas visi jubilāri kaut ko tādu saņēma, tik citos dizainos un toņos.. .. izvilkām - ļoti saņurcītu, neskaitāmiem traipiem.., bet pirms mazgāties ievēlās - protams dille to pielietoja pa visiem 100% visasdienas garumā..

Bet šī rīta garumā centos pierunāt dilli braukt uz Rīgu - un tas nemaz nav viegli, jo viņai negribas uz pilsētu.. un pierunāt bez mantisku vērtību piesolīšanas tas nemaz nav viegli, bet es sasolīju braucienu ar Vilcienu un iešanu uz "lakstos" pēc puķēm un tad viņa bij ar mieru pat pie Agneses doties. Lakstos zied pojenes. Dille izvēlējās maijpuķes, bet es debesszilu hortenziju. Hortenzijas un pojenes arī manā dārzā kādreiz augs. DAUDZ.

Sen senos laikos stāvēju Berga bazārā un tirgoju savas bildes. Tur pat aiz stūra tirgoja savas šalles un spurgaliņas Agnese Vaļiniece. Nekas jau nav mainījies tirgojamies vēl ar vien, tik viņa no klienta ir kļuvusi par draugu un dille viņu sauc par princesi ar sarkanām lūpām un ziediem matos, kaut to viņa protams dara pēc tam, kad ir aizgājusi prom.... Agnesei šodien atvērās veikals "Burleska", Rīgā, Mazajā Nometņu ielā -47 .., kur var iegādāt visus viņas radošās darbnīcas veikumus(daudz krāsainus apgleznotus lakatus, sūtas spurgaliņas, neparastas šalles un pērļotus brīnumus un sprādzes un tas viss Krāsains un atšķirībā no citām puķu sprādzēm, ko dille ir nēsājusi, Agneses sprādze ir pārcietusi visu, bet vēl izskatās tik pat labi, kā pirmajā reizē, sīkums, bet svarīgi, kāpēc gan es šodien nenopirku citas sprādzes nezinu !!!) .

.. bet pirmajā reizē(ļoti daudz gadus atpakaļ) - viesojoties pie viņas darbnīcā un bildējot šalles un auduma ziedus - tur pat "klientu zõnā" tusēja tāds enģelis.. mazs trausls - šūts enģelis(Gitas Riekstiņas roku darbs).., man reti patīk šūtas lelles uzreiz, bet nu tā patika tik ļoti, ka es atceros vēl ar vien.., bet tai laikā materiālais stāvoklis nudien neiedvesmoja iegādāies lelli:) ha ha .. Bet lūk šodien tiku pie pelēkas - izsmalcinātas mājsaimnieces lellītes, kuru protams dille man atņēma un iemainīja pret to sarkano, ko sākumā izvēlējās pati sev. Bet nepaies ne pāris dienas, kad dabūšu atpakaļ sev pelēko. Un vēl es ticu, ka tikšu kādreiz arī pie šūta enģeļa vai balerīnas. Tagad tik soma jāšuj, lai būtu kabata fotoaparātam, kabata lellei, kabata makam.

kosmoss

Līdz pulkstens sešpadsmitiem ar nobīdi - biju kaut kādā kosmosā. Histēriskā, skumjā - bet vienalga patiesībā jau ilgi nemāku dusmoties, vai arī negribējās redzēt "vainīgo" kosmosa radītāju.. tad nu pierunājos un atklāju savu žiguļ sezõnu - un patiesi! patiesi! nav neviens ērtāks auto - par žiguli, man kā blakus sēdētājam.. vismaz tagad, kad vēl nav tik ļoti karsts.. Visi visu redz, nevienam nepaliek slikti un tik līgani un katrs brauciens kā piedzīvojums...- un lai arī pašiem neliekas, ka auto būtu baigi īpašs.. visi citi uz ceļa kaklus pārgriezuši..., bet baltais uz simts brauc kā lielais... rūc un rullē:) patīk!Tik visas melnās pumpas atlīmējušās, no sala un sniega, jo tā bij viltus līmplēve :(... Un ja es kādreiz- nudien kādreiz saelpošos kaut ko un nolemšu, ka arī man ir jābrauc pa ielām..tad dūmošu tās ielas , par visiem tiem gadiem, ko nesmu to darījusi.. bet līdz tam noteikti ir tālu.
Viens albums līdz adresātam nenokļuva. Bet toties kaut kāds koks kļuva par kaut kādu pakaramo - skaisti, ka viņš tāds tukšs un neapkrauts(vēl). Otrs koks vēl meklē vietu, jo bij par garu, bet līdz garāžai pēc zāģa biju pa slinku.(vai kosmosā biju)

Braucām uz Rāmkalniem cerībā tikt pie nobraucieniem un klusām pusdienām, bet kas Tev deva? tur kaut kāds Kūku pasākums. Kūkas gan neēdām, bet Doma kā īsts žiguļ suns.. un tagad es zinu ka tos suņus un kaķus neviens aizmugurē uz loga gulēt nespiež.. viņi tur uzlec paši..:)

zarus. kokus.

"i" burts ņēma un aizlīda pa galdu, bet pārējos vējš vēl ātrāk izdzenāja.
Dille sūpuļtīklā ielīdusi lasa liriku no J.Peters .. protams viņa dzejo pati, bet izliekas, ka lasa.. un vilcienā sēžot abas lasījām pa īstam. viņa veikalā krāsaino grāmatu vietā izvēlējās dzeju. Nu nevar nesmaidīt. pilnīgs Pavasaris un patīk tas dzestrums.Patīk. Katram bērnam savu burbuļpistoli un ūdens šļācamo ierīci(kā milzu "šprici" daudz ūdens, tālu šauj un viegli, ātri, zibenīgi uzpildi un slapshhhhh) .. pagājušā gada burbuļpiff-paff bij atdevusi galu.. iegādājām jaunu(Tiger - ja nopērk un liekas, ka nestrādā.. vajag tik baterijas padauzīt pareizā vietā un tad viss strādā) un pilnas debesis un zāle ar burbuļiem.. ir tik ļoti vērts tos abus objektus nopirkt.. gan sev, gan bērniem.. izlikties, ka pērc bērniem, bet nopirkt sev.

Viens pagalms - kā vesela pasaule. Un vai krūmi pie mājas ir mezhs? Pāris lieli bērzi, ozoli un neskaitāmi lazdu un kārklu puduri un protams ērces ar baltajām vizbulēm un pāris takas. Vai tas ir vienkārši briksnis? Tīri pēc sajūtām man šķiet, ka tie koki domā, ka viņi ir pilnvērtīga milzīga kokaudze un iebrienot iekš tās.. arī es tā jūtos, kaut no malas šķiet, ka tur tikai krūmājs. Ak tur vesela ekosistēma un šodien no turienes šo un to atstiepām mājās. Drīzāk to kas jau bij pārvēlies pār sētu un gribēja nākt pats. Māmiņdienai saveidoju kõmiksu no fotogrāfijām. Dialõgi drīzāk tur. patīk dialõgi un patīk bildes, patīk ja dāvina man(tas nav bijis bieži un tagad sēžot cenšos atcerēties, kas man vispār ir dāvinājis fotogrāfijas, bet ir un patīk).

Es kādreiz uzrakstīšu grāmatu par kurkuļiem. Varbūt jāsāk jau šodien.Tik pirms tam man jāiemācas zīmēt varde. Jo kas gan tā par grāmatu bez zīmējumiem . Vakar lasot dilles dzejoļu krājum grāmatu M.Cielēna tur tas foršais miega dzejolis :

Miegasuns.

Nāc nu gulēt Miegasuns!

Kāpēc Tev uz vaiga Puns?

Tas no tūkstoš Buchām,

Kas iedotas pirms chuchām.

Tam dzejolim gan nav nekāda sakara ar kurkuļgrāmatu, bet viņš neiziet no galvas. Neiziet un viss.

Jānoskaidro, kur var nopirkt plašu atskatņotāja adatiņu, citādi pirtī plates gar dīķmalu neskan un pie rādiõ dejot nav tas!

Pirmo savas dzīves zoo dārzu apzinīgi taisīju ar Montagekit līmi.. tādu lai tur.. Bet nu tad tas aizņem pus dzīvi, jo viņš tak tik lēnu žūst.. tad nu šodien pēc pastaigas pa pagalmu - saveidojām zoodārzu nr.3 - izmantojot karsto līmi .. un šoreiz pat ar veramiem vārtiem un dille saka "Uztaisi arī zirgam stallli!" - es ņemu un uztaisu tādu zaru jumtu uzlieku uz stabiem... viņa ierauga un saka "Zirgi tak dzīvo stallī - tas tak nav stallis" uz ko es atbildu, ka es tak viņai nevaru no slotas zariem stalli uztaisīt , bet viņa "Vari!" :) ... Tad nu protams, ka tad kad taisīšu savu aplokpagalmu nr.4 tad es varēšu:) bet šodien zirgs dzīvo zaru stallī:) kā romantiskās pasaku filmās:)

m

sev un citiem ticēt.

Šalli sāku adīt braucot uz Liepāju , jau - daudzas -daudzas dienas atpakaļ, šalli forši adīt, kad jābrauc tāls ceļš iekš auto...., bet pabeidzu vakar. Vakar arī iesāku dillei vesti (trīs taisni gabali un kapuce, kā zeķes papēdis ar pietamborētām malām, lai dziļāka kapuce) adīt, šodien pabeidzu pat kapuci.. salauzu pat tamboradatu, kuru atradu mammas diegu/pogu lādē.. Garo šalli gan jābildē uz kāda kalna gala.
Negatīvs - varbūt tas ir viens pozitīvs vārds ar priedēkli "ne" , ja vien no tā var izdabūt kādu bildi. Rakņājos - burtiksi - rakņājos savos negatīvos.. Atradu visu - ko vēlējos. Un vēl vairāk. Atcerējos, ka man kādreiz ir paticis Sederkvists ( blakusvāģu klase) , jo viņam veltīti vairāki negatīvi pa 36 kadri - ak jēl:) jaunība.. un visādas svaigā gaisa dienas. Izvilkām Leona atvesto kasti, bet tur viss kopētājs bij aplipis ar to mīksto materiālu, kas sadrupis/izkusis.. no vecuma - vai kādas citas kaites, bet pretīgs un lipīgs palicis uz visa, kas tam pieskāries.., tad nu izmazgāju visu ko var izmazgāt un no pažobeles izvilku citu aparātu. Ļāvu dillei padarboties - un ja vien būtu man fiksāža un attīstītājs..rīkotu mēs šovakar bilžu tīstīšanu:) - jo dille saprot, ko nozīmē asums.. pati uzstādija,kaut kloķi griežas smagi... tik forši:) - vasarā jau nebūs vairs tumšās naktis.. un tik daudz pacietības, lai telpu padarītu ar milijons segām tumšu dienas laikā.. man vairs pacietības nav. Fotoballīte jārīko, jo trīs aparāti darba kārtībā ir. izmazgāto ar piedabūšu darboties.

Bet visādi citādi - vesela nedēļa aizvadīta ar domu - vai patiesi būs jādodas uz slimnīcu. Dilles slimošana spēj manī izsaukt neizprotamas domas, bet tagad jau šķiet, ka viss būs labi.

Vien sev zināmu iemeslu dēļ - es ticu kaut kam tur augšā.. Enģeļiem, Dievam - kaut kam vien sev saprotamam.. un mana Ventspils ome mums kādreiz Popē iemācīja Tēvreizi, kā kaut ko - ko skaitot Tu pasakies par piedzīvoto dienu, vai par to ka esam visi kopā. Un lai arī es nekad neesmu bijusi baznīcā, lai lūgtu.. vai jebko tādā saistībā.. - es ticu, ka jātic.. un ka ir vērts ticēt labajam, lai arī kā dille teiktu "labais nenāk un nenāk" .. bet tad viņš atnāk. Nu par to ka jātic sev - un citiem. jānotic. jāvēlas. un jādara. punkts.

jākrāmē soma un jābrauc uz Rīgu.

1,5 olas ir lieldienās apēstas, piederu pie tiem cilvēkiem, kuri tālāk par sīpolmizām/lapiņām/ziediņiem/mizām.. nav tikusi- un katru reizi sanāk savādāk.. , bet nu zemeņu lapiņas sirds - tai izņemšu patentu! Netīras pēdas.zeķes.bikses.Veļas mašīna ir maģiska. (vārds maģisks ir viens no mīļākajiem vārdiem un sajūtām man) un vēl saule visu izkaltē - un viss ir tīrs un sauss un bez kaķu spalvām :) svēti!!!
Braucām ekspedīcijā ar zirga ratiem meklēt zilo govi. Darīt darbu iemainijām pret dienu ar dilli, jo iedvesmu pazaudēju. Divām govīm bij pikniks pļavā pie dīķa. Un kājas izaugušas tik garas, lai Cēsu rajona,Līgatnes pagasta Gaujas nacionālā parka Dabas takas dille izstaigātu savām kājām. Pirmo reizi parkā bez vārda "Opā...!" Un tas nav maz - tā ir BAUDA! Mums kā vecākiem, jo spējām tik skriet aiz..

Vardēm auru laiks. zaķkāpostiem īstais skābums. vienas nakts laikā dīķis pilns ar kurkuļiem olās. Trīs milzīgi kalni. trīs drosmīgi bērni. Pagalmā uzziedējusi narcise. Pēteronkuls mirklī saveidoja olu dēli,vai ripināmo reni..., tātad viņš mirklī saveidoja daudz mirkļus smieklu. Tik vienkārši. Tik pat mirklīgi citi onkuļi spēj visu dienas skaistumu sagraut. Tik skaistas dienas noslēgumā. Sāp, ka cilvēki pat nedomā - ko viņi runā, ko saka.. , viņi pat sevi nedzird. Un ja es runāju... un jautāju, par to kas tiek plānots saistībā ar manu bērnu.. tas nenozīmē, ka es kasos! Man vienkārši nav vienalga un sāp sirds.. un gribas, lai cilvēki cienītu viens otru..

No kalna skatoties uz leju viss citādi rādās. Un dziesmas meža takās vēl līksmāk skan. Un Aļona dillei iemācija, kas jādara jātniekam - kad zirgs kāpj kalnā.. vai no tā lejā.. Un gāju aiz zirga un domāju, ka uzticos zirgam no visas sirds. Un bērnam sirds ir tik plaša, lai tajā ietilptu zirgs un visa pasaule, kas redzama skatoties uz leju. Bet par to kā zirgs uzbruka Valteram un cik dziļa ir Gauja pie Turaidas tilta un cik daudz smaida dille ar zirni ir saražojuši šajās brīvdienās - par to i uzrakstīt nevar. Un paldies visiem, kuri pateica, ka man objektīvam virsū pleķis. :)

lekt.

Neizprotams ir fakts - cik saprotami un mierīgi mēs tikām laukā no Rīgas. Puķes matos. Puķes vāzē. Pikniks pie dīķa. Neizprotu tos cilvēkus, kuri saka - ka šis laiks ir viltīgs... un saulīte viltīga! Nu tad manuprāt vējš ir viltīgs, lietus un sniegs tik pat viltīgs kā pavasara saule..:) jo punķus saķert statistiski.. ir tik pat vienkārši arī citos gada posmos... Un vispār dille ir tik liela, ka viņu pat vairs nevajag pagalmā izklaidēt viņa visu izdomā pati.. un dodas pati... - tas ir neizprotami, neticami... bet izbaudu.., viņa pat nesauc "tēti vairs.." viņa dodas pati.., bet varbūt tas bij tikai šodien:)

100% visu sabildēšu.. vienkārši pavasari, lai var pa pastu nosūtīt. ietērpos krāsotāj kostīmā un mazliet papūtu baltās bumbas.., lai nostiprinātu un nelocītos.. un kalst tālāk:) Bet viņām nav nekāda sakara ar lieldienām... Un vēl man ir pats skaistākais, graciõzākais, gudrākais un protams kaitinošākais suns.. un viņa guļ virs dīķa.. vai uz celma.., citi tak parasti izvēlas piezemētākas vietas.. , Viņa ir dievīga.

Un lekt.. līdz debesīm un krist uz dibena..

Pa.vasaris.
Dille visu dienu prasa " vai šodien ir Lieldienas?"

Un vēl neatstājiet šokolādes olas mašīnā:) sanāks kā mums:)

tulpju pļava.

trīs dzelteni tulpju pilni podiņi pārtapa pa - tulpju pļavu, kaut sākumā cerējām uz kaut ko līdzīgu olai..., bet tas tā tīri simbõliski, jo galvenais jau izdomāt stāstu.. pirms kaut ko sākt darīt... un vispār tulpe ir izturīgs zvērs.
Ienesām no kāpņu telpas visus podus, dille varonīgi tās nocirpa.. oāzes mērcēšana ir varens process, bet to gan man neizdevās nobildēt.., bet to jebkuram patīk darīt.. izmērcēt oāzi.. viņa tik maģiski mirkst..

Griezt un spraust un aplaistīt..:) un gatavs..

un pa virsu protams .. māla ola un zaķi, kurus saveidojām jau pirms nedēļas , jo radiātõri vairs nav karsti un ilgi kalst....jo kā nu bez tiem.. katriem svētkiem - sava forma.. un tos var velnišķīgi labi apzīmēt..

un viena balõnbumba pārveidojās par pirkstu lelli..:) kaut rīt zaķis pārvērtīsies tikai par bumbu.. kuššš..... Toties kaķi.. - Kaķiem es visu piedodu mirkļos, kad viņi ļaujas sasegties un tik mīļi rotaļājas ar dilli un ļauj sevi stiept pa māju.., bet visādi citādi dilles gulta izskatās pēc milzu skabargas.. un es reizēm kļūstu nesakarīga.. - kad viņi visu lidina pa gaisu, vai paši lido un krīt virsū radot traumas ar saviem nagiem... brrr...

nu Jā.. un patiesībā.. katram cilvēkam savu zaķi. Mazāku. lielāku - bet zaķi.

zāles zaķis māla acīm un zirņu zupa..

Kaimiņdzīvoklī meitene Agnese spēlē klavieres - neizsakāmi skaisti.. , dille jau guļ un es klausos koncertu.. , gadiem klausamies, kā viņa mācās... no viena skaņdarba, kuru māk.. viņa ir nonākusi līdz daudziem, kurus nemaz melõdiski vairs nevaru iemācīties no galvas.. Nudien pats skaistākais dzīvojot šajā dzīvoklī.. tas ka var dzirdēt melõdijas vakaros un tas ka vannas istabā spīd saule un protams lazda pie loga..

Lieldienas ir mani mīļākie svētki, jo tad tak patiesi visi - itin visi krāso olas.. paši! Nevis nopērk krāsotas, bet krāso! Vai nav brīnums?

PVA līme un pavasaris

Sestdiena sastāvēja no PVA Līmes, kartupeļu cietes,vazelīna, ūdens un neskaitāmiem simtiem metru tamborējamā diega.. - sākums labs.. karājās un kaltējās virs gultas.. tad jau manīs kas sanāks rezultātā.. Bet toties svētdiena - īsta saulesdiena...., patiesi gaisā pavasaris, daudz skaistu kadru, daudz drosmīgu modeļu... un smaidoši bērni ar iedvesmojošām domām par to ko darīt:)

pļaut kviešus

Mācos ēst spinātus. Vai cilvēks var iemācīties ēst spinātus? es divus mēnešus atpakaļ - teiktu 100% nē.., bet es ēdu.., patiesi nopērkot to iepakojumu.. es viņus apēdu nevis izmetu.. un man garšo cepti šampinjõni ar spinātu lapiņām.. Mācijos arī nedzert kafiju - lūk tur es zaudēju. Kaut mazliet māku dzert arī ūdeni jau. griezu sev melna kartõna sirdi...Dille man saka - "izgriez man blusiņu!" Blusiņa manā griezumā būtu kā liels zilonis bez ausīm, vēlāk gan noskaidrojās, ka viņa grib Bizbizmārīti.., bet es izgriezu egli, tulpi un koku. Dille negrib iet uz skolu. un dille ir slima ar temperatūru. Neko nesaprotu. Šodien viņa teica, ka viņa izaugšot liela arī bez skolas. man melno kartona sirdi neiznāca aplīmēt ar zāli, bet dillei viss iznāca. Iznāca īsts pavasaris.. , ļoti vēlos, lai viņa ir vesela un varam vilkt gumijniekus un iet uz mežu. elpot.

šī vakara sajūtas uzlabošu ar kafiju ar pienu bez cukura + šerberts.. un es jau zinu, ka ir gandrīz nakts.

koka kuģis.

Saknītes ir pārsteidzošas.. - kā no filmas "Avatars" , pirmos stārķus redzēju e-pastā atsūtītus.., tad šodien domāju..kādi man tie būs pa īstam.. vai uz lauka, vai ligzdā.. - jo kā stārķus redz.. tā vasaru pavadīsi.. ja lido ~tad ceļo, ja ligzdā ~tad sēž uz vietas, ja staigā pa lauku ~strādā.. protams var būt variācijas par tēmu:) tik tad jāsāk dzejot un tulkot katram persõnīgi.. Un vēēēl troleibusi brauc pa tramvaja sliedēm un ir vietas, kur viņi brauc bez vadiem un stangām..- tāpēc, ja nav vadu un ir tikai tramvaja pietura, nevajag domāt, ka tur nepiestāj arī trolejbusi.. No rīta nopirku zāģi un jaunu katlu. Gan vienu - gan otru pielietojām. Pirāti.kuģi.auskari.lakati.kartes un karogi. Bieža nodarbe, kurās ievelk mūs dille.. un pagalmā noteikti gribētu kuģi, kur dillei ar draugiem ceļot.. kaut man nav pagalma:) Tad nu veidojām mazu kuģi lellei Raspunzelai ar tiem garum garajiem matiem.. no multfilmas..

Galvenais veidojot kaut ko ir neaizmirst, ka tas ko veido ir nevis tavs veikums, bet bērna.. Tev tikai jāizpilda tas ko bērns nevar.. , bet Valtera jaunās idejas dillei likās vareni labas

pat zīmulis kā "skrūvgrieznis" - un tad dille saka.. "es jau zinu ... es jau saprotu.. es jau māku"

Valters gribēja kuģi nokrāsot melnu, bet dille ar virvīti visu izlēma.. - jo cik tad var krāsot.. novinķelēt ar virvi viņai izdodas lieliski.. , mezglo vienā laidā:)