sniega-līmes.vīrs.

Tad aiz loga bija sniegs. Nudien bija. Un mēs uzvēlām - sniegavīrus. Viens sabruka uzreiz, otrs mirkli pēc šī kadra uzņemšanas - iegāzās sniegā.. 

 Kārtojot. pakojot. šķirojot.. no skapja tumšā stūra izvilku - nederīgus līmes stienīšus.. Nederīgus, jo to izkausētā masa - slikti pilda savu funkciju.  Bet ..

 Nav gan mūsmājās tāda līmes pistole - no kuras nenogurtu mazās roķeles. Bet rezultāts ir diezgan vilinošs, lai atpūtinot pirkstus.. būtu vēlme turpināt..

 Kā mirdzošas ledus sniegpārslas...(tas gan arī atkarīgs no tā kāds ir tas stienītis un vai izkūstot līme ir caurspīdīga vai miglaini matēta)  ...
Sniegs jau sen nokusis. Sniegpārslas pa māju citos (līmējam/skočojam visu ko varam)  projektos iesaistītas. Šodien tika veidotas pa jaunu.  Un tapa sniegavīrs.

 Lielākām un stiprākām rokām - šis projekts labāk patiktu, jo patiesi mazie pirksti gurst- gurst- gurst.. kamēr piekausē pilnu ūdens virsmu.. (nevajag arī piemirst bieži atgādināt, lai pistoles galu nemērc ūdenī)

 Bet mirdz. Un gaida mīnusus  & sniegu.

purvs. skujas.

 Joka pēc somā iemetu maizītes un našķus, jo kāpēc gan, lai gribētos ēst  - ja takas garums ir tikai 3km? .. Nu iemetiet arī Jūs, ja dodaties uz Cenu purva takām... tur ir daudz vairāk km (~ 6, bet varbūt maldos)  + ja gadās tur nonākt, kad dēļi ir slideni.. tad solis tāds šļūcoši uzmanīgs..

 Bilde uz informācijas dēļa - ar cilvēku, kurš grimst purvā ir diezgan iespaidīga, .. tieši tik.. lai dille- nejauši noslīdot no takas..un iegremdējot zābaku - no sirds nodomātu, ka tūlīt tas purvs viņu ievilks iekšā..

Ik pa laikam uz soliņiem atrodami vēstijumi/ uzdevumi.. , bet mums prieks par šo atklāto vietu, jo tā ir izcila, kur izlaist bērnu elpot, lai saldi guļ mašīnā - braucot uz Liepāju..

Viena sauja zemē nokritušu skuju. Pāris minūtes cepeškrāsnī. Pāris mirkļi blenderī (visvairāk man bij bail par to, ka skujas kaut šķita izžuvušas.. vēl ar vien būs ar sveķu piedevu un salips ap blendera asmeni, bet tā nenotika) 

Viņas gan nesanāca tik miltainas.. bet efekts labs. 

 Putoplasta bumbas + PVA=  burvīgas Ziemassvētku rotājumu bumbas.. (un brūkleņu lapiņu sirsniņas)

 Bet Novembris viennozīmīgi būs sūnu un skuju mēnesis.

sūnot.

Vēl var uzspēt ievākt. Sūnas. Klusi pirms tam mežam palūdzot - atļauju. 

 Smalcināt.Blenderēt.. pilna virtuve sūnu putekļiem..Tik smalkiem kā dūmi.

 Bet zīlītēm zvaigžņu virteņu prieks.

 Baltie cilvēki - savu sūnu stāstu sagaidīja.

 - Ko Jūs šodien darat?
 - Mēs sūnojam. Es sūnoju.

 Un darba virsma ir 85x par mazu.. jo tā ir virtuves darba virsma.. un virtuve - ticiet man nav paredzēta sūnu blenderēšanai un sūnu uzņemšanai vispār...

 Un tās lentas tagad var iegādāt arī nebraucot pāri Daugavai uz Lentu.., bet tepat uz Barona ielas ir atvērusies fileāle(kr.Barona 106 - netālu no Abrakana uz Juglas pusi ejot...) .. cenas salīdzināt nevaru. Bet tautiski patriōtisko piedāvājumu- atrast var.

 Sūnu zaļi cilvēciņi.. ar atvērtām sirdīm uz "lakstos" aizsoļos..

 Un tie Ziemassvētki nav aiz kalniem. Nav. Te pat aiz pirmā kalna.  Sūnu aploksnē ieauguši sveicieni.

 zaļa tuša.

 Tas būris gan pie sienas uz neilgu laiku. Tam citādi mērķi paredzēti.

 Klusā sūnu daba. Klusā daba sūnās. Viss patiesi smaržo pēc sūnām.

 Un sūnu iedvesmu pielipināju. Tik ļoti, ka man pat par darba virsmu bij jāizcīna vieta.. Reti var redzēt vīrieti virtuvē. Un viņš arīdzan tur nemazgāja traukus, bet sūnoja.., bet par to citu dienu.. citādi jau par daudz kadru vienam stāstam..

 pa ceļam...

 Laba diena. Pilns deguns ar putekļiem.. pilns prāts ar iedvesmu. Tik līme beidzās. Un sestdienai iedalītais spēks arīdzan.

nokavēju ziemu.

Lūpas uzkrāsoju. Ar higēnisko, bet tomēr. 

Mans mazais melnais portatīvais draugs - ir vesels un atpakaļ.  Paldies - brālim & Igoram! 

Šķiet "visa" ziema pagāja.. i nepaguvu par to sajūsmu paust. Bet nekas.. nekas, gan jau nāks vēlreiz. 

Galds pacieš krāsu. Grīda arī... Bet Vēstuļu dēlis- to krāsu gaida.  Māla vēderi zīlem uztapa. 

 Balts. Balts zīļu prieks. Tas sniega vietā.

 Ikrīta brokastis mūsu gultā - atstāj pēdas pāris cm ap šķīvi. Mazliet..uzzīmēt. mazliet uzšūt. Un palags priecīgs. Es priecīga vēl vairāk.

 Biezpienkūkas launagā.

 Ja Tu uzdāvini Tētim rōzā & violetas zeķes, bet rōzā netiek vilktas.

 Sēkliņas. riekstiņi. graudiņi. pārsliņas + kausēti tauki = putnu barība.

 Ko putni ēd? Tārpiņus.
Tad nu tapa putnu tārps.

 Kleksēt un vinķelēt - un saldētavā iekšā.

 Un viss turējās ar visām zīlītēm pie lentas. Šķita, ka nodrups, nokritīs pa gabaliem, bet nē.. Tauks ir laba līme.

 Pāris dienas cīnijās. Katru dienu ar vien mazāks un mazāks tas tārps. Šodien.. apēsts.. un lente līdz aiznesta:)

mācīties.

 .. uz palodzes zaļo dilles un sakņo hiacintas(saknes katru dienu progresē.. asna nav) Kamēr es meklēju pēdējos zīļu vāciņus(iepriekšējie sapuva aizmirsti maisā) .. dille atrada asnus zīlēs..tad nu līdz tam Decembrim - pāris elpas vilcienu.., bet lai dāvana izaugtu.. jāstāda iekšā, jo mūsmājās jau zin , ka ja jau Kārlim izaug tie "Koks kastē"  .. tad mums ar izaugs. Podiņā.

 Rosība. Progresīva ar haosa efektu.
Un ir grūti iemācīties/pierast bērnu ņemt uz darbu.
Un grūti bērnam likt saprast, ka neviens viņu neizklaidēs.
Un tas process, kamēr no garlaicības sāk palikt tik garlaicīgi, kamēr vecāki strādā... - sāk strādāt galva un izslēdzas "īdēšana".. un veidojas burvīgi projekti.

 Un, lai cik grūti arī nebūtu kopā visiem strādāt. Elpojot Ļoti dziļi. Tas ir iespējams..
..un sestdienas vakarā dille izdomāja plānu, ka pirms svētdien brauksim uz Jūru. Pirms tam aizbrauksim uz "fabriku" pastrādāt.

 Kaut ko var aizsniegt. Kaut ko var saredzēt cauri noliktavas kastēm un izvilkt. Kaut ko var izstumt pagalmā, kaut ko var uzprasīt tētim, lai iznes.. , bet instalācijas un dekorācijas top man nesaprotamos veidolos..  Un ja statistiku uzrakstītu, tad pieaugušie saplēš vairāk - nekā bērni. Nu tos objektus ..

 Man ļoti patika bērnībā doties līdz mammai uz darbu Namu pārvaldē.. Audžutēvam uz Ostu.., katrā no vietām bij milzu dārgumi un pasaule, kura šķita interesanta, jo ilgā laika posmā no garlaicības vairs nezini, kur likties.. un neviens ar Tevi i nedomā spēlēties.

 Es te.. Kas te.. raidijumā rādija - kļavu lapu rozīšu vinķelēšanu.

 Pāris mirkļi, pāris palīdzīgi tēta pirksti un rozītes gatavas..

 Atrast sen aizmirsto. Rõzā spārni. Ļoti seni. Un šis ir labāks to pielietojums nekā pirms gadiem.
Cilvēki  - izaug. Arī lieli. Attiecīgi es.

 Koku deficīts - Jūras malā. No ūdens izvilku pāris dārgumus. Tādus, kuri rokā ieguļas tik patīkami...

 Šūpoties. Prieka decibeli dubulti.
Bet tik lieli, tik lieli. Gan mēs. gan viņi.