pirmais decembris. Ķīna. Čiekurkalns.

Ķīna. Tātad sākums visam bij tāds, ka tīri joka pēc "iegooglēju"- aliexpress.com - rokdarbu materiālus.., tīri joka pēc arī iztērēju savus pirmos 54$ .. i-net veikalā, kura birojs atrodas ārpus Latvijas robežām - un ļoti tālu.  Pirmais sūtijums man atnāca pēc trīs nedēļām.. un ja es pasūtiju 10.gab - tad ķīnietis bij ielicis 11... un to vienpadsmito - atsevišķā maisiņā ar smaidiņu "For You" ... 

Nu - kā lai nepriecājas? Citi ķīnieši neko tādu nav darījuši, bet  sakritība forša. 

Ir lietas, kuras atnāk pēc sešām nedēļām, bet ir - kuras vēl ar vien neesmu saņēmusi, bet nāk.. viņas nāk.  Pasūtu lietas, kurām ir "free shipings".. Un sāku pasūtīt tāpēc, ka ieraudzīju, ka sīkumiņš - kurš Alfas šujam veikalā maksā 0,17LVL .. tur maksā 0,02$ ..  Tad nu Alfas šujam veikals mani vairs neredzēs. Esmu ar mieru gaidīt sveicienus no Ķīnas. Un Patriotisms nekāds, jo arī viņi pasūta tur pat kur es :) tik varbūt citā lapā..  

 Burvīgas atslēgas un burvīgas ķēdes.. To cenu LV nemaz neiztēlojos. Bet piedāvājums jau arī nav. Un atnāk arī pārsteigumi - kas nav pozitīvi, bet uz visa pozitīvā fona. Tie ātri aizmirstās.

 Bet šorīt.. ar pirmo gaismu - dille jau bija ielīdusi savā "sniega" kombinzoonā.. un  vārtijās pa "sniegu" .. taisīja pikas un pikojās.. - ļoti gaida sniegu. Ļoti.

 Jāver uzmanīgi. Lai neiekož un nenokrīt.

 Ķīna ir forši, bet Čiekurkalna tirgus vēl foršāk... - tur tiku pie "deserta" traukiem.. un onkuls saka, ka apsudraboti- tā pat kā karotes. Nu un tik smagi un forši. Pa smuko!

 Zobpasta + švammīte = mirdz.

 Kurš mazgā, kurš garšo.

 Ķīna pie griestiem.

Un arī tas, ka fiziski - nav laika nemaz aiziet līdz tiem veikaliem, kuri man iedvesmotu un kaut ko piedāvātu. Bet internets man ļauj būt ķīnā.  Vienu dienu gan pasūtīju arī kaut ko no citas lapas -ar DHL pastu .. Un pat tā sanāca uz visiem 200% lētāk nekā es to būtu pirkusi pat materiālu bāzē. 

 Pirkstiņi ķibina - gan mazie, gan lielie..

 Nu patīk. Patīk. Tiešām.

 Un tie trauki, kurus pirkām jau pirms pāris nedēļām - ne mirkli netika domāti adventei.. - vienkārši patika. Viens kalpo par "naudas" trauku Lakstos kasē. Pārējie četri.. par sveču turi šodien pārvērtās.

 Un Depo sērkociņi ir forši. Tie nelūzt un dillei šodien izdevās pašai iešķilt. Kaut bija bail.., jo citi sērkociņi ir lūzuši + mazi / īsi.... un kaut kā tā..

 Un par spīti lietum un vējam. Ja vien ir mērķis un vēlme - tad varu jebko. Bet no rīta secinot, ka mājās nav ne toletes papīra - ne autiņbikšu - ne arī kāds pārtikas gabals, kurš nav dārzenis..  un ārā ir īsts slapjdranķis.. - bet mums jātiek līdz veikalam. Un vēl pa mežu jāpabrien.
Bet  - lai cik smagi maisi, lai cik dubļainas kājas, lai nav vietas nevienai sūnai - nevienā maisā. Ir gan sūnas, - ir gan čiekuri un zari, gan piepes.. un ja neskaita mazmazītiņo, kurš nesaprata, kāpēc viņu neviens nestumj - un par spīti tam, ka lietus lija straumēm pār seju. Vēlme un mērķis - cilvēku dara laimīgu. Nudien. Lai cik izmisīgi tas izskatītos no malas.
Aizejot mājās .. pēc stundas gan vērojot kā laiks noskaidrojās  ar sauli debesīs.. - nu varbūt varēja to visu darīt arī pāris stundas vēlāk.

 Un kāpēc adventei ir vajadzīgs tieši vainags - arī tāds dialogs mūsmājās bija. Kāpēc mums nav vainaga? kāpēc nelīmējam? Kāpēc? Kāpēc?
                                                                         Nu tāpēc..

mirdz. kamoli. lakstos nr.2

Es tiem kamoliem vairāk biju apnikusi - nekā man viņi. Bet vizuāli - tie pievelk aci. Mudina domāt.. prātu un pirkstus. 

Ticu no sirds, ka caur pirkstiem prāts domāt mācās. 

 Mana darbistaba vairs nav mana. Tā izvācās un tapa istaba māmiņai. Telpa. Kamēr viņa remontēs savu mītni.. tikmēr dzīvos pie mums. Būs jautri. Šodien pasūtīja suņu būdu.

 ar dziju es saplēsu lampu. Salociju.

Gara. Gara bize. Labi, ka nav jāmazgā.. tad bez domāšanas grieztu nost. 

 Patīk. Ieaudzis mūsos tas dzijas kalns.

 Bet Andris. Andris - radīja prieku un smaidu. Veda ielūgumus - pa visādām Rīgas ielām.

 Ja ne ātrāk, tad košāk par DPD noteikti:)

 Iekonservēt. Iespēja, ka kāds atvērs pirms Tevis - un Tu to nezināsi - līdzinās nullei.

 Bet kādam Tēta trūkums mājās ir tik ļots, ka dāvaniņas pie durvīm tiek līmētas. Bet kādam nogurums ir tik ļots, ka tās nemaz nepamana rīta gaismā.

 Fantastiska lustra .

 Dienas, kad dille negribēja iet uz skoliņu - bij baisas. Patiesi. Uz vairākām dienām skola atkal bija garlaicīga un neinteresanta un visādi citādi neforša. Mājās esot forši. Bailes no drauga. Drosmei un mieram var laika sīrupu iebarot.

 Iebarot un spēlēties ar visu, kas atnācis no Ķīnas. Free shipings.

 Mani pastā jau pazīst. Es eju pēc Ķīnas ar prieku. Turu to rokās ar prieku. Pat ja jāgaida ir mēnesis.

 ēdama galdakarte. Vismaz ēdāja skatijumā.

Bet mana māsa māk urbt. Viņai ir talanti par ko vēl nezin. Mums visiem tādi ir. Ielikt kabatā māsu nevaru, bet urbi un kaligrāfisko spalvu gan līdz uz Ziemu iedošu. 

 Jo Ziema ir prieks. Sniegs uz vienu rītu bija maģisks. Maģisks.

Rūķīši. Šie grib būt rūķi.

 Bet lakstos mirdz!!!! Šovakar durvis vēra ziedu tirgotava "lakstos" nr.2...
Ģertrūdes ielā nr. 23

 Nu Tā, ka ja man ļautu - nestu mājās. Man neļauj.

 Un Ģertrūdes ielā 23  - var iekonservēt kādu dāvanu vai vēstuli, vai sveicienu... , lai pārsteigtu sev mīļos.. gan ikdienā... gan svētkos.
Bet visa pamatā bij ledusskapī stāvošais "meža cūka 2013" konservs, ko Leons bij atvedis un ar spilgti roozā flomasteru to uzrakstījis uz krāsotāju līmlentes. Iekonservēt var un vajag. Ne tikai gaļu.

 Šodien mēness noteikti Roozā bija. Noteikti!

Kā, lai to vienkāršāk pasaka?

Es, Kristīne Jakadela

šodiena un advente.

Un vēl no rīta man likās, ka vienīgais, kas liecinās par "svētku" sajūtu šodienā - ir konfektes, kuras dot bērniem, kuri klauvēs pie vārtiem.. un spokoties solīs. 

Bet tad .. ir gan beigtas peles dzeltenās bantītēs.., gan ķēde un mežģīnes melnas.. un sveču siltums. Un dille zīmē un zīmē un zīmē ķirbjus un mošķus ... tur rodas viņas vīzija par šiem svētkiem. 

Peles ir lieliskas, ceru tās dabūt vairumā , kad svētki būs beigušies un pārdevēja uzliks atlaižu lapu - 70%...  Un nez kā var justies lieliski zem beigtām plastikāta pelēm. Bet ko tur daudz?  ja jau jāsvin.. tad jāsvin.. un to melno ķēdi jau sen gribēju.  Bet melnās mežģīnes par santīmiem Čiekurkalna tirgū jau pirms nedēļām ar dillli dabūjām.. ar neskaitāmiem metriem citu krāsu mežģīnēm. 

 un mice. Par šo dienu divejādas domas. Bet karinot.. es domāju par prieku. Par prieku un smaidu, ko justu tie, kuri nāk ciemos , kaut mēs tos nemaz neredzam. Nu gaidam:) no sirds..

 Bet mežā. Tam par godu domāju veikt īpašu ierakstu, jo tur kaut darbdienās ir bīstami iet... tad brīvdienās..

 NU tur ir īsts - "būvmateriālu, rokdarbu, mākslas un iedvesmas" gadatirgus.

 gan skaisti sakaltuši zari, gan šķības un visādas koka ripas pie celmiem atrodamas.. par smaržu nerunājot.. un tas viss te pat.. Biķernieku mežā.

 Bet par godu tam, ka "lakstos" būs nr.2 iekš Ģertrūdes ielas... Tam par godu varēs nākt veidot adventes vainagus kopā ar Valteru.. , viņš arī sola ar karstvīnu cienāt un kafiju, tēju.. nu nezinu. Nezinu. Viņš jau līmes pistoli no rokām neizlaidīs un jādzer būs citiem, kas nāks kaut ko uzveidot.

pasaka. pastnieks.

Ielūgums vai pastkarte, vēstule vai apsveikums.. kāds īpašs reklāmas bukletiņš, ikrīta avīze.. It nekas līdz adresātam nenonāks  - bez adreses..  It nekas līdz adresātam nenonāks - bez pastnieka. 

Pastnieks gan teiktu, ka tā nemaz nevar būt, ka kāds šai pasaulē dzīvo - bez adreses.  

Bet ja - nekad, neviens - tam kādam nav sūtijis vēstuli, ja tā nemaz nav īsta māja, ja mājai nemaz nav pastkastes?

Ir iespēja paprasīt pastniekam, kāda ir adrese kaimiņam, kurš brūnajā zābakā mīt. Ir iespēja uz sūtijuma uzrakstīt sveicienu pastniekam, jo pelnījis to!  Pastnieks ar solījumiem nemētājas, ja sola - nogādāt, tad nogādās.  Un uzticīgi katru rītu savu pienākumu pilda no sirds. Pienākums pret adresi un adresātu.

Vai pastnieks tik veikls spēj būt, lai vēstuli nogādātu uz trauku skapi? Vai porcelāna krūzīte par pastakasti kalpotu? 

 Un ja ķirbis izaug Tavā pagalmā, vai pastnieks to pamanīs ? Vai pamanīs, ka kāds Tajā dzīvo? 

Kāds it kā bez adreses. 

Ja kāds nejauši aizripina kamolus, kuros kāds dzīvo? Adrese mirklī spēj mainīties, adresi var neatrast pat tas, kurš tur dzīvo. 

Vēl modrākam par medību suni ir jābūt, lai nesagrautu kāda māju - pat ja tai vēl nav adreses, pat ja šķiet, ka Tur neviens nedzīvo. 

Pastnieks pelnījis laipnus - "labrīt" , jo tikai viņš spēj pamanīt tos, kuri katru ziemu zem cita koka iemājo un Tev pastāstīt, cik brīnumu pilnas ir adrešu lapas un ielas, kuru nav kartē.  

Pastnieks vēl ātrāk par vēju iznēsā lapas un aploksnes, vēl agrāk par rītausmu ceļā jau ir ... viņam nav laika paēst gardo zupu, pat ja kāds cienā, jo pastnieks zin, ka kāds cits - kāds cits jau tik ļoti gaida to vēstuli, kura somā ar citām vēl rāmi guļ. 

Sagrābt lapas, notīrīt sniegu- tas noteikti nav viņa darbs, lai līdz kādai pastkastei tiktu. Un pa ceļam atrastās sēnes somā nedrīkst salikt kopā ar vēstulēm, lai cik gardas tās pēc skata šķistu.  

 Lai līdz it kā parastai adresei tiktu... priekšā gan augstākais kalns, gan dziļākā grava, gan tumšākās takas un garākais ceļš, niknākais suns un dubļi, kas zābakus nelaiž vaļā. Pat sniegpārslas, krusa un lietus mākonis un simtiem pakāpienu. Visus šķēršļus tas pieveic līdz adresātam.

Pateikt - paldies, aizmirst nedrīkst, jo pastnieks ir atradis Tavu māju, pat ja pastkaste tālu un pastnieku savu nav redzējis adresāts.

Lasa un lasa viņš adreses. Lasa un dzejā tās ver.. Burto un meklē īstās ielas. Skaita prātā gan mājas, gan stāvus. Izlasa svešzemju burtus, sameklē vārdus un ciparus.. pat, ja tās mājas un dzīvokļi tik cieši stāv kā grāmatas . 

Paldies! Pastniekam... pat ja bez adreses.