Gatavoties Cirkam!

 Trīs iedegtas sveces, burvīgi ziedi no brīvdienu kāzām uz mana darba galda un es pati ietinusies uz nomu dodamā pledā.. - nu vēsi. Vilnas zeķes rīt uz darbu vilkšu un cepuri!!!! varbūt cimdus bez pirkstu galiņiem.

Augusts ir īsts svētku mēnesis.. sākas un beidzas ar svētkiem.. un šajā gadā tika pieņemts lēmums par "Cirka" tēmu dzimšanas dienas ballītei.. jo beidzot ir pārvarētas visas bailes un iemācīts salto uz visām pusēm un lielos ātrumos un rinķojot vairākas reizes .. 

 Bet ... paralēli jauno dekorāciju gatavošanai - arī šī gada skaistākās kāzas.. varbūt tāpēc, ka tā vieta mums mīļa. Man mīļa. Ja ne pati mīļākā. Bet kas var būt skaistāks par kāzu ceremoniju vietā, kur savienojas divas upes..

 Un floristika man sanāk ļoti labi  - ja vēl ir daudz ziedi un skaisti ziedi- no kuriem var izvēlēties uz nebēdu. Man ļoooooti patīk. Un sanāk..  Krēsli tak pa smuko vai ne?   Un vēl tā apgarotā sajūta - strādāt Koknesē..  Nest un spraust un ar acs kaktiņu caur kokiem skatīties uz Daugavas miglu tālumā - šeit gan fooonā Pērse bez miglas, bet migla bija agrāk kad nebija laika bildēt:)

 Pirms Purva. Purva ezers.

 Cepures pa māju ceļo. Un Bruno labprātīgi gulēja tajā.. gan ar dibengalu iestūķējoties, gan vēderu stutējot, gan slēpjoties zem..

 Šūt un dekorēt, šūt un dekorēt un ziloņus krāsot.

 Bet nu traks var palikt.. jau izejot no audumu bāzes , cik traks var palikt, ja visu nopērk vienkārši veikalā?

 Un spoguļi - par tāfelēm beidzot tapa..  Nu es daudz ko mācos .. ik dienas.. Piemēram Nekrāsot zemi, pat ja liekas - kāpēc ne?

 Sarkans pāri visam. Spēcīga krāsa.

 Ak..

 Ziloņu pēdas ..

 Mūsu īres mājas pagalmā nav neviena - koka. Nekā kur iekārt šūpoles.. Tas jau neliedz bērniem skriet un nesties .. bet Šis statīvs bij ilgi gaidīts. Manā prātā..  Bet pat ja koks nāk no Opja šķūņa.. viss pārējais jau ir jānopelna - līdz Tu tiec pie Triku statīva. Tāda, lai mums visiem būtu vieta tur būt.
Un kaķi izpētija objektu 3minūtes pēc meistaru aizbraukšanas:)

 Un Pat ja sākumā bērni domāja, ka tas būs batuts vai darbīca... bet noteikti ne šūpoles.. Un centās apdzīvot statīvu - kā vien mācēja.. rāpties un cīnīties.. bez striķiem:) un tad ar.. jau process vien, ka divi nepilnus 130 cm gari bērni cenšas uzmest striķi , lai iekārtu šūpoles un izdomātu kā.... & sadarbotos.. uhhh..

 Tad domāju, ka tā ir pati lieliskākā dzimšanas dienas dāvana- gan lielam, gan mazam..

 Rega bija satraukta bez gala...:) Viņa par spīti savai gudrībai nekad nav mācējusi izvairīties no šūpolēm . Viņa vienkārši iet. :)

 Nu un mans trīs naktis - lipināt darbs. Realizējās hantelēs.. paldies Dievam, ka mani neaizveda uz Depo pēc milzīgajām Bumbām.. būtu jālipina visas 5cas naktis.. :)

 Un no rīta statīvs vēl ar vien ir tur:) un Ballīte var sākties... - nudien.., parasti cilvēki saka, ka nu mēs to daram tāpēc, ka tāds ir mūsu darbs.. bet nu es teikšu , ka tāpēc, ka mums ir superīga meita, kura mūs iedvesmo darīt. Bērni nudien - Tev liek saprast , ka Tu vari tik daudz.. un maz vienlaicīgi.

 Brīvībā... !!!

 Un tas mazmazītiņais. Viņš vienkārši tik ļooooti papildina mūsu komandu. Nu ne gluži nokrist zālē un raudāt no laimes.. bet sēdēt zālē un skatīties kā viņas aug noteikti varētu:)

 Nu tiešām... Jau septiņi gadi. Neticami..

 :) un spēlēties kopā ar bērniem - " Re - es arī māku" :) Nu kas var vēl vairāk bērnu iedvesmot ...

 Un Tie tiešām ir dilles draugi..  viņa pati ar viņiem iepazinās, viņa pati viņus ir izvēlējusies kā sava miera un prieka cilvēkus, kurus bez satraukuma un ar satraukumu gaida. Ar pārliecību, ka tieši tos viņa grib redzēt..Un tas ir skaisti. Ja vēl mēs kā vecāki apņemtos - ballēties pa māju bez dekorācijām biežāk.  Jo tie visi bērni tak ir tik smaidu izraisoši.. - Jā.. man viennozīmīgi Patīk bērnu ballītes:) Tādas kur katrs katru pazīst.. Mazas.

 Un H & H komanda ir vienreizēja:)  viņi spēj sadarboties tā  , kā māsas savā starpā nu nekādi:)

 Un bērni "Cirka" ballītē uzstājās - katrs ar savu iznācienu, daži pat ar asistentiem:) Nu tik drosmīgi!! Malači! Es no smiekliem un applaudēšanas tiku tikai pie miglu bildēm:)

 Bet nudien.. iznākt no aizkariem un uzstāties veselam baram pieaugušo.. Uhh. nu es nevarētu. Man vajadzētu ļoooti saņemties..

 Un mana Mamma :) viņa pat no rīta vēl nezināja, ka būs Cirka ballīte, jo esam tieši tik forši, lai viņai - kaut viņa katru dienu ir kopā ar mums:) to nepastāstītu.. jo likās tak ka viņa zin:) ha ha ...   Bet viņa bija gatava ar savu uznācienu:)  Un mums ļoooooooti patika!!!! Bērniem ar:))

 Asistēt un palīdzēt:)

 Krāsoties un iejusties tēlā:)

 Bet viņa tā klusiņām un vērojot.. baudīja svētkus. Paldies viņai par to! Viņām par to, ka viņas mums ir. Tad mēs tādi stipri. Kaut ticiet man.. pēc šitās darba dunas... piecelties septiņos no rīta.. lai dekorētu ballīti savā pagalmā.. vajag milzīgu motivāciju.. viena brīvdiena un pat tā nav brīva:) ehhh..

 Un Paldies viesiem, ka palīdzējāt "Lietus" efekta dēļ.. novākt dekorācijas! Un Paldies Valter par statīvu:) Un Omēm par gardām kūkām! Un viesiem par to, ka tik burvīgi. Kā vienmēr! Un paldies visiem Lietus Dieviem, ka Dilles dzimšanas dienā smidzināt - vienmēr sāk tikai vakarā:)

Muļķīgo ideju realizācija = prieks.

Muļķoties ar burtu kubiem. Ik pa laikam ir patīkami tikt vaļā no idejas - to realizējot. Protams es jau kādu laiku esmu atmetusi domu, ka es pati varu visu sazāģēt un salīmēt. Bet ideja realizēta. Un man patīk. 

 Bet man oficiāli ir - 30! Tāds apzinīgs un apaļš cipars. Jūtos muļķīgi, jo man jāsaka, ka patiesi nejūtos tik veca, bet tā jau saka visi. Un es ar. Kaut ir dienas, kad es izjūtu savu vecumu vai esību. Piemēram ar muguras sāpēm. Bet nu tas ir tāpēc, ka nu nav jādara tas, kas nav jādara meitenēm jaunībā:) Jo citādi būs kā man - pienāk 30.. un "AU".

 Kino nakts zem debesīm. Visi aizmiga.. un es viena ar bērnu dārza apsargu, kurš izkāries pa logu.. skatījos savu romantisko Kino. Bet tā jau ir. Vasara ir tieši tik, lai nevienam nebūtu laiks pat noskatīties ar mani kino, jo katra miega stunda ir dārga.

 Es reizēm šuju. Šujmašīnai gan nepatīk šūt +30 grādos.. viņa man tad lēni rūc pretī. Un pirksti piesvīst pie auduma.. Bet melleņu abažūri gatavi.

 Un Kukurūzas tik gardas, kā zirņi..

 Kad ziemassvētku pērles pārvēršas piecu minūšu "Getsbijā" ..

 Bet mājās tikmēr citas kompozīcijas top.. un tik skaistas! .. Visādos zemes toņos picas un gardumi.

 Kino kompekts nokomplektēts. Var iznomāt  iekš www.konomat.lv

 Bet Līst..! Un kino vakari pārvācās uz šobrīd tukšo istabu. Kino istaba! Jo ja var būt Cirka istaba, kāpēc , lai nebūtu "Kino" istaba..

 Vasaras sezonā TV skatīšanās ir samazināta līdz minimumam - pāris dziesmu video klipi deju priekam un kino filmas vakari ar projektoru..  - uz TV ir uzlīmēta fotogrāfija, kura visu laiku krita nost. Izrādās ka ir arī slepenie nakts skatītāji. :)

 TV ballīte.

 Un koka baļķis(kurš ir vecākā mūsu mēbele) sākumā tas bija plauktiņš, tad kaķu nagu asināmais, tad puķu poda turētājs, tad mazmazītiņā benķītis un tagad TV galdiņš. Izcili! Un viens baļķis!

ir.

Tā nu tas ir. Ja Rega 3x dienā nogāž mazāko.. tad viņa 10x dienā izraisa smieklus. Bet es vismaz 7x dienā sabļauju uz viņu. Jo šķiet , ka nogāzt bērnu statistikai vajadzētu mazināties, bet Nu.. skaidrs ir viens.. ka viņa gāž ar mīlestību:)  

 Un Reizēm mīlestība ir līdz kaulam skumja. Mūsmājās tētis tiek dievināts tik, lai pieraudātu spilvenu vakaros un rakstītu vēstules uz logiem..   jo jāstrādā.

 Bet ir dienas, kad es saņemos un ļauju viņai nākt līdz uz darbu. Padomāt par darbu var tieši 80% mazāk nekā parastā dienā.. , pat ja tā diena nav "birojnīcā" - tāds viens maz cilvēks var pārņemt visu noliktavu savā varā, jo "Ki-kī...." skanēt skan..

 Un - lai patiesi sākumā domāju, ka nekad - nekad neiemācīsies šī jaunkundze braukt ar riteni, bet tas jau tikai manā prātā.. iztēloties muļķības.

 Apēst visu līdz pulkstens 11.. lai cik daudz arī nebūtu līdz paņemts.. , tā lai varētu sākt dīkt , kad mēs brauksim uz "Lakstos" ? Puķu tirgošana ir asinīs..:)

 Uzklāt gultu noliktavas plauktos...

 Puišiem savi triki.

 Nu kur vēl.. kur vēl ir tāda vieta, kur bērns var staigāt pa lielo skatuvi.. un vēl mazliet tipināt no prieka? Ziemeļblāzmā tāda vieta ir.. tā ir fantastiska!!!! Tukšums!!! un klusums!

 Kaut parkā noteikti ir rosība un cilvēku netrūkst..

 Un man patīk lietus, bet viņš varētu parasti nelīt tajā mirklī, kad man ar velo jātiek līdz darbam. Pieklājīgu izskata domu jau sen esmu atmetusi.

 Un ehh... cik skaista dāvana tapa! Patiesībā gribētos, lai katrs var lakstos ienākt un iesaiņot dāvanu pats.. apzīmēt, aplīmēt.. nu tur uz vietas ar esošajiem materiāliem..

 Man ir viens talants - es protu sisināt caur zobu šķirbiņu. Es tā sisinu, kad saucu suņus, es tā sisinu, kad saucu bērnus.. es tā sisinu lielā pūlī, kad negribu bļaut, bet gribu lai cilvēki zin, ka saucu un gribu lai paskatās uz mani.. - un tad ir pilns Dailes teātris ar skolēniem.. un vecākiem.. un Man gribas zināt, kur sēž mans mazais brālēns.. Nu kur? Es Uzsisinu - un viena vienīga galva pagriežas ! No visa milzīgā pūļa viena galva pagriežas , jo dzird - to ko citi nedzird:) Slepenais signāls, bet es nemaz nezināju, ka viņš to zin:)  Juhuuuu....!

 Un vēl , katru reizi - kad dodos garām šai ēkai es iedomājos par to, ka tur dzimis mans lielais brālēns, bet izrādās, ka viņš to nemaz nezināja.. Nu tā tas notiek. Katru dienu - kaut ko zināt... Uzzināt.

 Mēs ārā iesim " - Jo?"  Bet nu ja Jūs nezinat, kāpēc ir vajadzīgi lietus kostīmi. Kaut man pārdevēja iekš "Mothercare" vienreiz teica ka tas jau esot tāds kostīms, ko vienreiz uzvelk un atstāj skapī.. nu nezinu.. es viņu atlaistu! Jo Hmmmm... viens no vajadzīgākajiem prieka apģērbiem mūsmājās.

 Es solīju, ka divu nedēļu laikā uztamborēšu jaunas šūpoles.

 Plunkš. Gārņi tak tā dara.

 Un vecums nenāk viens.. es to krāsas smaržu vairs nespēju izturēt.. man pat liekas ka viņa iesūcas caur ādu manī.

 Es gribēju krāsainus, bet atnāca balti.  Protams - jo tādus pasūtijām, bet nu es gribu krāsainus.

 Kur krāns tur noliktava. Bet atrast noliktavu var tikai picas kurjers. Un noliktava atrodas blakus bumbu patversmei un bijušajai Tanku rūpnīcai, bet to ar neviens nezin, gluži kā to - kā izskatās krāns:) kurš nemaz nav krāns.

 Nu gārni- turies un mirdzi!

 Tiešām - biju skumja, kad lidojošo zirgu krelles atšķīrās no pasūtītā attēla - un šķita, ka nekad nekur nevarēs lietot, bet - ta ta rā..... viss notiek kā tam jānotiek, jo tā jau ir ka vismaz reizi gadā, kāds patiesi grib ballēties ārpus pieņemtā standarta.

 Bet skaidrs ir viens, ka skolā cilvēkiem iemāca grāmatu, bet neiemāca izdomāt grāmatu pašam. Salikt kopā no a-z. Es reizēm skatos un brīnos.. no kurienes tas viss viņam? Tā spēja salikt kopā. Prātā un realitātē.

 Tieši tik skaisti ziedi zied manā dārzā.

 Un putni dzied, katrs savā valodā.

 Un ziedu pāvs. Reizēm es darbā darbu bezjēdzības... spēlējos ar putniem un ziediem, bet kurš gan cits, ja ne es? Un reizēm prieks pārvēršas par rezultatīvu jēgu.

 Nu kas vienam daudz - tas citam maz.

 Matemātiku skolā jāmācās , lai spētu sarēķināt cik ziedus - Tev vajag pasūtīt un nopirkt, lai varētu uztaisīt vienu augsto kompozīciju.. cik desmit.. un cik divas:)

 Nokavējām autobusu.

Bet visā visumā.. arī es, arī es.. par spīti darbiem un bērniem un vispār vasarai plānoju doties uz blogdraugu nometni..!!!