izburtot. no sirds.

 Burtot. Izburtot . Izteikties burtos. Es burtiski varu teikt, ka krāju piparkūkformas un burtu formu ienākšana manā patiesi vēl mazajā "kolekcijā" - patiesi dara māla/plastalīna brīžus - Burtot un izburtot visu ko redz.jūt. Pilnus.. Dillei šobrīd mīļākais burts ir "Y" , bet man visi..

 Un šūpoļstriķis katru dienu ieņem citu stāvokli un formu. Pat vairākas reizes dienā! Un ar katru dienu pirksti kļūst stiprāki.. lai karātos.. un pēdas , lai noturētos.., kad pēdā griežas - patiesi nemaigs lina joks.  Pieci ar pus nenovērtējamu metru. Nemaz nebiju domājusi, ka šūpoties istabā un veidot katru reizi citu.. būs tik viegli un kāds to no sirds lietos.. un mācīsies visādus jokus, kurā stūrī kokam turēties, lai nenolidotu uz ne visai mīkstās grīdas..

 Un skaidrs ir viens, ka mēs vilcienu lietojam daudz.., bet pēdējos 2 mēnešus nav nācies..- tas nozīmē, ka To mēs neesam darījušas nekad! Jo ja cilvēks - Četros gados nekad nav braucis ar vilcienu , tas tak nozīmē, ka viņš nav braucis nekad. Trīs gadi neskaitās. Un man smiekli.

 Bet kokos urbjas caurumi un veidojas virtenes.. pāris koki izveidojās Ziemassvētkiem par godu.... egle.sniegs.sniegpārslas.

 Bet burtotie sveicieni atkal ceļos uz lakstos. No sirds..

patriõtiskais rudens mēnesis.

Visas dienas skrien uz priekšu Nemanot! Un maziem soļiem eju arī es - uz priekšu vien! 

īsts - dzīvs burts "K" , ja lasa no Jūras puses..:) bet nez vai citi bērni ar rāpjas kokos? Un tad  netiek lejā? 

 Paldies- "Cilvēka mazuļa " ierakstam par ekskursiju uz- Gauja ietek Jūrā vietu.., jo vienmēr braucam uz Lilastes Jūru mazliet tālāk.. tad droši braucām iekšā.. un patiesi tur tik pat tālu visi no Jūras dzīvo kā Lilastē.. un  koku Daudzums  no upes patiesi jūtams:) Lielo koku.. tieši tādu.. no kuriem var būvēt karuseļus..

 Kaut kociņus ielasijām.. pašai šķiet, ka tur tie koki upes krāsā un vēl nav izbalēt uzspējuši.. bet būtību jau nemaina.. jo dārgumu pilna piekraste. Un neviena cilvēka.

 Vannass procesā izdomājām izveidot gliteru bumbu.. kaut efekts nebij cerētais, jo gliteri tik ātri nosēžas, ka nemaz i nobildēt nevar uzspēt.. Nav tā efekta, kas tām "sniega bumbām" kur putenis vērojams kaut mirkli..  bet to projektu mēģināsim vēlreiz..:) ar līmi un vieglākiem materiāliem..

 Kaut dillei jau patika ļoti.. spaini gan vajag noteikti lietot, ja negrib no vannas izvilkt gliterotu bērnu:) lai tie spīdumi tomēr spainī peld .. ne pa visu "dīķi"

 Bet vēl es kaut kā neguļot savā gultā biju palaidusi garām to apjausmu, ka man ir forša gulta.., kurā es patiesi arī guļu.., gulta - kuru ir vērts saklāt.. - un vēlreiz uzsveru, mana gulta, kurā guļu es un varu darīt jebko:) attiecīgi naktī.. - tad nu apjausma ir tāda, ka gultas skaistais pārklājs ir pilns ar neizmazgājamiem krāsu, līmju.. nezinu ko traipiem, jo būsim godīgi.. viss radošais 80% notiek uz tās, jo 2x2 metri ir pietiekama vieta izpausmēm.. bet pārklājam iedvesmas nav.. bet spilveni.. spilveniem gan, jo man vienmēr ir gribējies īpašus sajūtu spilvenus.. tādus.. kā man Omei taisīti.. mezgloti un šūti.., to es nemāku.. bet māku "izdurt ar adatu, kurai galā ir diegs" to, ko uz auduma uzzīmējam mēs visi... tādu īstu sajūtu zīmējumu.. , lai rastos īsts sajūtu spilvens.., tāds ko nodot paaudzēs.. kaut ar traipiem.. , tādu - ko es pati gribētu.. redzēt uz savas gultas..

 Un viņa katru dienu iemācas zīmēt ko jaunu un savādāk.. un negribas palaist garām to mirkli, kad viņa cilvēkiem roku vietā zīmē spārnus... Dievīgi..

 Un vecās tapetes pagrabā..tieši tik, lai tās līdz pavasarim zīmēt zīmētu.. no visām pusēm.. un sarullē un noliek malā.. līdz nākamajai zīmēt stundai..

 Bet ikreiz , kad dille paliek mājās ar kādu "apslimt" kaiti.. mēs ļoti daudz mālojam.., runājam.. mālojam.. un veidojam... un kaut kas no visa nokļūst lakstos, lai ceļotu līdz kādam augam vai pušķim..

 Šodien tika pabeigti mazie Pilsoniskie patriõti.. par godu Valsts svētku mēnesim.. un "baltos" sniega putnus.. tie atlidos nemanot.., bet patiesībā, lai cilvēki neaizmirstu savus putnu draugus pabarot.. tos, kas apsniguši balti.. un gaida..

 Jautāju dillei - kas ir patriõti?
Dille - Nezinu
- Kādi ir latvieši?  .. un viņa atbild : draudzīgi..! un savieto tos patriõtus tuvāk:) kaut viņa bij pārliecināta, ka mēs karogu vietā liksim zvaigznes un tās būs fejas ar zižļiem..!

 Bet visādi citādi.. par spīti tehnikas klibošanai.. man vēl ar vien patīk bildēt cilvēkus .

 Un vēl šī ir mana 2011.gada mīļākā galda karte. Kaut mājās nevarēju atrast nevienu šķīvi, kas būtu Latviski piemērots tautu dēlam..:) un lina salvetei.

gliemeži.rudens.

Nedēļas sākumā dzīvoklī noteikti nebij diez ko siltāks par ārpasaules siltumgrādiem, bet logi aprasoja uz nebēdu un gliemeži, bij sazīmējuši takas. Vienu atradu ātri, jo tas bij uz dilles auduma ponija atstājis pēdas un tālāk par galdu neticis.., bet viens uz stikla ballīti rīkojis.. pa abiem logiem.., to atradu pēc divām dienām. Izvadīju abus pa logu. Bet viņi man lika reāli smieties. 

 Un vēl ir nereāli labi, ka vecās "neko nedzirdu" nokias vietā ir uzradies tālruņaparāts, kur var iebildēt kadrus un uzreiz nosūtīt tos cilvēkiem.., kam svētki un kuri tādas lietas kā MMS jau ir iepazinuši pirms gadiem, atšķirībā no manis.

Un puķu nosaukumus vēl ar vien neatceros.., bet manai Rīgas Omei mīļākās puķes ir kallas. Kaut viņa ļoti konservatīva, bet kallas. Lūk skaisti.. tāds ietīts ziedlapu noslēpums... taure..

 Nezinu ko - dara citi, kad viņiem ir labs garstāvoklis..  Bet viņš lec un dzied.. :)

 Skrīveru Dendrārijs - maģiska vieta, kaut patiesi šķita, ka esam nedēļu par vēlu, jo viss bij beidzies.. pat kļavu lapas toņus zaudējušas..  , bet mums jau tikai iedod takas un svaigu gaisu..  Kad dille bij pavisam sīciņa.. braucām uz Dendrāriju bildēt viņas alni un mīkstos lāČus.. un dejot lapās.. vākt lapas. Milzu lapas sirds formā. patiesībā - šķiet, ka tieši tik lielu sirdi vajag, lai to rudeni mīlētu. Cauri vējam un dzestrumam lietū.

 Lapu lietussargs un lapu lietus.

 pāris kamolu "reciklētas" kosas "dzijas" .. un cepure rudensdienai gatava - tādai smaida pilnai dienai. Muļķību pilnai dienai. Īstai brīvdienai.

 Un pat ja Lapas bij slapjas.. es patiesi šodien biju nosalusi tik, ka pat nejutu, ka mitrums iesūcies. ŠĶiet, ka siltāk pat bija.

 Aizripojām arī Līdz Koknesei - Likteņdārzam un par spīti vējiem un lietiem, dzērām karstu kakao.. pieveicām visas takas, atradām skaistākos ziedus.. un atvedām tos mājās:)

 Bet gliemežaugi jāsastāda pa podiem. Podu nav. Devos pēc zābaka uz pagrabu.. jo viens tur palika, kad otrs pagājušo gad par puķpodu pārvērtās un šobrīd dzīvo "lakstos" uz letes. Šis zābaks manā prātā vēsturisks, jo agrāk par sētnieku strādājot varēja pie dzīvokļa tikt - tajā rajõnā. Un.. un.. manās atmiņās visas ielas tīrīšanas un kāpņutelpu slaucīšanas patiesi smaida pilnas. Bet galvenais - caurumu podam vajag, lai kāds pods..Patiesi vajag.

 Bet dille no pagraba uznesa - konstruktõru.  Uzbūvējām tautu meitai auto. Lai brauc.  Un Tautumeitas labi brauc:)

tamborētas šūpoles. pasaule.

Pirksti darbojas un domas sakārtojas. Cik skrienot es izjūtu asinsriti, tik adot/tamborējot/adatojot domas. Izjūtu savas domas, viņas rodas tur tik -tik -tik -tik..  Neapturami.  

Kartõna maskas. Bet Rīgā vēl ar vien tikai melnā krāsa. Nevienas citas. Pārējās laukos - patiesībā jāvāc ciet, lai nesasalst.  Dievinu maskas, pārģērbšanos. Maska uzkrīt uz deguna un dille runā kā mazs francūzis..:) 

Bet brokastu kafijai paralēli lasot franku un domājot par pasauli. Smaidīju par cilvēkiem, kurus nejauši iepazīt sanācis, tad par tiem lasīt žurnālos pavisam citādi šķiet. It sevišķi, ja vienā izdevumā atrodas vairāki no tiem.. Mans prāts ir pilns ar stāstiem. Ar stāstiem par cilvēkiem... Ar stāstiem, ko viņi varbūt nemaz neatceras, bet man pilns prāts un smaids sejā. Jo katru dienu rodas jauni. Jaunas iespējas iepazīt cilvēkus. Un sajūtas vaļā, lai sajustu arī stāstus. ne tos ko raksta žurnālos.    

bet kamoli jau bij ziemas miegā zem gultas palīduši. Es palīdu zem gultas, bet tos neatradu.. Tad izrādās zem kleitām  - drēbju skapī, atradu tos.  Tad nu no Trīs kamoliem + vienas lielas tamboradatas un 5.5metriem lina virves sanāk - tamborēts šūpuļtīkls vai tamborētas šūpoles. Nezinu . nezinu. Kaut kas tāds, kur var šūpoties. 

es savu pirmo šūpuļtīklu atceros Ventspils omes veidotu. Ticu, ka viņa no tīkliem/diegiem/virvēm varētu jebko uzveidot. Viņai prāts darbojas telpiski un šķiet arī mehāniski pareizi. Atceros, ka tas karājās starp Rekša būdu  un lielo vītolu - un tur varēja sasēsties daudz. Bet šajā viens. 

Ceru viņu apaudzēt ar bumbuļiem. tik pūkainiem, kā lina diegu pikām, bet domas tik iet uz priekšu tik - tik - tik... es tagad zinu, kā jātamborē bumba. elementāri izrādās., bet kamēr neizmēģini.. tikmēr jau nekas nesanāk. 

Skrienot pa mežu domāju par krāsainiem stikliem. spoguļiem. gaismām. Nez par ko domā citi? Un kāpēc Šmerļa mežā ir tik daudz skrējēju , bet Biķernieku neviena? Un kas gan ir noticis ar to onkuli, kurš kalna galā pūta tauri, kamēr viņa pūdelis izošņāja mežu? Un vispār... man ļoti gribas ēst.

mīlestība rudenim. biželēs tautiskums.

Kur dzīvo bizbizmārītes ziemā? Un reizēm šķiet, ka viņas pat peldēt māk.. "jaunībā" ar suni bieži gājām vienas gar Jūru.. Liepāja - Ventspils.. Kolka-Ventspils , Roja-Kolka-Ventspils, Pāvilosta-Liepāja.. iet un apiet un ieraudzīt.. tad reizēm ir dienas, kad vienīgie draugi ir kaijas un bizbizmārītes un kuģi, spuldzītes(nesaplēstas) un  kurpes ..

Braucam uz Jūru?

Dille:  - Nē! Uz laukiem gribu! .. 

Bet es gribēju uz jūru. Un tikām. 

Bet visā visumā man baltajai istabai gribējās tautiskus karogus. Latviski tautiskus. Jāgaida būs kāds gadatirgus lai pie kādas tautiskas Jostas tiktu, lai tās par karogiem pārvērstu:) vai vienkārši izkārtu.. Bet nudien prieks, ka šujam veikalos ir parādijušās "prievītes" .. tautu meitu biželes un slinkā stīpiņa. un Patiesi skaisti izskatās. es nezinu vai dēļ latviskuma. vai vispār..

Baltās oderes trīsstūri un pāris mirkļu šujmašīnas.. un  ķep- ļep fosfõra/neona krāsas virsū..redzēs vai spīd.. nu spīd.. spīd tai naktī:) sākumā... bet būtu jākrāso otreiz, tad spīdētu pa ritīgo. 

Bet es mīlestībā rudenim spēju atzīties jebkurā laikā. Dievinu rudens sārtos vaigus, dievinu caur degunu ievilkt dzestrumu. Dievinu šalles, cimdus,zeķes. Rasu.miglu.salnu.lapas.krāsas. Rudens ir man - kā citiem pavasaris. Saules baterijas lādējas laukā, bet rudenim ir iespaids uz manu smadzeņu puslodi un sirds garstāvokli.