kabacis.

Skatos no visiem lenķiem - un ķirbi vai kabaci .. kadrā neatrodu. Bet tas tur ir.  

Un nav ko slēpt patiesību, vai ne? Lustra ir kabacis un māksla top mokās. Milzu. 

Aizver acis. Neskaties. Nerunā. Nedomā. Nekomentē. Un neskaties. Negaidi. Nedari. Dari. Aiznes. Nē. Uzliec. Novāc.  Un galvenais - neskaties. "Bet kā - Tev liekas - izskatās labi?" 

Un tie gājputni aiznes ziņu uz Dienvidiem.. , par klusiem sapņiem, par skaļām vēlmēm. Un kā, lai vēl skaļāk izsakās, ja ne parāda? 

Bet mokas - ir vien emõcijas , cilvēkam pašam pret sevi. Dialõgs ar savu fizisko un garīgo spēku, jo iztēle skrien tam visam pa priekšu. Un ne vienmēr viss notiek, tā kā iztēlots. 

Un katrs tās emõcijas izdzīvo savādāk. 

Bet man prieks. Neizsakāms, ka varu būt daļa no tā visa. No visa.
Un - Paldies.
Un es ticu, ka katram ir sapņi. Man burtiski žēl, ja kāds padodas pusceļā, lai tos piepildītu.. , arī es reizēm apstājos, ieciklējos, padodos. Apēdu kilogramiem šokolādes .. meklējot mieru un pareizās sajūtas.
Bet mirklī, kad esam mežā.. un mēs tur esam.. vai tā nav burvīga atbilde visam - it kā nepareizajam..? Visiem, kāpēc ir tieši tā?

Un pašā Rīgas vidū - šuj visskaistākās krievtautas princešu kleitas..  un manā iztēlē. Pat ne tikai svētkos.., bet arī ikdienā... meitenes staigātu ziedpilnās kleitās. Jo viņas zied. Ar vai bez ziediem...., bet  ar ziediem vēl vairāk.

Mīlas karogs piesliets un piesiets.  Un kosmosam visi mājieni doti.
Pus karaļvalsti par viņas sirdi. Kāds dotu.

ostentatīvs meža mirklis dienas garumā.

Zelta krāsa vairs sen nesaistās ar kaklā sakārtiem kilogramiem un pirkstos ievītiem gredzeniem. Zelts saistās ar siltumu. Tīri sirdī un sajūtās. Pilnību. 

Krāsu, kurai piestāv rudens un cilvēku miers. 

 Zelta diegos savēru dzērvenes. Zelta cepures burciņām uzvilku.
Zeltā iešuvu Čiekurkalntirgū atrastos tamborējumus. Tos gan atrada Valters un nokaulēja cenu līdz trakam minimumam.  Bet citas "antīko" lietu tantes tur gribēja - piecus latus pa sedziņu prasīt.. un ja jau tas man esot dārgi, tad lai tamborējot pati.. Un aiz stūra uztamborēju ar.
Bet tai "dārgajai" tantei- to sedziņu bija Kastēm.. , kam viņa to tur taupa.. nav zināms.

 Mucenieku meža labirintos iemaldīties un atgriezties pie zināmām "takām" ...

 Un kā, lai to pastāsta... Man nesalst, ja tam ir mērķis. ... Sāk salt tikai tad, kad mērķis jau pazudis. Un salt man sāka ienākot dzīvoklī. Tur bija ledusskapis.
Pēdas krāsnī sildīju un par šokolādi sapņoju.

 Un ir cilvēki, kuriem ir pašiem sava priežu pļava. Viņi var uzklāt sev brokastis un brokastot mežā. Zem priedēm.  Zem gājputniem.
Es gribētu savu priežu mežu un varbūt .. tikai varbūt-.. valsts mežā kādu mirkli.. kādu stūrīti var iztēlot par savu.

sukulenti.

 Uz mazas maliņas.
Uz šauras rāmja maliņas.
Būs sukulentu dārzs.

 Jo aug. Viss aug arī rudenī.
Sajūtas pret visu dzīvo.

 Mitrums mīlestības karoga "žūt" procesam netraucē. PVA ir spēks. Neredzams spēks.
Kaut kleitas uz veļas šņores žūtu tik ātri kā PVA.

tirgot. ĒNU.

Tieši tāda diena, kad no saules negribas paslēpties ēnā. Gribas to ielaist istabā, kleitā, matos - un pat acīs.. 

Tirgot. Tirgot .. notirgot. Ko tirgot Miķeļdienas gadatirgū? 

ĒNU. 

Meklējām priekšmetus. Sagādājām materiālus. Un dienas laikā veidojām prototipus, lai naktī (tumsā) būtu vieglāk..

 Lūdzu - izdomā skaistus vārdus.., tad sameklē burtus vārdiem..

 Tātad mūsmājās atkal notika - fotopapīra izgaismošana. Attiecīgi .. spēles - "ĒNA" veidošana..
Izmantoju : padomju laiku fotopapīru &fiksāžu, mūslaiku - Agfas papīra attīstītāju.. - un to visu var iegādāt Rīgā, LāČplēša ielā 56.., man tā vieta patīk labāk par fotoklubu..

 Sarkanajā gaismā - fotopapīrs netiek izgaismots. Uz fotopapīra loksnes - tiek veidots stāsts.

 Daudz stāstu. Kaut dille labprāt visu  saliktu tā pat vien.. Notiek tumsā tītas.. sarunas un kompromisi. Kļūmes un varoņdarbi.  Šķidrumos - mērcēju es. Viņi liek. Dille izgaismo.   Divu stundu laikā tiekam pie - piecpadsmit lapām.
Bet - lai cik vienkārši tas liekas - mirklī, kad viss jādara pašam.. tas ir diezgan pinķerīgi.. gan sagatavošanās, gan realizācija, gan darba patiesa pabeigšana..

 Skalot tekošā ūdenī.

 Žāvēt un iet gulēt.

 Zvērs vārdā - Laminators , tiek pie darba. Un Fotopapīra izgaismotās loksnes - tiek ielaminētas .. drošā apvalkā. Paliek taisnas un pieskārienizturīgas.

 Ļoti saspringts process, jo visu laiku nepamet sajūta, ka kaut kas piedegs, iestrēgsss.. neizdosies, bet izdevās.

 Rakstīt zīmogu. Domas deguns visam seko.

 Drukāt - priekšmetu kastītes.

 arī Valteram sanāk pirmais zīmogs.

 Caurumot kastes(jo izrādās pāris priekšmeti pārsniedz iepakojuma izmērus)... Personalizēt tās.

 Sabērt priekšmetus.  Cerēt, ka neviens nav noklīdis no pareizā komplekta.

 Priecāties un brīnīties.

 Un beigās izmēģināt - pašveidoto spēli "ĒNA"..

 Katram sava mīļākā lapa.  Mana ar Otu.

 Kad iepriekšējā naktī beidzām likt ēnas.. - dille veidoja sev savu spēli.. no mīļajiem ornamentiem.. piestūķējot pilnu lapu.. Un šodien izrādās, ka tā ir varen grūta spēle, ja neskaita pogcaurumus , tad var kļūdīties viegli...

Projektam iztērētas - neskaitāmas pacietības & darba stundas.. un  patīk, kad pašiem patīk rezultāts... 

PS.  Phõs = Gaisma. 

Grapho = Rakstīt.

Mēs ar gaismu uzrakstījām ēnas.  

PSSS- prasu dillei "par cik konfektēm/gardumiem Tu vienu spēli pārdosi?"
Viņa : " vienu par -3, otru par 4, trešo par - 5"
Attiecīgi rīt būs daudz cepumu un konfekšu:)

gājputn.soda.deglis.

 Bumbuļ-zeķes... Man ļoti patīk adītas zeķes... citu vairāk, savas mazāk, bet arī manām ir salstošu pēdu fanuklubiņš. Lokāls, bet iedvesmojošs.. , kamēr viņa mācās baletu, tikmēr es aiz durvīm adu.

 Bet dilles skolotāja(kura esot visforšākā no visām) - iedeva Putojošā briesmoņa/krokodiļļļa recepti.., man šitādi mājasdarbi patīk, ja par tiem bērns runā jau iepriekšējā dienā... tad jau vispār...

 Beigās gan vienas tējkarotes vietā iebērām pamatīgu zupas karoti ar - sodu... un tad bij ritīgs vulkān-efekts!!!  Bet : Etiķis + šķidrās ziepes+ soda(pēdējā) = ķīmisks burbuļojošs efekts.

 Tieši pie plastalīna plauktiem(rimī)  šāda kastīte , kurā iekšā.. kaut kāda nenosakāmas konsistences masa..- pieņemsim, ka vasks:)  Bet vasku jau bērns ar rokām izmīcīt nevarētu..
Mūsmājās = Ļoti dzestrs, tad pirkstos neko sasildīt gribot nevar.. : ielikām cepeškrāsnī uzsilt. Mazliet līp pie pirkstiem un vēlams turēt pa rokai kādu nederīgu lupatu, ko pēc tam nav žēl izmest.. + arī galdu labāk noklāt ar sviestpapīru.. , jo no šķīvja notīrīt to bij varen "ļipīgi" (saldētavu gan izmēģināšu uz sveČtura)

 Bet deglīša virvīte, kura pievienota komplektam - ļoti kvalitatīva un laba..

 Un viss tiešām bērna rokām izdarāms un paveicams.. un deg.., deg ļoti labi, ja svece ir resnāka, ja mazāka, tad jau izdeg žiperīgi..

 Bet tad kad viss izdedzis, tad vēl sanāk uzveidot bumbu.., kura deg un deg..

 Teikas  puķuÕpja dālijas & Čiekurkalna tirgus gardumi..

 Pārgājiens līdz Linezeram. Pikniks. Pīļbarošana. Tējošana.

 Biķernieku meža karti jāsameklē.. ar visiem kalniem/lejām/ieplakām..

 Lapu. lapas. Taku takās atrastas.

 Dilles milzu gultā jau sen bij uzslieta milzīga kaudze ar grāmatām.. un šodien uzzināju - kāpēc.. Jo tur pašā apakšā bija pasaku grāmata , kurā spiedās - āboliņš..  , viņa pat atcerējās, kurā pasakā tas glabājās..

 Neesmu vēl redzējusi nevienu gājputnu kāsi..

 Vakara atklāsme : patiesi vajadzēja vasarā spiest visas iespējamās puķes, ko satiekam ceļā..., bet Tur ārā vēl zied.. daudz un dikti.. - vēl ir ko nospiest, un paslēpt zem milzīgas grāmatu kaudzes..