Muļķīgo ideju realizācija = prieks.

Muļķoties ar burtu kubiem. Ik pa laikam ir patīkami tikt vaļā no idejas - to realizējot. Protams es jau kādu laiku esmu atmetusi domu, ka es pati varu visu sazāģēt un salīmēt. Bet ideja realizēta. Un man patīk. 

 Bet man oficiāli ir - 30! Tāds apzinīgs un apaļš cipars. Jūtos muļķīgi, jo man jāsaka, ka patiesi nejūtos tik veca, bet tā jau saka visi. Un es ar. Kaut ir dienas, kad es izjūtu savu vecumu vai esību. Piemēram ar muguras sāpēm. Bet nu tas ir tāpēc, ka nu nav jādara tas, kas nav jādara meitenēm jaunībā:) Jo citādi būs kā man - pienāk 30.. un "AU".

 Kino nakts zem debesīm. Visi aizmiga.. un es viena ar bērnu dārza apsargu, kurš izkāries pa logu.. skatījos savu romantisko Kino. Bet tā jau ir. Vasara ir tieši tik, lai nevienam nebūtu laiks pat noskatīties ar mani kino, jo katra miega stunda ir dārga.

 Es reizēm šuju. Šujmašīnai gan nepatīk šūt +30 grādos.. viņa man tad lēni rūc pretī. Un pirksti piesvīst pie auduma.. Bet melleņu abažūri gatavi.

 Un Kukurūzas tik gardas, kā zirņi..

 Kad ziemassvētku pērles pārvēršas piecu minūšu "Getsbijā" ..

 Bet mājās tikmēr citas kompozīcijas top.. un tik skaistas! .. Visādos zemes toņos picas un gardumi.

 Kino kompekts nokomplektēts. Var iznomāt  iekš www.konomat.lv

 Bet Līst..! Un kino vakari pārvācās uz šobrīd tukšo istabu. Kino istaba! Jo ja var būt Cirka istaba, kāpēc , lai nebūtu "Kino" istaba..

 Vasaras sezonā TV skatīšanās ir samazināta līdz minimumam - pāris dziesmu video klipi deju priekam un kino filmas vakari ar projektoru..  - uz TV ir uzlīmēta fotogrāfija, kura visu laiku krita nost. Izrādās ka ir arī slepenie nakts skatītāji. :)

 TV ballīte.

 Un koka baļķis(kurš ir vecākā mūsu mēbele) sākumā tas bija plauktiņš, tad kaķu nagu asināmais, tad puķu poda turētājs, tad mazmazītiņā benķītis un tagad TV galdiņš. Izcili! Un viens baļķis!

ir.

Tā nu tas ir. Ja Rega 3x dienā nogāž mazāko.. tad viņa 10x dienā izraisa smieklus. Bet es vismaz 7x dienā sabļauju uz viņu. Jo šķiet , ka nogāzt bērnu statistikai vajadzētu mazināties, bet Nu.. skaidrs ir viens.. ka viņa gāž ar mīlestību:)  

 Un Reizēm mīlestība ir līdz kaulam skumja. Mūsmājās tētis tiek dievināts tik, lai pieraudātu spilvenu vakaros un rakstītu vēstules uz logiem..   jo jāstrādā.

 Bet ir dienas, kad es saņemos un ļauju viņai nākt līdz uz darbu. Padomāt par darbu var tieši 80% mazāk nekā parastā dienā.. , pat ja tā diena nav "birojnīcā" - tāds viens maz cilvēks var pārņemt visu noliktavu savā varā, jo "Ki-kī...." skanēt skan..

 Un - lai patiesi sākumā domāju, ka nekad - nekad neiemācīsies šī jaunkundze braukt ar riteni, bet tas jau tikai manā prātā.. iztēloties muļķības.

 Apēst visu līdz pulkstens 11.. lai cik daudz arī nebūtu līdz paņemts.. , tā lai varētu sākt dīkt , kad mēs brauksim uz "Lakstos" ? Puķu tirgošana ir asinīs..:)

 Uzklāt gultu noliktavas plauktos...

 Puišiem savi triki.

 Nu kur vēl.. kur vēl ir tāda vieta, kur bērns var staigāt pa lielo skatuvi.. un vēl mazliet tipināt no prieka? Ziemeļblāzmā tāda vieta ir.. tā ir fantastiska!!!! Tukšums!!! un klusums!

 Kaut parkā noteikti ir rosība un cilvēku netrūkst..

 Un man patīk lietus, bet viņš varētu parasti nelīt tajā mirklī, kad man ar velo jātiek līdz darbam. Pieklājīgu izskata domu jau sen esmu atmetusi.

 Un ehh... cik skaista dāvana tapa! Patiesībā gribētos, lai katrs var lakstos ienākt un iesaiņot dāvanu pats.. apzīmēt, aplīmēt.. nu tur uz vietas ar esošajiem materiāliem..

 Man ir viens talants - es protu sisināt caur zobu šķirbiņu. Es tā sisinu, kad saucu suņus, es tā sisinu, kad saucu bērnus.. es tā sisinu lielā pūlī, kad negribu bļaut, bet gribu lai cilvēki zin, ka saucu un gribu lai paskatās uz mani.. - un tad ir pilns Dailes teātris ar skolēniem.. un vecākiem.. un Man gribas zināt, kur sēž mans mazais brālēns.. Nu kur? Es Uzsisinu - un viena vienīga galva pagriežas ! No visa milzīgā pūļa viena galva pagriežas , jo dzird - to ko citi nedzird:) Slepenais signāls, bet es nemaz nezināju, ka viņš to zin:)  Juhuuuu....!

 Un vēl , katru reizi - kad dodos garām šai ēkai es iedomājos par to, ka tur dzimis mans lielais brālēns, bet izrādās, ka viņš to nemaz nezināja.. Nu tā tas notiek. Katru dienu - kaut ko zināt... Uzzināt.

 Mēs ārā iesim " - Jo?"  Bet nu ja Jūs nezinat, kāpēc ir vajadzīgi lietus kostīmi. Kaut man pārdevēja iekš "Mothercare" vienreiz teica ka tas jau esot tāds kostīms, ko vienreiz uzvelk un atstāj skapī.. nu nezinu.. es viņu atlaistu! Jo Hmmmm... viens no vajadzīgākajiem prieka apģērbiem mūsmājās.

 Es solīju, ka divu nedēļu laikā uztamborēšu jaunas šūpoles.

 Plunkš. Gārņi tak tā dara.

 Un vecums nenāk viens.. es to krāsas smaržu vairs nespēju izturēt.. man pat liekas ka viņa iesūcas caur ādu manī.

 Es gribēju krāsainus, bet atnāca balti.  Protams - jo tādus pasūtijām, bet nu es gribu krāsainus.

 Kur krāns tur noliktava. Bet atrast noliktavu var tikai picas kurjers. Un noliktava atrodas blakus bumbu patversmei un bijušajai Tanku rūpnīcai, bet to ar neviens nezin, gluži kā to - kā izskatās krāns:) kurš nemaz nav krāns.

 Nu gārni- turies un mirdzi!

 Tiešām - biju skumja, kad lidojošo zirgu krelles atšķīrās no pasūtītā attēla - un šķita, ka nekad nekur nevarēs lietot, bet - ta ta rā..... viss notiek kā tam jānotiek, jo tā jau ir ka vismaz reizi gadā, kāds patiesi grib ballēties ārpus pieņemtā standarta.

 Bet skaidrs ir viens, ka skolā cilvēkiem iemāca grāmatu, bet neiemāca izdomāt grāmatu pašam. Salikt kopā no a-z. Es reizēm skatos un brīnos.. no kurienes tas viss viņam? Tā spēja salikt kopā. Prātā un realitātē.

 Tieši tik skaisti ziedi zied manā dārzā.

 Un putni dzied, katrs savā valodā.

 Un ziedu pāvs. Reizēm es darbā darbu bezjēdzības... spēlējos ar putniem un ziediem, bet kurš gan cits, ja ne es? Un reizēm prieks pārvēršas par rezultatīvu jēgu.

 Nu kas vienam daudz - tas citam maz.

 Matemātiku skolā jāmācās , lai spētu sarēķināt cik ziedus - Tev vajag pasūtīt un nopirkt, lai varētu uztaisīt vienu augsto kompozīciju.. cik desmit.. un cik divas:)

 Nokavējām autobusu.

Bet visā visumā.. arī es, arī es.. par spīti darbiem un bērniem un vispār vasarai plānoju doties uz blogdraugu nometni..!!! 

Domāju pievienošu ziņu jau publicētajai, Bet nē!!!
Svarīgākā šī mēneša atziņa, kad bērni mani neklausa un es neklausos viņos.. es sāku runāt franciski! Lūk! Vienkārši runāju .. ar kļūdām, viņiem vienalga, bet - lai cik niķīga būtu jaunākā paaudze - ikreiz tas nostrādā - IK REIZ! un atšķirībā no citiem jokiem, kuri paņem ļoti daudz vecāku enerģijas. Runāšana franciski(pat ar kļūdām) - neprasa nekādu enerģiju. Bet Viņi smejas un vēro Tevi un SĀK klausīties... un tas notiek abpusēji. Un dusmoties franciski ir daudz jautrāk nekā Latviski. Un tas noteikti nav runāt krieviski. Jo par to viņi nesmejas. To viņi zin pat nezinot.

Jūnijs.

Un tad izrādās mēs esam tik lieli cilvēki, ka sēžam milzīgā aktu zālē , jo esam ieradušies uz sapulci vecākiem. Klausamies par skolu, formām, pagarināto grupu .. tik daudz, tik daudz.  Bet visa pamatā, pats svarīgākais ir tas, ka viņa grib uz skolu. Un es varu tikai naktīs lūgties visiem skolas Dieviem, ka tā skola, lai kura tā arī  beigās būs.. - būs draudzīga pret mūsu prātiem un dvēseli.  

Bet Paldies - skolotājām, kuru dēļ dille cēlās no gultas..  un ar prieku devās viņas satikt. Tā es arī vēlētos mācīties.. Mācīties pie kāda, kurš man patīk tik ļoti.  Katram novēlu to bērna prieku un sirdsmieru.. Pēdējos divus b/d gadus mūsmājās tas tiešām tika baudīts.. ar pāris dienu mīnusu. 

 Un kad ģimenes sapulcē tiek lemts - vai skolotājām vajag puķes..  - protams, ka vajag, teica Ozoliņš.. un dille knapi varēja pastiept. Bet skolotājām tak ar nav viegli - ar tiem mūsu ķipariem.

 Ak, Poga! Paldies - Tev:)  bet uz pastu tiešām pienāca vēstule, ka dille no 01.09.2014 ir uzņemta valsts dārziņā, tādi joki man arīdzan patīk :)

 Bet izlaidums - lielisks! Pārgājiens, pļava.. bērni un rotaļas.

 Juris:

 Un Luptatu leļļu darbnīca. Es sabildēšu tās lelles, kuras tapa pēc izlaiduma.. iedvesmojoties no Gitas studijas.

 Parunājām ar viņām, gan pirms, gan pēc izlaiduma. Mū. Mūmiņi. Nu varbūt kādreiz mēs dzīvosim laukos un mums ar būs pašiem sava govs. Latvijas parastā. Bet šitāda ar būtu - ok. Šī nebija tik iedomīga:)

 Es nekad nebiju bijusi - gadatirgūū.. otrajā dienā. Cilvēku maz. Un tas man ļoti patika. Ticu, ka daudzas interesantas lietas nemaz nevarējām vairs redzēt... bet.. otrajā dienā no rīta pat ar ratiem tur būtu komfortabli tikt cauri.

 Un tās mammas tik foršas!  Man vispār šķiet, ka gadatirgū darbojas tie, kuriem ir stipras atbalsta komandas:)

 Nu re.. un tad ir tie svečturi.  Man ļoti patīk! Es zinu, ka visi no viņiem cenšas tikt vaļā... bet es ticu, ka viņi nāks atpakaļ. Nāks ar Joni! Un iztēlojies - tos baltus.. ak!

 nu... "ak cik jauks" - ar tur pat, kur mēs viņus pirmo reizi arī atradām.. Melnās lapsas :) kā sievietes ar spilgti sarkanām lūpām.. tik viņām deguns.

 Mans šī gada favorīts Pēteris Graudulis, kuram arīdzan Jaunjelgavā ir "Daiļamatniecības sēta" muzejs, viņš gan stāsta, ka neviens sekotājs viņa zināšanām un amatam nav atradies...:

 Un mans logo favorīts , lūk tikai tālāk par Logo neko neatceros ... Skaisti adījumi ar! bet nosaukumu neatceros..

 Cepures burvīgas, bet šis nebija cepuru rīts mans spoguļtēls vēstija.. - www.tundra.lv 

 Manas māmiņas tirgus favorīt objekts...

 Un mirklī, kad gribēju tikt pie vainaga.. - tas izrādās bija mazliet pajucis. Un te nu bija mans Kuldīgas līgavas kronis.. kaut bildē tas konkrētais nav.

 Atradu arī - "ideju krelles" stendu. Nu pavisam nejauši... "ooo re.. aaa  - čauuuu" .

 Un biešu ķiploku maizi nogaršoju un iepirku no "Zaļā maize" . - mūsmāju ģimenes jaunākajam - ļooooti garšoja, bet es tiešām noteikti vēlēšos nogaršot arī citas, jo pakalpojums šķiet burvīgs!

 Bet mežs un pļavas jau piedāvā to gardo vasaras sākumu.

Pilnas peļķes ziedlapu. Izžuvušas.

 Pilna grīda zaļumu.

Bet mūsu pusē - noteikti gardi un mīlīgi var padzert kafiju Biķernieku ielas "Vīna un gaismas" ielejā... vienu reizi tur sanāca būt uz svētdienas rīta brokastīm vai branču.. kā tur modīgi saukt.. nu tīri nejauši pēc kartupeļu pirkšanas tirgū.. ar vēlmi iedzert kafiju.  Bet tas bija ziemā. un bija gardas veģetāras un ne tikai brokastis., bet tagad dārzā tur Jauks minimālisms.. ar koka mēbelēm... tik viens galds no metāla, kurš izjauc ainavu:) bet tas tik manās acīs.. Tur ir vērts kafijot. Tā mierīgi.

Un darbā ar viss mierīgi.. Barikādējamies.

Un es cīnos pati ar sevi.., vis ļotāk man no visiem darbiem kaitina - sēdēt pie datora un klikšķināt.. bet nu kaut kas jau no tā visa man ir sanācis - jauna inventāra nomas lapa palēnām jau būs darbošanās kārtībā..- www.konomat.lv  

Vēstules uz flīzēm un loga stikliem. Nu tā mīlestība ir mokoša reizēm, kad mamma un tētis jāgaida mājās no darba.