Pasaka. Būt svētkos. Kopā. un Rūķis.

Daudz agrāk par decembra steidzīgajām dienām..
Daudz klusāk par sirdspukstiem - Taviem un maniem..
- Kāds brīnumam tic..
- Kāds brīnumu rada.
Un pat , ja Tev šķiet, ka brīnumu nav..
Tie ir. Jo Tu esi.
Bet rūķis bij šogad šķiet bijis vēl čaklāks - kā pērnajā gadā. Pienāca ziema un pagrabā pēkšņi - pilni plaukti pilni ar gardumiem burkās.  Un pat ja uz burkas nav rakstīts Tavs vārds , šķiet - kāda ir Tava... tieši Tev gatavota.. jo viņš zin, kas garšo tieši Tev.

 Vējš gāž vai no kājām, bet aiz apkakles netiek un netiks... jo rūķis, tas vēl klusāk par ievārījumu vārīšanu ir uzadījis šalli tik pilnu ar labām domām. Tik silltu no rakstu rakstiem. Tik mīļu no mīlestības glāstiem, kā tikai rūķa rokas spēj..

 Ir vajadzīgs mirklis miera, lai izdomātu - kam šogad vēlies par rūķi kļūt.
Es esmu.
Tu esi.  Mēs esam svētkos kopā.
Es esmu Rūķis.
Tu esi Rūķis. Jau daudz agrāk par steidzīgām decembra dienām.jo mirkli nepietiek, lai dāvanu kādam īpašam - izdomātu un uzveidotu.

 Bet rūķis, kurš visu gadu ir smagi strādājis.. viņš decembra pēdējās dienās.., tajās dienās pirms svētkiem, kad nakts daudz garāka par dienu. Tas vakaros dzer tēju - pilnīgā mierā. Vaigos staro sārtums un acīs dzirksteļo noslēpums.

 Un svecīšu liesmiņas - kā kluss sabiedrotais - tik tik stalts .. un lepns par paveikto.

Bet rūķis, lai cik mierīgs  - Tas neguļ. Tas plāno, ka puzurus nakamgad pīs ... un bluķi vilks ap māju Saulgriežos un visu gadu par to lasīs un citiem prasīs, lai zinātu kā ... lai zinātu, ko.. - jo rūķis zin, ka - lai cik skaistu dāvanu viņš arī neuzveidotu.. Svētki ir sajūta, kad esam kopā. 

Bet šogad.. , vēl tikai šogad..  - viņš galdu klās ..

Mirdzošu un spožu.. Mīlestības pilnu. Ar ziediem - kuri auguši citās zemēs.  Ar tik daudz sveču liesmiņām, lai saules siltumu caur sirdi justu. 

 Un no noslēptām kastēm, tas dekorus mirdzošus vilks.., un pagalmu dekorēs - lukturiem, gaismiņām, virtenēm.. , lāpstu visur līdzi pa pagalmu vilks... - jo ja nu sāk snigt.. - ja nu tik ļoti, ka mājās atpakaļ nevar tikt.

 Un kad pagalms ir izrotāts..

 Un šķiet, ka neviena lentas krāsa nav īstā . Tad jāliek ir punkts.. un jāmeklē miers..

 Un reizēm ir pārsteigums liels, kad dāvanu maiss ir lielāks par egli, bet labāk... labāk, lai mazāks par čiekuru tas, bet no sirds.

 Un klusi ir jāizjūt ziemas prieks, caur meža biezoknī atrasto eglīti - sevī jāielaiž miers. Caur klusām sarunām - rotājot to... pasakot, skaļu  - paldies.
Par to, ka mēs esam - viens otram.

 Un daudz retāk  - par katru gadu, ir jāsaņem dāvana, lai sajustu - to pārsteiguma prieku. To īpašo sajūtu, ka dāvana ir tieši Tev, kā vismīļākais ievārijums pagrabā. Kurš šķiet uzradās tik klusi, it kā nemanot.

Un noticēt brīnumiem. Brīnumi ir - jo tos rada. Un noticēt - sev , ka iespējams viss... gan saņemt kaut reizi dzīvē.. vis skaistāko dāvanu, gan iemācīties būt vislabākajam rūķim... gan uzzināt, kā nosvinēt svētkus tā - lai mēs no sirds būtu kopā, kur acis  mirdz spožāk par veikalā nopirkto mirdzumu. Un sirds tik karsta no prieka, kā ugunskurs , bet smiekli un sarunas gardas, kā kopā vārītā zupa. 

ar cieņu un smaidu.

Ziņu nav - bet viena būs. Sākšu ar vienu.   Varbūt būs citas. 

Bet visā visumā  - Rūķu laiks ir sācies un reizēm īsti nesaproti, kur paliek stundas.  

Šis gads ir mans pasaku gads. Un cilvēkiem noteikti vajag pasaku, vajag - noticēt tai.  Bet it viss. Itin visa pamatā ir smags darbs. Bet es zinu, ka Jūs to zinat. Es to zinu. 

Un kāpēc - man būtu pārsalušiem pirkstiem jākrāso zvēriņi? Nu nezinu, jo mani uz priekšu dzen prātā izveidojusies doma, no kuras es netieku vaļā, kamēr nerealizēju.  

 Un tad es nolīdu pagrabā.  Es noteikti neesmu florists, kaut stresa situācijās spēju uztaisīt visu. Bet šogad man tika ļauts.. - vienkārši lietot materiālus. Un visjaukākais ir tas, ka - tas kas man sanāca.. tika un tiek arī pirkts. Tadas mazas pasakas, bez vārdiem.

 Putnu būri ar vāverēm un pūcēm..

 Un paldies - Bērniem, ka viņi cenšas saprast - to ko nevar saprast. Kāpēc vecāki nav mājās. Un ir cilvēki, kuriem darbs nav no 9-17:00.. Bet darbs ir visa dzīve. Bet es vienmēr, ja varēšu fiziski un garīgi .. un ja tas būs kaut cik droši bērniem. . tos centīšos ņemt sev līdz. Mazmazītiņajam gan vēl jāpaaugas.  Kaut vienu dienu - es zvanīju visiem, kurus zināju , ka viņi maniem bērniem patīk.. un aicināju palīdzēt..atnākt paspēlēties.. un visiem protams bija kāds darbiņš. Un neviens.. neviens nepiedāvājās atnākt paspēlēties kādu citu vakaru.. tajā adventes trakumā. Un tad man sevis palika ļoti žēl.
Bet tikai mazliet, jo ir mums tik burvīga ome un ir tik forši draugi un kolēģi, kuri palīdz tikt galā ar rūķu darbiem. Bez Jums nekā. Paldies!

 Un Floristi ir barga tauta. Viņi sākumā smējās un smīnēja par visām manām realizācijām. Bet tie kuri tic pasakai.. tie turpina lipināt:)

 Šāds man sanāca pirmais - mākslīgo ziedu & dekoru pušķis ar kanēļa smaržu, Ziemassvētku noskaņās..  ziedi, bumbuļi, čiekuri, kanēļa standziņas, rieksti, skujas...- mākslīgais sniegs... un daudz pva līmes :)

 Maza figūriņa, maza pasaule - ap sveces liesmiņu.  Tik smalka un viegla, tieši tāda, lai adventes vainaga vietā.. , neskaitot nedēļas... vienkārši baudītu svētku laiku..

 Pilns galds ar zvēriem. Uzradās arī aitas:)

 Un ja vien man ļauj. Ja vien man - ļauj darboties - tad manā prātā rodas domas. Pirkstos darbi.. maisi šujas, pildas ar salmiem un ģipsi un mīksto masu..

 Visa pamatā ... - maiss pilns ar mieru. Un šo es izdomāju - domājot par to, ko es vēlētos Ziemassvētkos.. un prasot citiem. Mieru.. Prātā.. sirdī.. un fiziskajā esībā ar..

 Un šāds izskatās sausais  - mākslīgais sniegs.. ko var pielīmēt..

 Surikāts gaida savu kārtu. Un tas bardaks uz rūķu galda ir mans - es strādāju bardakā. Man uz galda vajag visu.. un es neko nenovācu:) pāris dienas un tad atkal viss no gala..

 Un ak Jēl.. es tiešām.. tiešām.. Tiešām! Ceru, ka kādreiz tikšu pie spēka un laika - izveidot pasaku grāmatu.. bet ja caur Dekoriem var rakstīt pasakas.. tad man patīk. Tā man der!

 Un aitiņu nopirka kāds Omītis ar Opīti.. Nu traks var palikt, cik mani laimīgu dara doma.., ka ne tikai bērniem.. bet arī citiem gribās pasaku un viņi to itin nemaz nebaidas atzīt..

 Tas papagailis bija mazliet izmisumā veidots:) jo galvenais rūķis teica, ka vajag dažādību krāsās... Nu .. tad es gaidu, kādu kuram  - tāda dažādība būs tuva..

 Bet garausis.. Garausis svin ne tikai Lieldienas, viņš Ziemassvētkus - reāli svin, jo viņam nav jāstrādā...!!!!

 Un zīlīte. Nu Kurš Latvijā dzīvojošs uz sava svētku galda nevēlētos zīlīti.. ?

 Vai lapsu.. kaut lapsa nodzīvoja visilgāk uz pārdošanas galda.. Bet ik svečturs ar labām domām par pasakām veidots..

 :) Un šāds adventes pārsteigumu grozs būtu manās mājās, ja vien mūsu bērni - vecākus redzētu un viņiem būtu laiks izdomāt, ko tur likt iekšā.. nu laika nav.. bet ir Forša Ome, kura visu nokārto un konfekšu kalendārs stāv arī uz mūsu palodzes...

 Un ja miegam laika ir apmēram 5h.. vai tajās vēl vajadzētu iespiest šūšanas stundas - maisiņiem. Nu man vajag..

 Un dzīvie ziedi arīdzan vēl ir mūsu ikdiena, kaut - arīdzan .. mazliet ar pasakām:)

 Te ir nakts. Citi guļ, bet citi krāso.. un kad bērns sāk īdēt.. tad kāds aiziet gulēt ar pilnīgi sakrāsotām baltām rokām un neaiztaisa krāsas bundžu...

 Būra burvība.

 Māja Maisā Pilnā ar Mieru.

 Un violetā Jums patīk tik pat ļoti cik baltā un zelta un sarkanā.. Jums izrādās patīk visas krāsas un visādi zvēri. Tā pat kā man:)

 Man nav bildes no mana pirmā adventes vainaga.. jo to nopirka ātrāk nekā es to nobildēju un tā ar daudziem darbiem... bet šis ir otrais(vēl nav nopirkts) un man ļoti patīk.. ja nenopirks tad nesīšu mājās..

 Un ir jau vēl cilvēkiem arī pamat- darbs..  Kad pabīdās malā "pārdod Lakstos" bet dekorēt..

 Un man patīk detaļas. Man patīk stāsti. Man patīk sīkumi. Un esmu ar mieru negulēt.. Ja man ļauj realizēt, domās - kuras nesās pa galvu kā neprātīgas..

 Čuč. Es dienas laikā atslēdzos vairākas reizes, bet ja tu neguli daudz un visu laiku strādā ar rokām un pirkstiem.. tad beigās sāk šilierēties prāts.. un ja vēl īsti arī neesi ēdis un dzēris ūdeni:) tad Čuč - nāk. Un uz trepēm i paskatīties nevari - kur nu vēl uzkārt bumbuli stāvot uz ceturtā pakāpiena..

 "ČuČ" kadrs tapis sadarbībā ar - I.Koha 

 Bet nu bez smiekliem. Tieši tā man laukos izskatās "Lapsu kalnā" - tieši tā.. Pauguriņu kuros lapsa vai lapsas dzīvo tik ir krietni vairāk.

 

ar cieņu un smaidu, rūķis - Kikī..

Bērnu brīvlaiks. Ruļļi. Spoki.

Reizēm dienas pārtop - Baseina dienās vai Sporta dienās, Noliktavas dienās vai citādās.. Un nav vienalga kurā dienā - matos ieliek ruļļus. Un vai zinat, ka princeses ar ruļļiem guļ ciešākā miegā - nekā bez?:) un tas uzlabo viņu garstāvokli par 100% ... tagad es, cilvēks kurš nelieto dekoratīvo kosmētiku - saprotu, kā jūtas tie kuri lieto... nu jo ja dille uzkrāso vaigus :) viņa no prieka staro tik ļoti, ka sākumā es pamanu prieku un tik tad vaigus:) 

 Atceros, ka arī es par spīti lokām matos - pinu daudzas bizes vakaros, lai no rīta varētu izpīt.. un būtu zigzagaini mati.  Tad nu ja ruļļi - tad ruļļi. Forši!  Kad man izaugs mati- es ar ielikšu ruļļus:)

 

Bet vispār - dillei ļoti patika - Ilzes Avotiņas gleznu izstāde "Paralēlās Pasaules " Mūksalas ielas izstāžu zālē (otrajā stāvā aiz aizkariem:))) )  .. - tas fakts, ka tās var redzēt tumsā, tad violetajā gaismā un tad gaismā un visu laiku mainās... tas viņā raisīja daudz - daudz iedvesmojošu domu un pārdomu. Izcila izstāde bērniem!!!:) un to vecākiem..  Šīs arī divas dilles bildētās bildes(viņa savu foto aparātu arīdzan lieto, tā kā ne mirkli nenožēloju, ka to viņai rūķis uzdāvināja)

 Dillei gan arī patika ari Kristīnes Luīzes Avotiņas darbi:) Bet šoreiz Ilze spēja pārsteigt ar pārsteiguma efektu.  Kaut.. jā.. - izstādes bērnam dod to ārpus rāmjiem zīmējumu prātā. Dille nobildēja visus darbus.  Bet šie darbi - gan Ilzes, gan Kristīnes.. - tos es pirktu.

Bet - bērnu brīvlaikā.. - nu to dille pavadīja pie mums darbā. Strādājot. Un vispār lietojot krāsu - vajag uzvilkt arī kaut kādu "ieelpas filtru" . 

 Kopā gan krāsojām, gan tinām, gan nesām.. gan jaucām durvis, gan aplīmējām tās..

 Bet Dizaina Fabrikā bija īsta meiteņu ballīte. Paldies citiem vecākiem, ka ļauj saviem bērniem rotaļāties ar mūsējo:) Un ļauj saviem bērniem palikt līdz vēlai naktij..

 Mazmazītiņais gan bij reāli apvainojies, ka mājās nerādās ne māsa - ne vecāki. Piedod.

 Es māku pīt un tīt. Un jo nevīžīgāk pin.. jo skaistāk izskatās:) Kaut gan nevīžība nenozīmē nevīžīgu pietīšanu, bet gan zaru izvēli..

 Dille bij pats labākais - darbinieks. Bez jokiem... es redzu katru ieguldīto pacietības stundu no vecāku puses.. - darbu rezultātā. Ir vērts ņemt bērnus līdz uz darbu, lai cik tas sākumā ir grūti. Bet dille redz. zin un palīdz. Un palīdz tā, ka brīžiem esmu pārsteigta, ka viņa visam domā līdz.

 Un abažūri . Ak. Bij vērts.

 Un vispār.. apkārt ir daudz foršu cilvēku. Nu tā sajūta, ka Tu audz, Citi aug - un mēs visi viens otru velkam sev līdzi. Un ir citi, kuri Tev palīdz augt.  Paldies - Ieva. Paldies - un ne jau tikai par kafiju :).

 Un Hūtes spuldzēs. Nu man uzreiz gribās zem tām ballēties. Uzspēlēt kārtis ar meitenēm - kaut ēzeļus.

 Tik daudz sveču bij jāiededz, ka īkšķis sāka sāpēt ..

 Visu gan mēs arī nevaram uzspēt. Bet varbūt arī nevajag. Bet lūk dzijas foto sesija vēl ar vien nav notikusi. Bet varbūt - kāds no maniem Bloglasītājiem  - audzē kazas? vai Viņam pagalmā aug? Kādam no Jums nav kazas? Es ļoti gribu jau gadus 7+ fotosesiju ar kazām & dziju, visu laiku - kaut kā nesanāk. Kaut konkrēti arī nevienu kazu personīgi nepazīstu. Kaut Noteikti visiem jau esmu ar to kazu jautājumu apnikusi.

 Skaistā kleitā- diļļot pa dfabu. Un tās kleitas tik skaistas.- uz foto mirkli atbrauca - no Aristocrat kids.. . man viņas liekas - kā tiko uzšūtas. Nu Tāds rokdarbu smalkums.

 Daudz liesmiņu. Daudz.

 Un tiešām nav viegli no 7ņiem rītā.. līdz vēlai naktij būt uz kājām. Matracis reizēm glābj situāciju. Matracis. Spilvens un plediņš.

 Un nopūst - līdz sareibst galva... vairākas reizes.

Un ja es gāju ķekatās.. tad mani bērni ies Halovīnos?:) Kaut gan.. Jaunieši pie mūsu sētas dziedāja skaistas dziesmas un teica- ka viņi ir ķekatnieki - Un tiešām skaistas dziesmas. Un Mēs viņus visus sagaidījām šādi....