svētdiena, 2011. gada 4. septembris

svētdienas rīts.

Neviens neizstāstīs, ja pats nokavēsi sākumu - rītausmai. Neviens nevar ieiet pļavā tieši pa to pusi, kur iesi Tu. Pamodos ar sāpošu kaklu un nokavēju rītausmas miglu. Pilnībā. Tik vien kā nomazgāju zābakus rasā un nokrāsoju bikses. 
Gliemeži man nepatīk - tikai tajos rītos/vakaros, kad viņi taisa ballītes uz maniem skriešanas maršutiem.. un man tīri nejauši sanāk - to izbeigt.. Bet visādi citādi - viņiem piemīt graciõzs klusums un smalka kautrība. 

3 komentāri:

  1. Augļu vāze auglīgi simboliska... Gliemeži ir tādi humorpilni ķēmiņi. Bērnībā man ļoti patika vērot, kā viņi atstās varavīksnes spektrā zaigojošulīkločlīniju uz šķūnīša sienas un nātrām... Feini... Un pīles mēs ar šitiem rakariem barojām... :)
    Nosmējos, kā tu skriedama nobeidz to ceļu - jauki pateikts. Pilnīgi piekrītu - sašķaidīts gliemis pirkstu starpā ir gandrīz tikpat neforši kā gliemis, kas izgrauzies caur zemenei...

    AtbildētDzēst
  2. Jā.. tā vāze par auglību!!!! Demogrāfisko situāciju:) lai viss uz augšu.. uz augšu:)

    AtbildētDzēst
  3. pastaigājoties pa slapjam pļavām, var dzirdēt kā gliemezi dzied. sevišķi rudeņos uz mežu ejot bieži dzirdams, šis tik pazīstamais kriukš-kriukš (: neparasta dziesma!

    AtbildētDzēst