svētdiena, 2012. gada 8. aprīlis

Reti.

Mest ar zābaku? Ja uz dusmīgu škic un velns parāvis nereaģē.., jo viņš tak, ļoti labi zin, ka ir daudz augstāk par mani.. 
 Lido gājputni. Lido kaķis no būra uz būri. Labi gan, ka no svešajiem cilvēkiem viņam bail, jo tad no koka zemē un prom.. Un strazdiem dzīve turpinās.


 Un nevar nesmieties par Domu, jo no vienas puses, viņai patiesi - patiesi līdz sirds dziļumiem apnikusi ir dilles uzmanība, bet tai pat laikā.. - viņas ir nedalāmas...
 Pirms daudziem gadiem.
Nudien, kā pasakās - Sen.. senos laikos, kad vēl es mācēju braukt ar velo. Un aizripot līdz laukiem šķita nieks.. - es redzēju iejūgtu bullli, kurš ara lauku. Jau tad man tas šķita - sireāli. Un ikreiz braucot garām tai mājai, visiem kakli izstiepjas ...
Un šodien...
Šodien..
Lūk arī sireālisms, kas citam ir realitāte. Kaut šis ir pilnīgi cits bullis.
Paldies, paldies, paldies....! Paldies, ka man bija iespēja redzēt ..
 Un - Paldies, Valteram, kurš bij nopircis piecas Cielavas - Triju vietā..:) un Vienu mēs varējām uzdāvināt jau tā apstulbušajam Buļļa saimniekam.
Un es domāju, ka ir tiesības smiet par sevi, jo mēs nudien visi tak uzaugām laukos, katrs savos.. savādākos.., bet nudien.. aizvērt acis.., smiekli reizēm sirdi citā ritmā iesit. Smieklīgā.
 Kaut Ruksenei viss vienalga. Viņai saule.dubļi. saknītes.
 Paldies, par  "nofotogrāfē mani ar ruksi horizontālā kadrā" .. Jā:)
 es nespēju sākt stāstu, jo tas stāsts ir patiesi pārāk garš.

 Un zinu, ka cilvekam vajag visādus draugus. Gan smejošus, gan rukšķošus.
Un paldies Dievam, ka man vēl ar vien ir draugi un vieta, kur aizbraukt ciemos un neplānoti tos satikt, kā īstā Lieldienu "brīvlaikā"
 Rasa. Dievīga.
Un diena iet uz priekšu un pārsteigumi nebeidzas. Tie paliek ar vien spilgtāki . Tādi sirds spilgti.
 Pieturēt pie "Blogi" pieturas.
Statistikai :  Viena lapsa. Deviņi buki. Pārdesmit stārķi. uz roku&kāju pirkstiem saskaitāmi rukši. teļa nozīšļāts džempera stūris. Viena blusa. Kilogramiem smieklu. divi saldējumi. piecas tortes - cielaviņa. pāris km totāla bezceļa. Piecas reizes šoks par "mājokļa jautājums" uz ceļa. Vecmammai suni sauc dille. Valters vēl ar vien smuks. Dubļaines sirsnīgas.
Sasēju krāsas. Jo rīt jākrāso.
Paldies. Paldies. Paldies. Par šodienu. Tāāāāāāādas dienas ir Reti. Un šodien itin visi bija pozitīvi. Visi, pat tas suns, kurš uz mani lūrēja.  Un es jau esmu pelnījusi, lai uz mani lūr. Jo tik - tik Reti. ir tāāādas dienas. Kad aizbraucam uz bērnību.
Lai Jums priecīgas! 


5 komentāri:

  1. Priecīgas arī jums! :))) Bēbuks tik mīļš.... :)

    AtbildētDzēst
  2. Tāda diena ir dzīves vērta :)))
    Tavs kaķis ir super kolosāls (piedod, es "Par" kaķiem :D), viņš man tik ļoti atgādina manu Rūdi bērnībā - tik mans tuntulis kokā nekad nav bijis :)))
    Un vēl tie suņzaķi, buļļzirgi un ukši (tā mana Čiepiņa tos sauc :D) un mazais Cilvēks - FANTASTIKA.
    Bet tak vēl Blogu pietura - mums tur vajadzētu kādu blogtusiņu ierīkot - saki, cik lielos bezceļos tā atrodama???
    Un vēl krāsainie pušķi...
    Tik daudz iespaidu, ka grūti tos visus uzsūkt līdz sirds dziļumiem... Tu varētu mazliet tos sadalīt, citādi elpas vilciens pa īsu...

    AtbildētDzēst
  3. Blogi pietura! Es to arī kaut kur esmu, tiešām, redzējusi?... Pa ceļam uz Nītauri?... Mēģinu atcerēties....
    Lasu un rodas tik daudz papildjautājumu un tiešām kā Inese saka - jāpārlasa divreiz, lai vienā galvā viss skaistais salīstu! Oversize porcija prieka.

    AtbildētDzēst
  4. Priecīgas Lieldienas!!
    Zinu, ka tāda "brīnummiermīlīga" buļļa saimnieks dzīvo ceļā Ķeipene-Madliena (vai otrādi:))... Bet, vai tas ir pats, ko tu sastapi ceļā, atliek vien man minēt?!?

    AtbildētDzēst
  5. Inese - šķiet, ka ikreiz, kad Tu noliec malā darbus un dodies - Turp, kur nekad nav laika.. - notiek brīnumi:) visādos paveidos:)
    Laine - Jāāā, tā pietura Augšlīgatne-Nītaure posmā:)
    Inese - Un Jāāā! Tev arī.. tas ir tas pats Brīnummiermīlīgais bullis ar saimnieku:) pie Ķeipenes:)

    AtbildētDzēst