Dille skatās Sprīdīti.
Mēs kārtojam māju.
pa vidu visam. Atveru ledusskapi .."Ko nu, lai apēd?"
Uzveidoju desmaizi.
Pieleju kafijai pienu. Ar vienu aci skatos pa logu.
Nokožu kumosu no maizes.
Un tad es viņu pamanu.
Lidojošu stārķi. Un es nekad! NEKAD !
Pirmo stārķi nesmu redzējusi - Lidojam..
Parasti viņš stāv ligzdā. Slāj pa lauku.
Un rīt man bij plāns braukt meklēt savu pirmo stārķi.
Bet viņš - ņem un atlido pie manis. Un es nemirkli nedomāju, ka tā ir sakritība, ka es tur pie loga stāvu un nejauši ieraugu.
Un Jūs jau zinat, kādu stārķi pirmo ierauga - tā vasaru pavada.
Taureņu krāsa - dzeltena.
Stārķis - Lidojošs.
Un tie nav nekādi joki. Pat ne māņticība. Tā vienkārši ir.
.. un es viņus katru gadu gaidu. Ļoti.
Apsveicu, apsveicu, no sirds apsveicu!!! Ak, kā es Tevi saprotu!!!! Es arī ļoti ļoti ļoti gaidu savus piemājas stārķus, katru gadu mums ir tāda kā sacensība, kuram nu būs tā laime pirmajam viņus ieraudzīt...visus gadus viņi jau ap šo laiku sen ir klāt, bet šogad tā ziema ievelkas mūspusē... un mūsējiem pat ir vārdi, un viņu bērniem arī tiek doti vārdi... turpinu gaidīt:)
AtbildētDzēstIr noticis Lieldienu brīnums!!! Mūsu stārķis tieši šodien ir atgriezies, līdz ar to varu uzskatīt, ka īstais pavasaris ir sācies!
DzēstMūsmājās arī stārķis ir sacensība. Pasarg' Dievs , ja kaimiņpagastā stārķis atlidojis agrāk:)
DzēstPrieks par Jums:) Es domāju , ka šodien viņi jau ir Visur:) Stārķu reiss ir klāt:)
Es vēl nekad neesmu gaidījusi pirmo stārķi...kaut katru gadu viņi atgriežas lielajā pļavā...vien taureņus...
AtbildētDzēstStārķi tik ļoti uzkrītoši atvadās no mums, pulcējoties pļavās, ka tik pat uzkrītoši gaidam mēs tos atpakaļ, jo viņi tak ir kā kaimiņi debesīs. Acīm redzami un saskaitāmi, ar saviem raksturiem un itin viegli vērojami. Un Viņu arhitektūra ir viena no skaistākajām:)
Dzēstes gaidu pirmo stāŗki jau kopš sevi atceros, jo esmu uzaugusi ar stārķa ligzdu pie mājas, līdz ar to, vienmēr ar interesi sekoju līdzi viņu vasaras gaitām :)
DzēstSaki, vai Tev tas stārķis arī ko atnesis, ka Tu viņu tā gaidīji???
AtbildētDzēstAk, Ines! Prieku! Prieku, ka viņi vēl ar vien atgriežas:) es viens no tiem cilvēkiem, kuri runā ar putniem.. un to eksistence man blakus = mani mīļākie kaimiņi un iedvesma un drošība:)
Dzēst