Svinēt - Vārdu!

Nē.. nudien! Sveicu Visas Kristīnes!!!! Valts mēroga svētki. 

Pulkstens - seši no rīta.. un visa bēniņistaba smaržo pēc plānajām pankūkām - un miegs vairs nav prātā:) Atceros, ka pagāšajos vārda svētkos es - pazaudēju jauno objektīvu lasot Čiekurus. Atradu pēc tam to savā gumijniekā paslēptu, bet veselas ~5h domāju cik stulbs var būt cilvēks un pazaudēt kaut ko tik svarīgu. Attiecīgi - es pati. 

Dille man uzzīmē divas lietas, kas man patīk.. izrādās tie ir zirgi un Fotoaparāts, bet Valters uzzīmē manu sapņu mežu.  Man patīk, ja man raksta vēstules. Man patīk, ja man zīmē apsveikumus, pārsteigumus. 

 ..es dzer kafij..- Rega ielavās istabā un ielien kaķu kofergultā. - it kā.. tā būtu vieta, kur viņu neviens nepamanīs un neliks doties "Laukāāāāāāāā...." ..

 Jāņogu "ievārijums" - Omes pankūkām..

 Galda kartes no smilšu kastes..

Suņiem gan tās stāvēja uz grīdas... 

 Un zirgu "kūkas" ..., Kūku formas kaimiņienes no manis vecumdienās droši aizņemties.., jo es tās sāku krāt. Jo tad gardākas - slinkās Mandeļkūkas šķiet.

 Jāņogu kompozīcija.Nevīstoši garda.

 Tūrisms. Zivju barošana. Draudzēšanās ar baložiem..

 Un esot uz ielas - nemaz nešķiet, ka ir Otrdiena.. - šiet.. visi svin - Kristīnes..

 Un strūklaka - dārzā  ir mans "Must have" :) .. bet uz Cēsīm braucot.. Rezerves tērpu bērnam vajag līdz.. jo strūklaka tur ir varena..

karināt. kleitu.

 Tik trauslas. Zaļicaurspīdīga taureņmuša  - kā hameleons paslēpies magonē no lietus.., aizdzinu prom.. kadram.., bet izrādās kadrs labāks kopā ar mušu. Un es par to "mušu" domāju..cik es barga biju.

 Nogaršot. neelpot... ar steigu iesūkt - lietus lāses mutē.  Vārtos pa slapju zāli.. , cenšos noturēt  otrādi apgriezto objektīvu un atrast asumu .  Gardi gan mēlei gan acīm. Cita pasaule. Ikreiz brīnums. Ja to nedara bieži.

 Smalkākas par smalkām. Ir vērts iesēt puķpodos. Bet to es noteikti aizmirstu.

Brīvdienu divdien skrējiens ar brālēnu,  bet pa vidam viņa atrod laiku apstāties un uzvilkt kontūras -un uzzināt.. kas taps, kāpēc un kam par godu. 

 Atvaļinājumā - manā. Vai dilles atvaļinājumā no manis (pirmo reiz ..veselu nedēļu viena bez otras). Viņa ar Omi iemācijās - jaunu "peldēt" variantu -  rinķi ap rokām, rinķis ap padusēm - un kuļās ar kājām pa dīķi..- uz vēdera.. uz muguras... kā tāds smaida pilns kuteris.
Man ļoti patīk peldēt. Bet vēl ļotāk patīk - skatīties, kā pa ūdeni kuļas viņa. Tas ir mans šīs vasaras ūdens prieks - caur viņu.

Gulbju tēma mūs nav izsmēlusi. Man nav apnikusi. Man tā beidzot pa īstam ir sākusi patikt.  Gulbju pakaramais pats par sevi atgādināja tad , kad Laine Daugavpilī pirka humpaltirgotavā atrastus apģērba pakaramos. Bet es gaidīju šo vakaru, kad visi ciemiņi aizbrauks, lai klusumu pielietu ar finierzāģa - zummmmm....

Bet stāsts nav par gulbjiem.., bet par lavandām kadrā domājot... uzvilku ziedus uz pakaramā.., lai pakārtu lavandu kleitu. Kleitas gan nav.. un lavandas tikai manā prātā - vēl.

Viss sastāv no sīkumiem. Bet svētkus dara īpašus - īpašas lietas. Tieši - svētku cilvēkam gatavotas. Es pat iztēloties nevaru - cik skaisti pakaramie sanāktu kādam - spējīgākam galdniekam ar veiklām rokām un prasmi izmantot finierzāģi.
Un es burtiski iztēlojos neesošu cilvēku - neesošas kāzas. Vakarrīta iztēlē lavandu kleita karājās uz puķēm noauguša pakaramā. Tieši svētku rītam.. un skapī ielien stāsts.

Šī man šķiet vareni skaista dāvana.. .. vēl gan jāslīpē, jāgruntē, jākrāso, jāpielieto..

katram savi putni galvā..

Un -" Kas Tev jauns? " 

Kurš no visiem cilvēkiem ir spējīgs noklausīties sarunu par putniem ceļā Zemgaļu iela - Čiekurkalns.., pat par visiem nē, bet Tiem, kurus satiekam ikreiz..

 Arī temperatūra ir tieši tik tīkama, lai somā iemestu fotoaparātu..un rastos vēlme to arī pielietot.. ,
uz Džutas ielas mājā.. dzīvo tikai baloži.., bet šim ir sava aile.

 Un kaijām savas "toČkas" - zivju. Un viņas tur nesargā jumtu tikai - dēļ smaržas. Pieļauju, ka citos rajõnos arī ir tik mīlīgi tirdziņi..., bet Čiekurkalnā, katrām durvīm, katram galdam ir savs - garāks stāsts..,  Veselai grāmatai..
..visi tik tik runīgi un laipni bija.., pat "opis"  ļāva mazās gailenes Litrā pielasīt..

 Un tikai šodien... - tikai šodien ķerot kadros kaijas un baložus.. un otrā rokā turot  - kartpupeļ/gaileņ/ērkšķog/sīpol/diļļu pirkumus.. pamanu - smaida pilnu reklāmu.. ar lielo R..

 Pie pretējā stenda pārdevējas uzzinu, ka - Dusja nav izdomāts tēls un tāds fakts patiesi noticis, kādā oficiālā vizītē.. un tās nebūt nav bijušas adītas zeķes, kā es iztēlojos.. , bet reklāma -Ļota!

 Viens klients aiziet.. Otrs klāt. Kaķi šajā tirgū zem letēm slēpjas..

PS- Ceturtdienās Rubeņu kūpinājumus var nopirkt!(Tie kuri no Ķeguma brauc) - man garšo..

melleņu sirds.

 Melleņu milijõni no nakts tirgus brokastīs. Kā zirņi kraukšķ un krakšķ - nekrāso lūpas, nekrāso pirkstus.
Nez vai ir limits suņu daudzumam vienā vieglajā auto... , bet pāris gabaliem tur vēl noteikti ir vieta.

Un ja bērnības meža takas ir pārāk tālu, bet sēņot & ogot gribas... cik liela ir iespēja atrast mežu, pat ja tie ir visur, kur vien līkumo pa lauku ceļiem..

 Auto pie auto.. gar ceļa malu. Katram sēņotājam sava sēne un pilna mute ar ogām, bet tad meža vidū - jauns ceļš. Pilnīgi jauns... tieši tāds, kurš beidzas nekurienē.. ar neaizaugušiem grāvjiem un milzīgām trubām..

 Sajūta kā atrakciju parkā - dubļi, saule, mellenes, pārlaimīgi zvēri un lēkājoša jaunatne.. un milzu ceļš, pa kuru nekursē neviens auto pusotras stundas laikā..

 Caurtekas truba. Drosmes pārbaude - tika paveikta... bet ne ar pirmo reizi..

 Pāris dzeltenas gailenes spainī.

melleņu zābaki.

 Un delikatesi bija noēduši jau tārpi. Tik kvalitatīvs darbs. no iekšienes sagrauzts ik milimetrs.., bet no ārpuses..- par to neliecina itin - nekas...

 uzņemu laiku, kas pavadīts skalpelējot vienu grāmatu. Bez sirdsapziņas pārmetumiem, jo šo nudien nesapratu . neizjutu.

 Tās ausis gan nav tik mazas ,lai iemestu somā - un nepamanītu.. bet skaidri zināms, ka nevajag rakāties ilgi, lai saprastu... vai aizmirstas vai nē.., bet ausis atvieglo ceļu uz pacietību - gaidot mani. Paldies viņām.

 Salātu vietā. Brokastu vietā. pusdienu. Bet vakariņās ceru uz kartupeļiem- vārītiem.

atvaļinājuma pēdējās dienas.

Pelēkā koka krāsa un piparmētu tēja. Visa atvaļinājuma kulminācijas punkts - lapene Lievārdē.  Jo es vēl nekad nebiju redzējusi lapeni, kuru vēlētos sev aizvest līdz. Man gan nav kur to likt. Bet tagad es zinu, kādu es vēlētos  savā dārzā. Bet tāds nemaz nebija plāns. Lapene bija ārpus plāna. 

 Plāns bij brauciens uz Daugavpili. Jo ja jau Rīgas centrā Latgalīte ir iedvesmojošu lietu pilna, pat "mans" Čiekurkalna tirgus gaida ar saviem krāmu kalniem.. tad ko varētu piedāvāt - Daugavpils?

 Jēkabpils krāmu stūra bagātība = velosipēdi. Kaut izmēģinājum brauciens notiktu tikai pret drošības naudu - velosipēda vērtībā.

Aivars. Ainārs. Atmiņu failā nerodu patiesību.  Viņa stiklienieku darbnīca kā maz mazītiņš muzejs - ar nenogurdinošiem stāstiem, par lietām - ko citi cilvēki par nevajadzīgām atzinuši , nevar nepamanīt arī viņa dizaina darbus- monitõrus ar ievietotu spoguli...Vienu viņš pat esot pārdevis. Galvenais jau sev ticēt.
Ar mums jau tā pat.  Daram citiem neizprotamas lietas, bet kamēr tici sev. Tikmēr spēj.

Pirkumu pilns koferis. Un Daugavas tilts šķērsots vairākkārt.

Avenes, Statoil maizītes, siera bagete.. - bet Līvānos pārņem pilnīgs bezspēka bads. Tik liels, ka auto stāvlaukumam blakus divas "humpalbodes" netiek pamanītas. Googlēts tiek vārds "ēst" Līvānos, bet tīri nejauši tiek uzzieta - kafejnīca "Gamma"
- Cik Jūs esat? Trīs? Nuuuuu labi pabarosim.
Un Tur baro bezgala gardi, un paldies par to, ka neaizsūtija mūs prom.. par spīti banketam vai ballītei. Kura jau aktu zālē skanēja..

Katrs blogpasaules cilvēks - pirms to satiec dzīvē.. ar kaut ko saistās. Plūmīte man saistās ar - saldu garšu.

un izrādās , ka ne velti -  ar kreiso roku puto.., ar labo maisa kūstošu šokolādi ūdens peldē.., un nakts melnumā, sienāžu sisināšanas pavadībā... mēs ne tikai lasam par viņas gardumiem, bet ēdam. 

Paldies - viņas ģimenei par pacietību un viesmīlību. Tā ir mana sajustā Latgale. Viesmīlība ar grillētu zivi, sirsnīgiem cilvēkiem, bērnu smiekliem, gudru suni, sarunām, saldu miegu.. un sirņikiem brokastīs. Un kūku sirņiku mērcē.
Un parasti - man kūkas vispār negaršo. Nopietni.

Man patīk cilvēki. Cilvēki, kuri par spīti tam, ka esam dažādi - kāpj mašīnā un dodas "atvaļinājumā".. , varbūt ne gluži klasiskā. Bet ideālā, lai sajustu nogurumu un ilgas pēc mājām. 

Un ikdienā jau nerodi laiku. Darbs. Bērni . Ģimene. Hobiji. Bet aizbraukt uz Daugavpili un skatīties, kā meitenes pērk audumu ar dārzeņiem.. , es nekur citur pasaulē , kā tikai blogpasaulē, neatrastu tik viegli cilvēkus, kuri - rada. dara.. un dalās savā darbā ar citiem. Lai iedvesmotu.
Kā tūristi. Kaut pāris dienas, bet bez citiem pienākumiem..
Paldies .

Un tad , kad liekas - ka viss ir galā.
Tēja Vinitas dārza lapenē. Mirte, lācītis, sakaltušas kalmes, knaģu virtenes.. ideāli mierīgs noslēgums. Paldies - Tev :)

Nogurums un melleņu pilna mute. Bet man gribas izstāstīt sajūsmu - Valteram, kurš atbraucis man pakaļ.

Un, lai cik viņš smīnētu "ūsās" par manu - blograkstīšanu..., pat viņš nevar noliegt to faktu, cik ļoti priecīga esmu es, kad satieku realitātē cilvēkus, kuri rakta un jūt.

Un bez jokiem. Paldies arī Tev - Laine. Jo citādi man nemaz atvaļinājuma nebūtu, es atrastu simts un vienu iemeslu, kāpēc - to atlikt.

Piparmētra. Pelēks. Prieks. Paldies. Peldkostīms. Plūmīte. Preiļi. Palags. Pirkumi. Patiesība. Prāts patiesībā nestrādā, lai "P" tālāk vārdos atrastu...