brīnumi.sūnoti.

..brīnumi lieli un mazi.. 

*************** " lakstos" .. mirdz ar katru dienu vairāk. Tas mirdzums pielīp.. arī man. Pat tad kad negribas - gribas rosīties. Jo tie Ziemassvētki atnāks ar tādu joni. 

 .. Milzīgas ziloņu pēdas uz Rīgas bruģa. Man nepatīk cirks - itin nemaz. Bet Ziloņmeitenes Rīgas ielās - devos skatīties par spīti pūlim. Dille tos brīnumainos dzīvniekus redzēja pirmo reiz. Man viņi liekas skaisti.
Tas bija gan skumji - gan skaisti vienlaicīgi. Šķiet cirkam vajadzētu atrasties vismaz zaļā mežā. Lai dzīvniekiem būtu iespēja ikdienas ieelpot sauli. Mirkļos, kad kāds neliek strādāt..

 Un tad izrādās, ka pirmdiena ir brīvdiena. Un par spīti visādiem "pamodāmies desmitos.. tūlīt būs jau tumsa".. saņēmāmies un devāmies meža virzienā. Tik "somas" pilnākas kā parastiem tūristiem.

 Sūnotas bumbas. Kolonnas. sirdis. Vāzes... egles . buksis . un mirdzoši Ziemassvētku bumbuļi.
Es precētos rudenī vai ziemā. Tad viss gardāks šķiet un krāsas dziļākas, mūzika jūtām pilnāka... un nevienam nav jāsvīst :)

knikt... un pa neredzamiem vadiem bildes aizlido uz citiem tālruņekrāniem.

 Bumba. Gan tiešā gan - netiešā izpratnē.  Bet škiet - pat bukšu krūms staltāk izslejas - līdzās sūnotām bumbām.  Bet Egle ar Priedi labprāt draudzējas. Un Milzu Čiekuri. Tādi tikai Gaujas mežā aug.

 Cik izturīga ir ādas strēmelīte?

 Dzestrums. Mitrums. Bet vēja Māte šodien - labvēlīga. Sveču siltumu un liesmu tā netraucēja.

 Kronējam bumbas.  Prātos domājam pasakas.

 Izturēja. Nenokrita. Un līdz ar to uz galda itin -nekas neizškīda..:)

 Čīgā - gramafons meža vidū... vēl ar vien par "aizgājušo mīlu"...  Protams, ja vien kāds pievestu siltu ēdienu mums. Tad tas būtu nereāls sapnis. Bet visādi citādi.. Vēsās pēdas un nogurums.. un vēlme pēc maizītes dienišķās. Tas liecina par labu augu mājas darba dienu. ar vārdu "patīk".

prieks.vilšanās. svētki.

 Gramafons ir. Tam jāmeklē meistars. Tas šķībdziedātājs ir mana ziemassvētku dāvana(priekšlaicīgi bet tomēr) , kuru es iztēlojos skanam pļavā, mežā, dārzā..  - jebkur. Tad nu ceru , ka tas taps salabots, lai varētu pieskandināt arī citus svētkus. Citus sajūtu mirkļus.. tos, kuriem piestāvētu sen aizmirstas melodijas.

 Sen. Ļoti.. pie mazmazītiņām feju karotēm tiku - kādā no šujamveikalu vitrīnām pamanīju..

 Bet Čiekurkalna tirgū..., kā Mārtiņdienai par godu... - pārdevējs bij īsts latvietis, bezgala pieklājīgs un inteliģents. Pārsteidzoši & patīkami iepirkt citas karotes..
Bet 2012.gada vilšanās ir - Lodāmurs.
Nemāku. nezinu. nesaprotu. Bet izrādās, ka lodāmurs nemaz nepilda stingras funkcijas.. viņš drīzāk pielipina nevis salīmē kopā metālus.. Bet varbūt(un es uz to ļoti ceru) - ka ir kāds veids... kā lodāmurs pilda funkciju. Vai arī ar lodāmuru nevar sastiprināt divus metālus kopā?  Pie karotes - piespraudes ķepiņu??? Attiecīgi mums neizdevās. Bet tik ļoti gribējās dāvanu uzveidot.

 Bukšu krūms. Viltīgs bez gala gaida savu dienu.

 Tad nu manu izmisumu par lodāmuru - kliedēja Valtera solījums, ka "lakstos" pagrabā esot kaut kāda superlīme viņam.. Tāda, ka metāls pie metāla - neatdalāms pielips.  Es tiešām neticēju. Bet kāda ir izvēle?

 Lakstos protams - Ziemassvētki.. katru dienu, katru stundu ar vien vairāk pārņem telpu, pagrabu, sienas, gaisu..  Somā ieslidinu kamola sveci, metāla svečturi un dažādus dekorus.. , kaut es jau varētu uz mājām visu tirgotavu atnest, bet man neļauj. Burtiski.

 Apbrīnoju - Elīnas pacietību.. Es nevarētu būt floriste, kura uzklausa klientu & izpilda visas viņa vēlmes. Vārdam  "interesants" ir pavisam citāda nozīme cilvēku iztēlē, kad viņi iztēlojas savu ziedu veidojumu.

 Bet maģiskā līme - līp. Un salipināja kopā metālus.

 Iegravēju ar skaļu drrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr.........

Rezultātā sanāca burvīga pavārpiespraude - vārda dienā & Ziemassvētkos. Tam labam būs augt vīriešpavāriem.  Jo kur gan citur tik mazmazītiņas karotītes liktu? Un reizēm mums patīk dāvināt, kad iedvesma ir un kāda brīva stunda. Pat ja citreiz mēs aizmirstam apsveikt. Vismaz reizēm.. nu ne katru reizi, bet reizēm.. tie cilvēki - Tev apkārt. .. ir pelnījuši, ko vairāk par īsu ziņu telefōnekrānā.  Bet ne katru reizi. Jo tam nepietiek laika. Ne arī spēka. 

 
 Bet tirgotava naktī mirdz. Mazliet, bet mirdz. Tā vien gribas to koku uz mājām aiznest. Neļauj. Es jau saprotu. Man nemaz nav kur tādu likt.

 .. bet nudien.. pirms tās Ziemas - pabaro lāci..  , lai nerūc..

PS - vakar bija ļoti daudz svecīšu krastmalā. Tas ir tāds spēks. Tik daudz nebiju redzējusi  nevienu citu gad. 

sniega-līmes.vīrs.

Tad aiz loga bija sniegs. Nudien bija. Un mēs uzvēlām - sniegavīrus. Viens sabruka uzreiz, otrs mirkli pēc šī kadra uzņemšanas - iegāzās sniegā.. 

 Kārtojot. pakojot. šķirojot.. no skapja tumšā stūra izvilku - nederīgus līmes stienīšus.. Nederīgus, jo to izkausētā masa - slikti pilda savu funkciju.  Bet ..

 Nav gan mūsmājās tāda līmes pistole - no kuras nenogurtu mazās roķeles. Bet rezultāts ir diezgan vilinošs, lai atpūtinot pirkstus.. būtu vēlme turpināt..

 Kā mirdzošas ledus sniegpārslas...(tas gan arī atkarīgs no tā kāds ir tas stienītis un vai izkūstot līme ir caurspīdīga vai miglaini matēta)  ...
Sniegs jau sen nokusis. Sniegpārslas pa māju citos (līmējam/skočojam visu ko varam)  projektos iesaistītas. Šodien tika veidotas pa jaunu.  Un tapa sniegavīrs.

 Lielākām un stiprākām rokām - šis projekts labāk patiktu, jo patiesi mazie pirksti gurst- gurst- gurst.. kamēr piekausē pilnu ūdens virsmu.. (nevajag arī piemirst bieži atgādināt, lai pistoles galu nemērc ūdenī)

 Bet mirdz. Un gaida mīnusus  & sniegu.

purvs. skujas.

 Joka pēc somā iemetu maizītes un našķus, jo kāpēc gan, lai gribētos ēst  - ja takas garums ir tikai 3km? .. Nu iemetiet arī Jūs, ja dodaties uz Cenu purva takām... tur ir daudz vairāk km (~ 6, bet varbūt maldos)  + ja gadās tur nonākt, kad dēļi ir slideni.. tad solis tāds šļūcoši uzmanīgs..

 Bilde uz informācijas dēļa - ar cilvēku, kurš grimst purvā ir diezgan iespaidīga, .. tieši tik.. lai dille- nejauši noslīdot no takas..un iegremdējot zābaku - no sirds nodomātu, ka tūlīt tas purvs viņu ievilks iekšā..

Ik pa laikam uz soliņiem atrodami vēstijumi/ uzdevumi.. , bet mums prieks par šo atklāto vietu, jo tā ir izcila, kur izlaist bērnu elpot, lai saldi guļ mašīnā - braucot uz Liepāju..

Viena sauja zemē nokritušu skuju. Pāris minūtes cepeškrāsnī. Pāris mirkļi blenderī (visvairāk man bij bail par to, ka skujas kaut šķita izžuvušas.. vēl ar vien būs ar sveķu piedevu un salips ap blendera asmeni, bet tā nenotika) 

Viņas gan nesanāca tik miltainas.. bet efekts labs. 

 Putoplasta bumbas + PVA=  burvīgas Ziemassvētku rotājumu bumbas.. (un brūkleņu lapiņu sirsniņas)

 Bet Novembris viennozīmīgi būs sūnu un skuju mēnesis.

sūnot.

Vēl var uzspēt ievākt. Sūnas. Klusi pirms tam mežam palūdzot - atļauju. 

 Smalcināt.Blenderēt.. pilna virtuve sūnu putekļiem..Tik smalkiem kā dūmi.

 Bet zīlītēm zvaigžņu virteņu prieks.

 Baltie cilvēki - savu sūnu stāstu sagaidīja.

 - Ko Jūs šodien darat?
 - Mēs sūnojam. Es sūnoju.

 Un darba virsma ir 85x par mazu.. jo tā ir virtuves darba virsma.. un virtuve - ticiet man nav paredzēta sūnu blenderēšanai un sūnu uzņemšanai vispār...

 Un tās lentas tagad var iegādāt arī nebraucot pāri Daugavai uz Lentu.., bet tepat uz Barona ielas ir atvērusies fileāle(kr.Barona 106 - netālu no Abrakana uz Juglas pusi ejot...) .. cenas salīdzināt nevaru. Bet tautiski patriōtisko piedāvājumu- atrast var.

 Sūnu zaļi cilvēciņi.. ar atvērtām sirdīm uz "lakstos" aizsoļos..

 Un tie Ziemassvētki nav aiz kalniem. Nav. Te pat aiz pirmā kalna.  Sūnu aploksnē ieauguši sveicieni.

 zaļa tuša.

 Tas būris gan pie sienas uz neilgu laiku. Tam citādi mērķi paredzēti.

 Klusā sūnu daba. Klusā daba sūnās. Viss patiesi smaržo pēc sūnām.

 Un sūnu iedvesmu pielipināju. Tik ļoti, ka man pat par darba virsmu bij jāizcīna vieta.. Reti var redzēt vīrieti virtuvē. Un viņš arīdzan tur nemazgāja traukus, bet sūnoja.., bet par to citu dienu.. citādi jau par daudz kadru vienam stāstam..

 pa ceļam...

 Laba diena. Pilns deguns ar putekļiem.. pilns prāts ar iedvesmu. Tik līme beidzās. Un sestdienai iedalītais spēks arīdzan.