sestdiena, 2013. gada 19. oktobris

sēne matos. šūpoles mazam.

Un.. kas par to, ka pagalmā mētājas pusgrauzti kāļi, kartupeļi, puķkāposti, burkāni. Viņas ik pa laikam tos uzgrauž, apēd.... Pirms tam protams izvelk no auduma maišeļiem, kuri stāv pie durvīm. Manā brīvdabas ledusskapī. 
 Un mantas, kuras noteikti nav suņu. Spēj pārvietoties vēja ātrumā. No pagalma uz rotaļpaklāju, līdz suņa bļodai.. un tad protams  siekalu apmaiņa  bērns- suns . Elpoju un reizēm uzbļauju "vietā". Skaļi.
 Šis noteikti nav mūsu kaķis. Bet varbūt ir? Jo kāds noteikti viņam ir uzklājis plediņu uz verandas..  un viņš katru dienu aiz loga izklaidē mazāko no mums.
 Ir dienas, kad mežā krītot... matos var ieķerties sēne. Vai nu mati ir ļoti gari, vai mežs grib būt vēl tuvāk par tuvu.
 Pēdot.
 Burtot. Ēnot.
 Un sestdienas - garšo pēc kēksiņiem.. burvīgās formītēs. Dievīgas.
 .. Nopietni dievīgas.
 Un kūpinātiem cīsiņiem. Uz mežu mugursomā vajag tieši četras pagales! Vienu termosu. Daudz cīsiņu(suņu faktors). Un porcelāna krūzītes katrai personai!
 Un vēl uz mežu vajag ņemt līdzi zeķes!
 Kaut ko kaut kur pielīmēt ar pva. Kaut ko izvilkt no visām dārgumu pilnajām kastītēm iekš darbistabas. Kaut man šķiet, ka tie ir apmetņi. Tās esot poniju kleitas.
 Pļurīgais filcs. Lipekļi. un viss.. ko var pielīmēt ar pva.
 Hēlijs dzīvo.

 Un viņas mīļākā krāsa ir zila. Kopš dille dzirdēja, ka brālēns frizētavās spēlējis skolā.. un vēl krāsojis meitenēm matus. Tad man bij uzdevums to "krāsu"  sameklēt veikalā. Man tas neizdevās, bet lūk Ome.. Ome. Ome. Omei tas izdevās.  Un zili mati. (krāsa uzklājas kā matu laka un mazgājas laukā neatstājot nekādu toni) .
 Un tad, kad viņa nespēlējas ar bērnu mantām, neēd dārzeņus, nelauž laukā durvis un nepierej pilnas ausis..  - viņa Tamborē!!!  
 Es nemāku tamborēt pēc grāmatas, bet man patīk. Un man sanāk vienmēr tas, ko es gribu.. Un es priecājos, ka tie rezultāti ražo prieku un skaņu cirka istabā.
Bet es biju uz vienu "karaliskās adīšanas biedrības" -- nodarbību.  Man tik tagad jāizdomā, ko es gribētu iemācīties.  Un jāsaprot, vai tad - ja es iemācītos.. man tamborēšanai ceļš pavērtos vēl plašāks?
 Lina šupoles mazmazītiņajai. Un viņai patīk.
 Es varētu citiem iemācīt uztamborēt šupoles. Nu tādas neregulāras.. pēc izjūtas.
 Pirmās lina šupoles .. nav palikušas ne par diegu sliktākas.
Cirka istaba gatavojas Ziemassvētkiem.
 Bet visā visumā . Tieši tā arī ir. Mīlu.

8 komentāri:

  1. Paldies par burvīgo ierakstu un bildēm! Lina šūpoles sanāca super!

    AtbildētDzēst
  2. superīgi. un es at tādu krāsu gribu. kur viņu dabūt. man meitēns dīc ka grib tādus sķipsnu matus, nu tādus kā zibeņu meitenei :D

    AtbildētDzēst
  3. Wow,keksiņu formītes patiess burvīgas(kur pie tādām tikt?)un lina šūpolītes arī superīgās!Man patīk!:)))

    AtbildētDzēst
  4. Aaah lina šūpolītes burvīgas. Kad man būs ko tādās šūpot, iešu uz kursiem. :)

    AtbildētDzēst
  5. Visa sapņu komanda Jūs esat lieliski... Ar visu to ko darāt un radāt...un dalaties

    AtbildētDzēst
  6. Inga - Paldies:) un Lūdzu:)
    Madara - man būs jātaisa blogā sadaļa "gģe kupiķ" :) tika pirkts "frizier meistaru bāzē/veikalā"
    Inese - Azūrā ir tāds dīvains veikals, kura nosaukumu nezinu, bet tur pārdodas visādi nekam nevajadzīgi, bet visiem noderīgi nieciņi... un cepamplauktā atradu šos.
    Santa - :) kaut es šūpojos arī lielajās tamborētajās.. tad tagad domāju, ka uzvinķelēt vajadzētu arī lielākiem dibeniem.., kamēr vēl linu var Latvijā nopirkt.
    Vi- paldies. Nudien, paldies:) smaidu

    AtbildētDzēst
  7. Man šķiet, ka Jūsu bērni ir vieni no laimīgākajiem bērniem pasaulē! Tik daudz siltuma, krāsu, dažādības viņu dzīvēs. Milzu bagātība.

    AtbildētDzēst
  8. Aija - ak, man jau šķiet, ka mēs esam laimīgākie vecāki :) jo beidzot mūsu dzīvē ir tik daudz smaida un smieklu.. kas paralēli rūpēm un nebeidzamajam ikdienas ritenim ir kā degviela.. ehh..:) Bet paldies.. :)Milzu bagātība patiesi tie bērni tai pasaulē. Visi visi.

    AtbildētDzēst