malka, kura skan.

 Daudz Laimes un Spēka - Tev Latvija!  Kaut patriõtisms, vai sava veida valsts mīlēšana mums ir ikdienišķa lieta, tas liekas dabiski. Jo tie tak esam mēs, kas to visu rada un veido.  Mazliet - apmulsu, ka nebiju savedojusi uzrakstus "Latvija".. , bet visā visumā šodien lakstos vēl patriõtisms, kaut rūķi ieveduši jau pirmos adventes vainagus un citi rūķi brīvdienās radīs ziemassvēku noskaņu iekš "lakstos".

 Jūras koki dzīvo savu dzīvi mūsu radiatõros.., bet daži jau saveidojās par kārtējo zoo dārzu, šis - patiesi portatīvs/fleksibls/nēsājams . Materiāli : jūras koki. karstā līme. striķi. koka "šķīvji" un viens dēlis. Nopietni, ja citi vecāki zinātu, cik ļoti bērns ar to visu spēlējas.. viņi to zoo taisītu tik pat bieži kā mūsmājās.. un vēl biežāk. jo visu pārējo jau dara dille pati. veido un ceļ klā, mums vien atliek pirkt biļetes, lai tiktu uz "zoo" pastaigu.

 Patriõti šallē ietinās. Bet Koridõrī mūžīgi stāvēja pelēka sirds.. Dille to kādu gadu atpakaļ.. sakrāsoja, mazliet palīdzēja arī Zirnīts, bet .. visā visumā tas darbs stāv koridõrī.. ik pa laikam krītot virsū:).. tad nu dille vakar to gribēja "zīmēt".. un process nemaz nebij viegls..:) bet viņai pietika pacietība. bet patiesi visas dienas gaitā..:)

 un izrādās koridõra sienas vairs sen nav baltas. Nez vai ziemassvētku rūķi varētu to mūsu vietā izkrāsot?:)

 Un Biķernieku mežā notiek kaut kāda - pašdarbnieciska malkas izvešana.. iezīmēto koku zāģēšana, bet Ja Jūs aizvedīsiet prom Mūsu Kuģi!!!! Patiesi brīnos kā kāds to jau nav nokurinājis savā krāsnī, bet lūdzu atstāt!

 Urbis. žvadzekļi. stieples. knīpstangas. Jūras koki - Atkal. un mazliet ķimerēšanās kopā ar dilli un Tadāāāā... Malka kas skan..

 Un man patiesi patīk. Ļoti. Kaut protams jāsaprot, ka bērnam,kurš bāž visu mutē.. to dot nevajag, bet nu - viss turas Ļoti stingri.., koks ir nedrošāks par stiepli, jo to reāli var nograuzt..... patiesi - nekad nebiju taisījusi mūzikas instrumentu.. (bērnībā opis gan mācija stabuli grebt.. jopcik neko neatceros"  .. bet šis īsts un ar svētku sajūtu.

 pieļauju, ka kāda žvadzekļa liktens drīz vien viņu aizvedīs līdz suņa zobiem...

 Bet koku mums vēl ar vien ir Daudz. Dzinn.. dzin...

Sniega putni un drosme bērnā.

 Septiņas dienas un naktis - kā viena liela - gara un ļoti nogurusi diena...  , ja vēl pieskaita tās dienas, kuras bija pirms tam.. un ja vēl pieskaita to, ka sākumā bij domāts, ka visas divas nedēļas tur paies.
Dille kaut kur un kaut kā tika pie veseliem diviem vīrusiem.. Meningīts un Rota. Jēl.
Es pat citādi  nemāku izteikties kā ar vārdu - Jēēēl..  Bet dille ir drosmīga, dievīga un viņā mīt zvērs. Patiesi. Īsts  - drosmīgs un cīnīties- cīnīties.. no visas sirds . Cīnīties. Zvērs.

Bet Tur nav viegli. Bet paldies par to, ka Tur palīdz. Patiesi - Paldies ! Bet pirms braukt uz slimnīcu vēl uzspēja dille sazīmēt akmeņus.. , tātad- bērns ir totāli slims, bet zīmē akmeņus, ko likt klāt katrai ziemassvētku dāvanai. Tas tak nozīmē cīnīties . Patiesi cīnīties.

Es saurbu baltos sniega putnus.. sakarināju pērnā gada neizmantotajā vainagā... kas šķiet labs būs vēl vismaz piecus gadus:) Kaut saka, ka neko kaltētu nevajag glabāt.. Nu nezinu.. nezinu:) Vajag!

Īsts sniega putnu vainags. Svētku vēstnesis.

Ranunkulis - kā atsevišķs tēls.

Tad nu vienu rītu slimnīcā.. noteikti kādā ceturtajā.. - meitene, kura dzīvoja tajā pašā palātā, kur mēs.. teica "labrīt".. un tad es sapratu, ka  - ka arī mums palātā ir biedri.. visa manī dabiskā pieklājība (attiecīgi sarunāties), ziņkāre utt utt.. viss ir miris, jo vienīgais ko es domāju kā, lai dillē rada smaidu, kā lai aizdzen skumjas un kā, lai rodu spēku pati sevī.. Un parasti tas ir vieglāk par vieglu.. , Pie mūsu gultas uz sienas bij izdrupušās krāsas simbõls - kā sirsniņa.

Bet visā visumā vismaz dienas Četras mēs zīmējām. Zīmējām. Zīmējām. tik daudz zīmējām, ka patiesi arī kaut ko uzzīmējām. Krāsojām. Un atklājām, ka Ūdens zīmuļi ir vellla lieta. Vajadzīga katram bērnam:)

Pāris litrus asaras izlejot par to , ka ļoti gribas uz Laukiem pie Regas, un plānojot vai dakteri/māsiņas pamanītu, ja mēs palātā iestieptu suni.. utt. utt. utt.
Un dille ir mājās un Rega ir mājās, Doma arī.  Un viņām atbraucot - visas guļ koridõrī trijatā uz grīdas, mīļojas un vienkārši kopā elpo.., Kādreiz jaunībā dzeju rakstot kaut ko rakstīju par pāris nodilušiem suņa zobiem, kuri tevi burtiski notur pie dzīvības. Tik tagad to dzīvību ir vairāk, kuras patiesi , patiesi tas suns uztur pie pozitīva smaida un sajūtām. Miera. Neizprotama miera. Pat ja viņas nav klāt- viņa ir. Bet ja viņa ir klāt ir droši. Tīri sirdī.

Izvijām cauri viņas kakla siksnai patriõtisko lentu... un devāmies uz mežu, elpot svaigo gaisu, kurš palātā bij burtisks deficīts.

Bet visādi citādi. Mācīties no dilles drosmi un apbrīnot viņas smaida spēku. Patiesi - ceru, ka būs vesela. Nu tā pa īstam.

izburtot. no sirds.

 Burtot. Izburtot . Izteikties burtos. Es burtiski varu teikt, ka krāju piparkūkformas un burtu formu ienākšana manā patiesi vēl mazajā "kolekcijā" - patiesi dara māla/plastalīna brīžus - Burtot un izburtot visu ko redz.jūt. Pilnus.. Dillei šobrīd mīļākais burts ir "Y" , bet man visi..

 Un šūpoļstriķis katru dienu ieņem citu stāvokli un formu. Pat vairākas reizes dienā! Un ar katru dienu pirksti kļūst stiprāki.. lai karātos.. un pēdas , lai noturētos.., kad pēdā griežas - patiesi nemaigs lina joks.  Pieci ar pus nenovērtējamu metru. Nemaz nebiju domājusi, ka šūpoties istabā un veidot katru reizi citu.. būs tik viegli un kāds to no sirds lietos.. un mācīsies visādus jokus, kurā stūrī kokam turēties, lai nenolidotu uz ne visai mīkstās grīdas..

 Un skaidrs ir viens, ka mēs vilcienu lietojam daudz.., bet pēdējos 2 mēnešus nav nācies..- tas nozīmē, ka To mēs neesam darījušas nekad! Jo ja cilvēks - Četros gados nekad nav braucis ar vilcienu , tas tak nozīmē, ka viņš nav braucis nekad. Trīs gadi neskaitās. Un man smiekli.

 Bet kokos urbjas caurumi un veidojas virtenes.. pāris koki izveidojās Ziemassvētkiem par godu.... egle.sniegs.sniegpārslas.

 Bet burtotie sveicieni atkal ceļos uz lakstos. No sirds..

patriõtiskais rudens mēnesis.

Visas dienas skrien uz priekšu Nemanot! Un maziem soļiem eju arī es - uz priekšu vien! 

īsts - dzīvs burts "K" , ja lasa no Jūras puses..:) bet nez vai citi bērni ar rāpjas kokos? Un tad  netiek lejā? 

 Paldies- "Cilvēka mazuļa " ierakstam par ekskursiju uz- Gauja ietek Jūrā vietu.., jo vienmēr braucam uz Lilastes Jūru mazliet tālāk.. tad droši braucām iekšā.. un patiesi tur tik pat tālu visi no Jūras dzīvo kā Lilastē.. un  koku Daudzums  no upes patiesi jūtams:) Lielo koku.. tieši tādu.. no kuriem var būvēt karuseļus..

 Kaut kociņus ielasijām.. pašai šķiet, ka tur tie koki upes krāsā un vēl nav izbalēt uzspējuši.. bet būtību jau nemaina.. jo dārgumu pilna piekraste. Un neviena cilvēka.

 Vannass procesā izdomājām izveidot gliteru bumbu.. kaut efekts nebij cerētais, jo gliteri tik ātri nosēžas, ka nemaz i nobildēt nevar uzspēt.. Nav tā efekta, kas tām "sniega bumbām" kur putenis vērojams kaut mirkli..  bet to projektu mēģināsim vēlreiz..:) ar līmi un vieglākiem materiāliem..

 Kaut dillei jau patika ļoti.. spaini gan vajag noteikti lietot, ja negrib no vannas izvilkt gliterotu bērnu:) lai tie spīdumi tomēr spainī peld .. ne pa visu "dīķi"

 Bet vēl es kaut kā neguļot savā gultā biju palaidusi garām to apjausmu, ka man ir forša gulta.., kurā es patiesi arī guļu.., gulta - kuru ir vērts saklāt.. - un vēlreiz uzsveru, mana gulta, kurā guļu es un varu darīt jebko:) attiecīgi naktī.. - tad nu apjausma ir tāda, ka gultas skaistais pārklājs ir pilns ar neizmazgājamiem krāsu, līmju.. nezinu ko traipiem, jo būsim godīgi.. viss radošais 80% notiek uz tās, jo 2x2 metri ir pietiekama vieta izpausmēm.. bet pārklājam iedvesmas nav.. bet spilveni.. spilveniem gan, jo man vienmēr ir gribējies īpašus sajūtu spilvenus.. tādus.. kā man Omei taisīti.. mezgloti un šūti.., to es nemāku.. bet māku "izdurt ar adatu, kurai galā ir diegs" to, ko uz auduma uzzīmējam mēs visi... tādu īstu sajūtu zīmējumu.. , lai rastos īsts sajūtu spilvens.., tāds ko nodot paaudzēs.. kaut ar traipiem.. , tādu - ko es pati gribētu.. redzēt uz savas gultas..

 Un viņa katru dienu iemācas zīmēt ko jaunu un savādāk.. un negribas palaist garām to mirkli, kad viņa cilvēkiem roku vietā zīmē spārnus... Dievīgi..

 Un vecās tapetes pagrabā..tieši tik, lai tās līdz pavasarim zīmēt zīmētu.. no visām pusēm.. un sarullē un noliek malā.. līdz nākamajai zīmēt stundai..

 Bet ikreiz , kad dille paliek mājās ar kādu "apslimt" kaiti.. mēs ļoti daudz mālojam.., runājam.. mālojam.. un veidojam... un kaut kas no visa nokļūst lakstos, lai ceļotu līdz kādam augam vai pušķim..

 Šodien tika pabeigti mazie Pilsoniskie patriõti.. par godu Valsts svētku mēnesim.. un "baltos" sniega putnus.. tie atlidos nemanot.., bet patiesībā, lai cilvēki neaizmirstu savus putnu draugus pabarot.. tos, kas apsniguši balti.. un gaida..

 Jautāju dillei - kas ir patriõti?
Dille - Nezinu
- Kādi ir latvieši?  .. un viņa atbild : draudzīgi..! un savieto tos patriõtus tuvāk:) kaut viņa bij pārliecināta, ka mēs karogu vietā liksim zvaigznes un tās būs fejas ar zižļiem..!

 Bet visādi citādi.. par spīti tehnikas klibošanai.. man vēl ar vien patīk bildēt cilvēkus .

 Un vēl šī ir mana 2011.gada mīļākā galda karte. Kaut mājās nevarēju atrast nevienu šķīvi, kas būtu Latviski piemērots tautu dēlam..:) un lina salvetei.

gliemeži.rudens.

Nedēļas sākumā dzīvoklī noteikti nebij diez ko siltāks par ārpasaules siltumgrādiem, bet logi aprasoja uz nebēdu un gliemeži, bij sazīmējuši takas. Vienu atradu ātri, jo tas bij uz dilles auduma ponija atstājis pēdas un tālāk par galdu neticis.., bet viens uz stikla ballīti rīkojis.. pa abiem logiem.., to atradu pēc divām dienām. Izvadīju abus pa logu. Bet viņi man lika reāli smieties. 

 Un vēl ir nereāli labi, ka vecās "neko nedzirdu" nokias vietā ir uzradies tālruņaparāts, kur var iebildēt kadrus un uzreiz nosūtīt tos cilvēkiem.., kam svētki un kuri tādas lietas kā MMS jau ir iepazinuši pirms gadiem, atšķirībā no manis.

Un puķu nosaukumus vēl ar vien neatceros.., bet manai Rīgas Omei mīļākās puķes ir kallas. Kaut viņa ļoti konservatīva, bet kallas. Lūk skaisti.. tāds ietīts ziedlapu noslēpums... taure..

 Nezinu ko - dara citi, kad viņiem ir labs garstāvoklis..  Bet viņš lec un dzied.. :)

 Skrīveru Dendrārijs - maģiska vieta, kaut patiesi šķita, ka esam nedēļu par vēlu, jo viss bij beidzies.. pat kļavu lapas toņus zaudējušas..  , bet mums jau tikai iedod takas un svaigu gaisu..  Kad dille bij pavisam sīciņa.. braucām uz Dendrāriju bildēt viņas alni un mīkstos lāČus.. un dejot lapās.. vākt lapas. Milzu lapas sirds formā. patiesībā - šķiet, ka tieši tik lielu sirdi vajag, lai to rudeni mīlētu. Cauri vējam un dzestrumam lietū.

 Lapu lietussargs un lapu lietus.

 pāris kamolu "reciklētas" kosas "dzijas" .. un cepure rudensdienai gatava - tādai smaida pilnai dienai. Muļķību pilnai dienai. Īstai brīvdienai.

 Un pat ja Lapas bij slapjas.. es patiesi šodien biju nosalusi tik, ka pat nejutu, ka mitrums iesūcies. ŠĶiet, ka siltāk pat bija.

 Aizripojām arī Līdz Koknesei - Likteņdārzam un par spīti vējiem un lietiem, dzērām karstu kakao.. pieveicām visas takas, atradām skaistākos ziedus.. un atvedām tos mājās:)

 Bet gliemežaugi jāsastāda pa podiem. Podu nav. Devos pēc zābaka uz pagrabu.. jo viens tur palika, kad otrs pagājušo gad par puķpodu pārvērtās un šobrīd dzīvo "lakstos" uz letes. Šis zābaks manā prātā vēsturisks, jo agrāk par sētnieku strādājot varēja pie dzīvokļa tikt - tajā rajõnā. Un.. un.. manās atmiņās visas ielas tīrīšanas un kāpņutelpu slaucīšanas patiesi smaida pilnas. Bet galvenais - caurumu podam vajag, lai kāds pods..Patiesi vajag.

 Bet dille no pagraba uznesa - konstruktõru.  Uzbūvējām tautu meitai auto. Lai brauc.  Un Tautumeitas labi brauc:)